Irbenes – skābas, rūgtas, bet – vērtīgas! Kā tās izmantot tautas medicīnā? 1
Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Pavasarī irbenes priecē ar smaržīgu ziedu čemuriem, bet rudenī ar rubīnsarkanu ogu ķekariem un sārtām lapām. Ogu krāsa līdzinās asins krāsai, savukārt sēklām ir sirdsveida forma – tās it kā pašas norāda, kam lietojamas.
Kas vērtīgs irbenēs
Irbenes (Viburnum opulus) aug gan savvaļā: krūmājos, mežos, gan tiek kultivētas. Tautas medicīnā lieto irbenes ziedus, mizu, lapas, ogas, sēklas. Lapas satur C vitamīnu un minerālvielas, miza – ēteriskās eļļas, miecvielas, organiskās skābes, fitoncīdus, sveķus, glikozīdu viburnīnu, bet ogas cukurus, organiskās skābes, pektīnvielas, miecvielas, B grupas, C, E, P, K vitamīnu, karotinoīdus, dzelzi, kalciju, fosforu, mangānu, cinku. Īpaši jāuzsver ogās esošā hlorogēnskābe, kas palīdz pie paaugstināta asinsspiediena, mazina aptaukošanās risku, veiksmīgi cīnās ar vēzi. Sēklas bagātas ar A vitamīnu, oleīnskābi (omega-6) un linolskābi (omega-9).
Kad ievākt drogu
Mizu ievāc pavasarī – sulu tecināšanas laikā. Miza nedrīkst būt biezāka par 2 mm, tāpēc to vāc no jauniem zariem, aptuveni ik pēc 30 cm iegriežot gredzenveida griezumus. Ziedus ievāc ziedēšanas laikā, bet ogas rudenī pēc pirmajām salnām vai pat ziemā, jo tad tās vairs nav tik rūgtas.
Fitoterapeita ieteikumi
“Irbeņu augļi un to sula sašaurina asinsvadus, tiem piemīt pretiekaisuma iedarbība, tie palīdz bronhu, plaušu un saaukstēšanās slimību ārstēšanai. Augļu pulveris veicina brūču un apdegumu dzīšanu, sirdsdarbību un diurēzi, uzlabo zarnu darbību. Augļus, ziedus, lapu un ziedu sulu izmanto piņņu, izsitumu un pastiprinātas ādas pigmentācijas novēršanai. Irbenes augļus pēc saldēšanas uzturā lieto svaigus, no tiem gatavo sulu, sīrupu, ievārījumu, želeju. Žāvētus augļus izmanto kā garšvielu, no tiem gatavo dzērienus.
Žāvēšana: ķekarus ar ogām sasien saišķīšos, liek žāvēties caurvējā siltā vietā vai kaltē krāsnī 60–80 °C temperatūrā. Pēc tam kātus atdala,” skaidro ārsts-fitoterapeits Artūrs Tereško.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā irbeņu ogas lieto krūts audzēja gadījumā, jo to sula stiprina imunitāti un organismu kopumā, piegādājot tam vajadzīgos vitamīnus un minerālvielas. Irbeņu sula palīdz arī pie acu slimībām – mazina iekaisumu. Tā ieteicama bērniem ar ādas diatēzi, pusaudžiem aknes ārstēšanai.
Irbenes mizas preparāti pastiprina dzemdes muskulatūras tonusu, aptur asiņošanu, darbojas savelkoši, spazmolītiski, tie noder asinsspiediena pazemināšanai, kā arī neirastēnijas, histērijas un epilepsijas gadījumos. Rūpnieciski ražo irbeņu mizas šķidro ekstraktu, retāk gatavo novārījumu, ko lieto ginekoloģiskas, zarnu un hemoroīdu asiņošanas apturēšanai, īpaši klimaktērija periodā. Ārīgi novārījumu lieto deguna asiņošanas apturēšanai.
Ievēro!
Irbenes preparātus neiesaka lietot:
• ja ir pastiprināta asinsrece, nosliece uz trombu veidošanos,
• grūtniecības laikā,
• podagras un nieru slimību gadījumā,
• ja ir mirdzaritmija, pazemināts asinsspiediens,
• ja ir paaugstināts kuņģa skābes līmenis,
• ja ir nierakmeņu slimība, nieru iekaisums.
No tautas dziedniecības ieteikumu pūra
• Pie klepus, lai atvieglotu atklepošanu, šķīdinātu krēpas, arī kā temperatūru pazeminošu, organismu spēcinošu, gremošanu uzlabojošu, caureju apturošu, urīndzenošu, vēdergraižu un urīnpūšļa akmeņu izraisītu sāpju remdējošu līdzekli lieto irbenes ziedu uzlējumu: ēdamkaroti ziedu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties 15–20 minūtes. Izkāš un lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā.
• Pie paaugstināta asinsspiediena, nervu sasprindzinājuma, bezmiega, kāju krampju novēršanai, brūču ātrākai sadzīšanai lieto irbenes mizas novārījumu: 1 ēdamkaroti sasmalcinātas irbenes mizas aplej ar glāzi ūdens, uz lēnas uguns vāra 30 minūtes, ļauj ievilkties 2 stundas. Izkāš. Lieto pa 2 ēdamkarotēm 3 reizes dienā pirms ēšanas. Ārīgi uzlējumu lieto acu kompresēm konjunktivīta gadījumā, deguna asiņošanas apturēšanai. Brūču ārīgai apkopšanai, kāju vannām uz 1 l ūdens ņem 50 g mizas.
