Īre, mobilais telefons un, kā izrādās, arī alimenti! Kam šajos laikos cilvēks visvairāk tērē naudu? 6
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mājsaimniecību relatīvo izdevumu (MRI) pētījuma nepārtikas daļas pamatā ir vairākus gadus ildzis pētījums par reāliem “minimāli optimāliem” Latvijas iedzīvotāju patēriņa paradumiem.
“Atšķirībā no pārtikas budžeta, nepārtikas izdevumu sadaļā nav iespējams izveidot objektīvo vajadzību sarakstu, jo to nosaka katras mājsaimniecības dzīvesveids un patēriņa paradumi, ko daļēji nosaka arī dzīvesvieta – pilsēta vai lauki.
Piemēram, mājsaimniecībām ar diviem bērniem, kas dzīvo pilsētā, transporta izdevumi ir relatīvi nelieli, jo iespējamas dažādas atlaides, bet tādai pašai mājsaimniecībai, kas dzīvo laukos, transporta izdevumi veido būtisku izdevumu daļu, jo bērni jānogādā uz skolu un atpakaļ, bet pieaugušajiem jānokļūst uz darbu.
Tieši lielo transporta izdevumu dēļ lauku mājsaimniecībai ar diviem bērniem nepieciešams vislielākais mēneša budžets,” stāsta MRI budžeta pētījuma vadītājs, SIA “Projektu un kvalitātes vadība” pētnieks Māris Brants, kurš bija arī pētījuma nepārtikas sadaļas vadītājs. (Skat. Tipisko mājsaimniecību budžeti mēnesī.)
Pētnieks atzīst, ka vairums vajadzību nepārtikas sadaļā, salīdzinot ar 90. gadu pētījumiem, palikušas nemainīgas – tāpat vajadzīgs apģērbs un apavi, dzīvesvietas apsaimniekošanas izdevumi, transports un citi pakalpojumi.
“Klāt nākusi nepieciešamība pēc mobilajiem telefoniem un mobilo sakaru pakalpojumiem, kā arī nepieciešamība pēc interneta un datoriem. Savukārt dažu pakalpojumu nepieciešamība mazinājusies, jo mainījušies patēriņa paradumi. Piemēram, 90. gadu aprēķini par iztikas minimumu ietvēra divarpus kurpnieka apmeklējumus gadā, bet mūsdienās nepieciešamība pēc šādiem pakalpojumiem ir krietni mazāka,” stāsta Brants.
Jāpiebilst, ka viens no nedaudzajiem voluntārajiem lēmumiem, kurus pētījuma nepārtikas daļā pieņēma pētnieki, bija ārvalstu ceļojumu izslēgšana no nepārtikas groza, neskatoties uz to, ka daudzu mājsaimniecību patēriņa grozā tie ietilpst kā reti, bet samērā lieli izdevumi. Šobrīd patēriņa grozā atstāti tikai ceļojumi Latvijā. Tāpat, lai kā to vērtētu, patēriņa grozā iekļauta arī tāda strīdīga izdevumu kategorija kā sodu un alimentu nomaksa.
“Pētījums liecina – daudziem tā ir pietiekami būtiska izdevumu sastāvdaļa,” saka Brants.
Viens no sarežģītākajiem jautājumiem nepārtikas patēriņa groza aprēķinos ir mājokļa īres un komunālo maksājumu sadaļa. Nav noslēpums, ka atkarībā no tā, vai mājoklis ir mājsaimniecības īpašumā vai arī tiek īrēts, var būtiski mainīties citādi pilnīgi vienādu mājsaimniecību materiālā situācija.
Taču M. Brants uzsver, ka sociāli visvairāk apdraudēto mājsaimniecību grupā tipiskā situācija ir tāda, ka mājoklis ir mājsaimniecības īpašumā un īres izdevumi ietekmē mājsaimniecību izdevumus samērā nedaudz.
“Īres izdevumi krietni vairāk ietekmē citus mājsaimniecību tipus – jauniešus, kas nošķiras no vecākiem, vai jaunās ģimenes, cilvēkus, kas pārceļas uz dzīvi citur darba dēļ, taču vairums šo mājsaimniecību tipu nav uzskatāmi par sociāli apdraudētiem,” uzskata Māris Brants.
