Irbenes – kā krīzes iespēja un ne tikai 0
Deviņi hektāri irbenāju un 15 produktu – tāda ir Auces uzņēmēja Māra Šermuka saimniekošanas bilance. Sadarbībā ar Kauņas tehnoloģisko institūtu tapuši vairāki jauni produkti, sākta sadarbība ar Latvijas Universitāti.
Irbenes Auces uzņēmējs audzē jau septīto gadu un uzskata sevi par šīs nozares celmlauzi. Iesākumā Šermuka valdīšanā bija neliels irbenāju ogu krūmu dārzs, kas pēc laika izauga līdz vienam hektāram, tad sešiem, un nu jau irbeņu lauks aptvēris deviņus hektārus. Kā apgalvo saimnieks, šie dēstījumi ir lielākie Baltijā un pat visā Eiropā un praktiski konkurentu tuvākajās valstīs uzņēmējam neesot.
Krīze kā iespēja
Kad ierodamies saimniecībā, pasauli jau pāršalcis Covid-19 vīruss, pret kuru pretdarbīgi līdzekļi vēl nav atrasti. Esošā situācija raisa bažas par recesiju, kuras dziļumu vēl grūti prognozēt. Tikmēr Māris Šermuks atklāj, ka irbeņu audzēšanai viņš pievērsies pēc iepriekšējās krīzes, kad nācās šķirties no sava celtniecības biznesa un domāt par ko citu.
“Nekas nenotiek nejauši. Sāku ar pirmajiem desmit stādiem pirms septiņiem gadiem. Stādus nevarēja dabūt, sāku tos meklēt Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā. Sākumā pieredzes nebija nekādas, biju nopircis dekoratīvo krūmu, kam ogu nav, vai mežā izraktu krūmu. Pagāja divi trīs gadi, līdz tiku pie šķirņu krūmiem,” stāsta uzņēmējs.
Ilgi lūkojuši, kur iegādāties stādus un kādā apjomā, piemēram, Sanktpēterburgā piedāvājuši tikai septiņus stādus, un skaidrs, ka tik “lielam” daudzumam neviens nebrauks pakaļ. Tagad stādus saimnieks audzē pats. Pamazām izglītojies un tagad jau zināšanas par šo slāvu zemēs iecienīto kultūru esot pietiekami plašas. Irbenes satur daudz C vitamīna, dzelzi, kāliju, kalciju, magniju. Jau izsenis tā pazīstama kā ārstnieciska oga. Tiesa, ne visiem patīkot ogās esošā baldriānskābe, kas dod specifisku smaržu. Tā ir gan nomierinoša un muskuļus atslābinoša, tajā pašā laikā dod enerģiju.
Mūsu saruna notiek irbeņu laukā, kur dažos krūmos ogas vēl saglabājušās no iepriekšējā gada. Koši sarkanīgas joprojām tās piesaista putnus, no kuriem daži irbeņu laukā pat ligzdo.
Kopā ar zinātniekiem
Sadarbībā ar zinātniekiem tapuši vairāki produkti. Taču ogu pārstrādes bizness sācies ar irbeņu ogu pulveri, pēc tam tapa ogu pulveris kapsulās, tinktūra, ekstrakti, ogu sula un citi. Uzņēmējs ražošanā izmanto teju visu, ko dod irbenes – lapas, ziedus, ogas, pumpurus, mizu, sēklas. Ne velti viņš to uzskata par labāko ogu, kas ietverts uzņēmuma nosaukumā “BestBerry”. Visi produkti top ražotnē Aucē, izņemot irbeņu sēklu eļļu, kas tiek izspiesta Kauņas tehnoloģiskā institūta laboratorijā iekārtās, kādu Latvijā neesot.
Lai iegūtu vienu litru eļļas, nepieciešams 15 kg irbeņu sēklu. Šo eļļu var izmantot sejas kosmētikā, savukārt irbeņu miza esot labs līdzeklis pret muskuļu krampjiem.
Labā sadarbība ar Kauņas tehnoloģisko institūtu izveidojusies vairāku produktu izstrādē – tur uzņēmējs vērsās pēc atteikumiem Latvijā. Kauņā izstrādāta lielākā daļa produktu. To vidū daži gatavoti pēc franču receptēm. Pašlaik saistībā ar irbenēm arī notiek vairāki pētījumi Beļģijā.
“Lietuvieši jau vairākas reizes piedāvājuši, lai savu uzņēmumu reģistrēju Lietuvā, jo tur atbalsta programma zinātniskajiem pētījumiem ir atšķirīgāka,” stāsta uzņēmējs. Savukārt Latvijā vēl šāds atbalsts tiek gaidīts. Tiesa, pirmais projekts tagad tiek realizēts sadarbībā ar Latvijas Universitāti, kur top jauns sejas kosmētikas produkts ar LIAA atbalstu.
Top interneta veikals
Dažus produktus uzņēmējs jau eksportējis uz ASV un Kanādu, kur irbeņu ogas labi pazīst ar nosaukumu “Cramp bark berries”. Eksportā īpaši pieprasīts bija ogu pulveris. “Tagad ir pāris produkti, ko varu nodrošināt eksportā. Tie galvenokārt ir irbeņu ogu ekstrakti,” atklāj uzņēmējs.
Interese par “BestBerry” ogu ekstraktiem un irbeņu tinktūru izrādījuši arī kaimiņi – lietuvieši un igauņi. Lielākas cerības viņš saista ar interneta veikala izveidi, kas darbu varētu sākt aptuveni pēc mēneša. Tas varētu ļaut preci iegādāties attālināti, bez tiešā kontakta iespējām, kas jo svarīgi pašlaik, kad Covid-19 krīze vēršas plašumā. Taču krīze reiz beigsies un jau tagad jādomā, ko un kā darīt pēc tam.