• Sirds asinsvadu spazmu novēršanai lieto irbeņu ogu uzlējumu: 2 ēdamkarotes ogu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties 4 stundas. Izkāš un izlieto 3 reizēs dienas laikā.
• Sirds mazspējas gadījumā svaigas ogas saspaida kopā ar ēdamkaroti medus, aplej ar glāzi verdoša ūdens, liek ūdens peldē un uz lēnas uguns karsē 10 minūtes, stundu ļauj ievilkties. Izkāš, pielej vārītu ūdeni līdz sākotnējam tilpumam. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3–4 reizes dienā pēc ēšanas.
• Pret paaugstinātu asinsspiedienu 1 kg svaigu ogu pievieno glāzi liepziedu medus un 500 ml konjaka, noliek tumšā vietā, ļauj mēnesi ievilkties. Ik pa laikam trauka saturu saskalina. Lieto pa ēdamkarotei 3 reizes dienā pēc ēšanas.
• Pret hronisku bronhītu, plaušu karsoni 3 ēdamkarotes irbeņu ogu sajauc ar 3 ēdamkarotēm medus un aplej ar litru ūdens. Uz lēnas uguns vāra 10 minūtes. Nenokāš. Dzer siltu pa pusglāzei vairākas reizes dienā.
• Pie gripas, saaukstēšanās, bronhīta dzer irbeņu sulu ar cukuru: 100 ml irbeņu sulas pievieno 100 g cukura, aplej ar litru verdoša ūdens. Padzisušu iemalko ik pēc 20 minūtēm. Var ieliet termosā.
• Ja ir aizsmakums, kakla slimības, ēdamkaroti saspaidītu irbenes ogu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties 2 stundas. Izkāš. Pret aizsmakumu dzer pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā, angīnas gadījumā ar uzlējumu skalo kaklu.
• Nervozitātes, depresijas gadījumā ņem 25 g ogu, saspaida un maisot lēnām aplej ar 3 glāzēm verdoša ūdens. Ļauj ievilkties 3 stundas. Izkāš. Lieto pa pusglāzei 3–4 reizes dienā pirms ēšanas.
• Imunitātes stiprināšanai dienā ieteicams apēst 10–12 irbeņu ogu. Tomēr jāņem vērā, ka ogas ir stipras, tāpēc pirmajā dienā, lai pārbaudītu organisma reakciju, apēd vien pāris ogu. Ja viss kārtībā, katru nākamo dienu apēsto ogu skaitu palielina, un tā kaut līdz trim saujām.
• Kaltētas irbenes ogas, arī ogu uzlējums (1:5) saglabā praktiski visas ārstnieciskās īpašības, tomēr vislabāk tas palīdz pie klimaktēriskās neirozes, neirastēnijas, saaukstēšanās slimībām, avitaminozes. Ārīgi ar uzlējumu apstrādā strutainas ādas brūces.
• Irbeņu ogu pulveris (žāvētas ogas samaļ kafijas dzirnaviņās) veicina brūču un apdeguma sadzīšanu, uzlabo sirdsdarbību un zarnu darbību, stāvokli pie diurēzes.
• Kā sviedrējošu, iekaisumus mazinošu, urīndzenošu līdzekli lieto saberztu žāvētu irbeņu novārījumu: 2 ēdamkarotes saberztu ogu aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, 10 minūtes vāra ūdens peldē uz mazas uguns, ļauj ievilkties 45 minūtes. Lieto pa pusglāzei 4 reizes dienā.
• No irbenāju lapām jebkurā laikā var pagatavot garšīgu veselīgu tēju.
• Pie onkoloģiskām slimībām, staru slimības ārstēšanai, kā imūnsistēmas stimulatoru un nostiprinātāju, ādas kopšanai gan ārstnieciskos, gan kosmētiskos nolūkos (kā ādu mitrinošu līdzekli) lieto irbenes eļļu.
Pagatavošana: izspiedas, kas palikušas pēc sulas izspiešanas, izžāvē cepeškrāsnī 40–50 °C temperatūrā, tad samaļ kafijas dzirnaviņās, ieber stikla burkā vai pudelē un pārlej ar kvalitatīvu olīveļļu attiecībā 1:3. Noliek siltā vietā un ļauj 2 nedēļas ievilkties, laiku pa laikam trauka saturu saskalina. Tad eļļu nolej. Uz izspiedām uzlej jaunu eļļas porciju un atkal noliek siltā vietā ievilkties 2 nedēļas, pēc tam eļļu nolej. Procedūru atkārto vēl trešo reizi. Tad visās reizēs iegūto irbenes izspiedu eļļu salej kopā, un ārstnieciskais līdzeklis ir gatavs – gan iekšķīgai, gan ārīgai lietošanai. Glabā ledusskapī. Uzglabāšanas laiks – gads. Ilgāk uzglabājot, eļļas ārstnieciskā iedarbība samazinās.
Ūdens, kurā ielikts irbenes zars, ilgi saglabājas svaigs.
