Irānas palīdzīgā roka – Krievija sadeldējusi savu militāro potenciālu tiktāl, ka nav spējīga to atjaunot 12
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Irāna gatavojas piegādāt Krievijai izmantošanai karā pret Ukrainu vairākus simtus bezpilota lidaparātu, tostarp ne tikai izlūkošanai paredzētos, bet arī bruņotus dronus, paziņojis ASV Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.
Ja ASV amatpersonas informācija ir precīza, tad ziņa, kas izplatīta nedēļā, kad plānota ASV prezidenta Džo Baidena vizīte Izraēlā un Saūda Arābijā, apliecina, ka Krievija nepilnos piecos kara mēnešos sadeldējusi savu militāro potenciālu tiktāl, ka visās jomās pati nav spējīga to atjaunot.
Irānas pūliņi
Baltā nama pārstāvis Salivans pirmdien žurnālistiem pauda, ka Irāna arī gatavojoties apmācīt Krievijas militārpersonas savu bezpilota lidaparātu izmantošanā.
Apmācības paredzēts sākt jūlijā. Nav skaidrs, vai irāņu droni jau atrodas Krievijā. Salivans tāpat nenorādīja izlūkinformācijas avotu, taču atzīmēja, ka Jemenas hutiešu nemiernieki izmanto sprāgstvielām apgādātus irāņu ražojuma bezpilota lidaparātus, lai uzbruktu objektiem Saūda Arābijā.
Zināms, ka tie izmantoti arī uzbrukumiem Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) teritorijai. Šī gada janvārī bezpilota lidaparātus Jemenas nemiernieki raidīja pret AAE uzņēmumu “Abu Dhabi National Oil Co.” cauruļvadu sistēmu un naftas produktu kompleksu, kā arī pret Abū Dabī starptautisko lidostu.
Nav gan skaidrs, vai konkrētie droni bija Irānas piegādāti. Novērotāji Izraēlā pauž, ka Irāna pēdējos gados ļoti intensīvi strādā pie bezpilotu aviācijas programmas, sasniedzot tajā zināmus panākumus. Tā konstruējusi arī tālas darbības trieciendronu “Shahed-129”, kurš ārēji atgādina ASV militārajās un pretterorisma operācijās visai plaši izmantoto lidaparātu “Predator”.
Pēc dažu ekspertu domām, irāņi vienkārši nokopējuši amerikāņu “Predator”, izmantojot pirms vairākiem gadiem misijas laikā Irānas teritorijā avarējušu eksemplāru. Izraēla irāņu pūliņus uzskata par draudu savai drošībai. Irāņu lidaparāti tiek dāsni izplatīti Teherānas atbalstītās aprindās.
Tos izmanto, piemēram, islāma radikāļu grupējums “Hezbollah”. Pagājušajā nedēļā satraukumu radīja trīs Libānā bāzētā “Hezbollah” Irānas ražojuma dronu lidojums Izraēlas piekrastes dabasgāzes atradņu virzienā. Visi trīs lidaparāti tika pārtverti.
Izraēlas aizsardzības ministrs Benijs Gancs paudis, ka viens no ASV prezidenta Baidena vizītes sarunu tematiem būs reģionāls gaisa telpas aizsardzības pakts starp Izraēlu un virkni arābu valstu, tieši lai aizsargātos pret potenciāli bīstamajiem Irānas dronu un tāpat raķešu uzlidojumiem.
Nepieciešama lieta
Ukrainas karā bezpilota lidaparātiem ir ārkārtīgi liela nozīme un tos aktīvi izmanto abas puses, gan no attāluma izšaujot raķetes pret mērķiem, kā to veic ukraiņu izmantotie turku “Bayraktar”, gan koriģējot artilērijas uguni un nometot mazas mīnas, bumbas un pat rokasgranātas uz konkrētiem mērķiem pretinieka pozīcijās.
Ukrainas arsenālā ir visdažādāko paveidu un ražojumu, arī pašmāju, droni. Tos regulāri piegādā ASV un citas rietumvalstis. Tāpat dažādus lidaparātus, balstoties agrākos gados no Brazīlijas un Izraēlas iegādātās licencēs, armijas vajadzībām izgatavo Krievijā, taču novērotāji uzsver, ka lielo zaudējumu dēļ to trūkums karadarbības zonās krieviem kļūst aizvien akūtāks.
Nonācis līdz tam, ka lietā liek no Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas ņemtus civilos dronus. Taču nepieciešamība pēc tiem aug, jo ukraiņi pēdējās nedēļās ar augstu efektivitāti sākuši izmantot NATO valstu piegādāto tālšāvējartilēriju un amerikāņu raķešsistēmas HIMARS.
Savlaicīgi atklāt to pozīcijas bez pienācīgas, dziļas izlūkošanas no gaisa nav iespējams. Un izrādījies, ka pasaulē neviens īpaši nealkst palīdzēt Krievijai aizpildīt robus armijas tehniskajā nodrošinājumā. ASV amatpersonas jau martā paziņoja, ka Maskava lūgusi militāro palīdzību Ķīnai, bet nav pazīmju, ka tāda būtu sniegta.
Acīmredzot tāpēc skats vērsies uz Irānu, kura savas agresīvās nostājas pret Izraēlu un kodolambīciju dēļ arī ir starptautiskās sabiedrības “pabērns” un uzskata, ka tai ar Krieviju ir kopīgs ienaidnieks – ASV. Jāpiebilst, ka nākamās nedēļas sākumā vizītē uz Irānu pošas Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Domnīcas “Amerikas Uzņēmējdarbības institūts” (AEI) eksperts Frederiks Kagans, kurš vada nodaļu, kas nodarbojas ar drošības draudu analīzi, laikrakstam “The Washington Post” paudis, ka galvenā vēsts Irānas dronu ziņā ir: Krievijai beidzas augstas precizitātes bruņojuma krājumi. Vai Irānas palīdzība mainīs situāciju?
“Grūti novērtēt, kāds efekts tam varētu būt, taču tas neapšaubāmi dos krieviem lielākas iespējas īstenot gaisa triecienus, domājams, dziļāk Ukrainas teritorijā nekā pašlaik,” paudis Kagans. Savukārt Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Salivans reizē ar vēsti par plānotajām irāņu piegādēm Krievijai uzsvēris, ka ASV turpinās palīdzēt Ukrainai uzturēt efektīvu aizsardzību, lai “palīdzētu ukraiņiem parādīt, ka krievu mēģinājumi nodzēst Ukrainu no kartes nevar būt sekmīgi”.