Vai uzņēmējam eksportā palīdzētu kooperācija? Viņš nesaka nē, bet pagaidām iepauzē, jo senāk ar kooperāciju esot “apdedzinājies” un tas liek piesardzīgi skatīties uz šo ideju. Pasaulē un Latvijā pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas aug, un “BestBerry” produkcijai varētu būt laba noieta iespēja. Turklāt labā ziņa ir tā, ka nedz Polijā, nedz Lietuvā šādas ogas neaudzē, līdz ar to auceniekam ir priekšrocība konkurences cīņā.
Balstās uz diviem vaļiem
Irbene pazīstama kopš seniem laikiem, tā īpaši iecienīta slāvu zemēs, bet Latvijā šī kultūra līdz šim nav bijusi attīstīta. “Visi grib ko saldu. Irbene tomēr ir rūgta, tās smarža – specifiska. Turklāt valda mīts, ka tā ir indīga, bet tas neatbilst patiesībai. Irbene balstās uz diviem vaļiem – rubīnsarkanās krāsas un rūgtvielas,” stāsta uzņēmējs.
Viņam pat iznācis pastrīdēties ar Lietuvas un Baltkrievijas zinātniekiem, ka irbenes nevajag selekcionēt un “pārtaisīt” saldākas, jāsaglabā ogas esošās īpašības. Arī veidojot jaunas šķirnes, katra nākamā jau kļūstot slimīgāka.
M. Šermuku visvairāk interesē irbenēs esošā hlorogenskābe, kam ir laba iedarbība hipertensijas, aptaukošanās un citos gadījumos. Arī sejas kosmētikā. Granātābolos šī skābe ir 70 mg uz 100 ml ir, bet irbenei ir pat 10 reižu vairāk – 720 mg uz 100 ml. Šo rezultātu konstatējušas divas neatkarīgas kaimiņvalsts zinātnieku laboratorijas, un nav pamata apšaubīt to patiesumu.
Irbenes sāk ražot otrajā gadā, bet nepieciešami četri līdz pieci gadi, kamēr tiek līdz nopietnam apjomam. Kāds eksperts teicis, ka no viena krūma varot novākt pat līdz 20 kg ogu, auceniekam izdevies ievākt 4–5 kg, taču īstās ražas ideālais gads vēl jāgaida, jo līdz šim stādījumus ietekmējuši laikapstākļi. Puse ražas gan pērn gājusi secen, jo daļa ziedu saulē nokaltuši sausuma dēļ.
Citugad krūmu pazarēs ogas nosalušas. Tas gan nenozīmē, ka irbenes ir kaprīzas. “Augam patīk mitrums un auglīga zeme. Kāda raža, lielāka vai mazāka, jau vienmēr būs,” spriež saimnieks. Viņš ir gandarīts, ka pēc vairāku gadu centieniem irbenes beidzot iekļautas atbalstāmo kultūru sarakstā un var saņemt Lauku atbalsta dienesta maksājumus.
Vai irbenes palīdz pret Covid-19 – uzdodam mazliet ķecerīgu jautājumu. “Irbenes nostiprina cilvēka imunitāti. Vīruss iet plašumā, jo mums ir ļoti slikta imunitāte. Tā jāstiprina,” viņš strikti nosaka. Daudzi gan taujā pēc irbeņu sulas sīrupa. Šermuks ir kategorisks – nekāda apzināta cukura likšana produktos nebūs!
Kādi ir uzņēmuma plāni pēc krīzes? Māris Šermuks domā, ka lielas produktu sortimenta paplašināšanas nebūs, jo tas būtu pārāk riskanti. Taču pāris jaunus kosmētikas līdzekļus viņš sola gan, tāpat kā tapšot vairāki produkti no irbeņu saknēm. Pagaidām ražošanu lielākos rūpnieciskos apjomos viņš neplāno. Irbeņu dārzs, iespējams, tiks paplašināts, bet sākotnēji jāsagaida raža no visa dārza.
Robežpārākuma būtība
Sēkla
SIA “BestBerry” dibināta 2010. gadā kā ģimenes uzņēmums. Irbeņu ogas sākuši audzēt pirms septiņiem gadiem.
Dīgšana
Pašlaik irbenāju stādījumi Aucē sasnieguši 9 ha, bet sortimentā ir 15 produktu, kas lielākoties tapuši sadarbībā ar Kauņas tehnoloģiskā institūta zinātniekiem.
Augļi
Šobrīd top jauns produkts sadarbībā ar Latvijas Universitātes zinātniekiem. “BestBerry” mērķis – popularizēt irbenes Latvijā un pasaulē, radot jaunus produktus.
VIEDOKLIS
Latvijas augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte atzinīgi vērtē SIA “BestBerry” darbību: “Ļoti labi, ka uzņēmējs izmanto šādu iespēju. Man grūti izvērtēt no medicīniskā viedokļa, bet zinu, ka irbeņu ogas ir veselīgas. Ja mēs nevaram ar lieliem apjomiem izcelties, tad varam ar šādu produkciju. Bioloģiskā produkcija ir ļoti pieprasīta.” Māra Rudzāte arī piebilst, ka šobrīd imunitāte jāstiprina ar visiem līdzekļiem – jālieto gan vietējie smiltsērkšķi, gan mellenes un citas ogas. Šobrīd vēl brīva niša – sausserži, ko būtu vērts audzēt Latvijā.
