Irāna ved slepenas sarunas ar Ķīnu un Krieviju – tas būtu klajš starptautiskās organizācijas sankciju pārkāpums 22
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Irāna, kas jau vairākus gadu desmitus cenšas apiet starptautiskās sankcijas, ir iesaistījusies slepenās sarunās ar Ķīnu un Krieviju, lai iegūtu komponentus ballistisko raķešu cietajai degvielai. ANO diplomāti atzīmē, ka tas būtu klajš starptautiskās organizācijas Irānai uzlikto sankciju pārkāpums. Teherāna jau ir piegādājusi Krievijai bezpilota lidaparātus, ko Maskava izmantojusi uzbrukumiem civilajiem objektiem Ukrainā, un varētu palīdzēt Krievijai papildināt tās raķešu krājumus.
Diplomāts kārto raķešu degvielas pirkumu
Irānas amatpersonām jau bijusi virkne sarunu ar Krievijas pārstāvjiem, tajā skaitā ar speciālistiem no Krievijas valsts uzņēmuma “FKP Anozit”, lai iepirktu lielu daudzumu amonija perhlorāta, kas ir galvenā sastāvdaļa cietajā degvielā, ko izmanto raķešu dzinējos, ziņo izdevums “Politico”, atsaucoties uz avotiem diplomātiskajās aprindās. Irāņu diplomāts Sajads Ahadzade, kurš ir Irānas vēstniecības tehnoloģiskais padomnieks Ķīnā, ir vedis sarunas par amonija perhlorāta pirkšanu. Diplomāti, kas ir informēti par Irānas plāniem, uzskata, ka ar šo pirkumu varētu apgādāt ar degvielu tūkstošiem raķešu, tajā skaitā “Zolfaghar”, kuras sniedzamība ir 700 kilometru un ko pēdējos gados izmantojusi gan Irāna, gan tās sabiedrotie Vidējos Austrumos. Ja darījums par raķešu degvielas pirkumu Ķīnā tiks noslēgts, daļa no “Zolfaghar” raķetēm varētu tikt nogādāta Krievijā, lai tās izmantotu karā pret Ukrainu.
Irāna, Krievija un Ķīna – bastions pret ASV ietekmi
Sarunas par amonija perhlorāta pirkumu sākās pēc attiecību uzlabošanās starp Irānu, Krieviju un Ķīnu, kas uzskata sevi par bastionu pret ASV ietekmi, un pēc Maskavas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā pirms 14 mēnešiem. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, kurš apmeklēja Maskavu martā, atklāti neatbalstīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina karu Ukrainā, taču lika saprast, ka Ķīnas lojalitāte drīzāk ir Krievijas pusē. Ķīnas ierosinātais miera plāns, kritiķu ieskatā, piespiestu Ukrainu atteikties no teritorijām, ko okupējusi Krievija. Ķīna grib gūt pārliecību, ka Kremlis nezaudē karā, jo tas nozīmētu Pekinas kaimiņvalsts sabrukumu un plašāku destabilizāciju. ASV un Eiropas valstis ir atkārtoti brīdinājušas Pekinu nesniegt Krievijai militāru palīdzību, taču nav skaidrs, kādas sekas varētu būt, ja Ķīna ignorētu šos brīdinājumus, atzīmē “Politico”. Lai gan Ķīna pēdējos mēnešos ir veikusi zināma militārā aprīkojuma ierobežotas piegādes Krievijai, Pekinas atbalsts līdz šim ir bijis pieticīgs. Palīdzot Krievijai ar Irānas starpniecību un piegādājot Teherānai raķešu degvielu, Ķīna varētu netieši atbalstīt Maskavu. Analītiķu ieskatā, Pekina bažījas, ka tās plašāka militārā palīdzība Krievijai varētu sadusmot tās svarīgākos tirdzniecības partnerus ASV un Eiropā.
Krievija grib saņemt vairāk dronu no Irānas
Amonija perhlorāts tiek izmantots kā galvenais komponents cietajā degvielā raķešu dzinējiem, jo var tikt ilgi uzglabāts un ir samērā drošs. Vairākums Irānas tuvās sniedzamības ballistisko raķešu ir aprīkotas ar cietās degvielas dzinējiem. Irānas speciālisti izmanto šo degvielu arī tālas sniedzamības raķetēs, uzdodot šo darbību kā daļu no savas kosmosa programmas. “Irāna paplašina darbus cietās degvielas izmantošanā raķešu dzinējiem savā drošības stratēģijā,” uzskata Demokrātijas aizsardzības fonda analītiķis Behnams Ben Taleblu, kurš pētījis Irānas raķešu programmu. Viņaprāt, cietās degvielas svarīgums Teherānas režīma raķešu programmā tikai pieaugs, tāpēc ļoti svarīgas ir tās piegādes no Krievijas un Ķīnas.
Krievijas nemitīgie raķešu uzbrukumi Ukrainai pēdējos 14 mēnešos ir krietni patukšojuši tās arsenālu, tāpēc Maskava ir ieinteresēta saņemt vairāk dronu no Irānas. Līdzīgi Krievijai Irāna ir lielā mērā pašpietiekama raķešu ražošanā, taču starptautiskās sankcijas sakarā ar Teherānas kodolprogrammu ir ierobežojušas tās ražošanas jaudu, ko Irāna grib paplašināt, lai vairotu savu ietekmi Vidējos Austrumos.
Pagājušā gada novembrī ASV karakuģa jūrnieki atklāja aptuveni 70 tonnas amonija perhlorāta uz Irānas kuģa Omānas līcī, kas bija ceļā uz Jemenu. Ar to pietiktu, lai aprīkotu ar degvielu vairākus desmitus vidējas sniedzamības raķešu. ASV amatpersonu ieskatā, raķešu degvielas krava bija paredzēta huti cilts nemierniekiem Jemenā, kurus atbalsta Irāna, tāpēc kuģis tika nogremdēts.
