Irānā demonstrē kadrus ar sagūstīto kuģa komandu, kurā ir arī latvietis 0
Lielbritānijas valdības komisija “COBR” jeb tā sauktā Kobra, kas parasti sanāk ārkārtas situācijās, jau noturējusi divas sēdes, lai izlemtu, kādi soļi sperami pēc tam, kad Irāna pagājušajā piektdienā Hormuza jūrasšaurumā aizturēja ar britu karogu peldošo tankkuģi “Stena Impero” ar 23 tā apkalpes locekļiem, starp kuriem gan nav Lielbritānijas pavalstnieku.
Pirmā “Kobras” sēde tika noturēta tūlīt pēc incidenta – naktī uz sestdienu. Otrā – vakar, un vakarā valdības pārstāvji plānoja iepazīstināt ar rezultātiem parlamentu. Eksperti norāda, ka Londonai šobrīd nav īpaši plašas izvēles, kā reaģēt.
Lai ko tā arī darītu, šie soļi nenesīs ātru krīzes risinājumu. ASV jau ir izsludinājušas maksimāli iespējamās ekonomiskās sankcijas pret Irānu, aizliedzot visā pasaulē tirgot tās naftas produktus. Prognozē, ka briti mēģinās panākt, lai ES un ANO atjauno pret Teherānu tās ekonomiskās sankcijas, kuras 2016. gadā tika atceltas, Irānai piekrītot ierobežot savu kodolprogrammu.
Pagaidām kuģiem, kas peld ar Lielbritānijas karogu, rekomendē neiebraukt Hormuza jūrasšaurumā. Londona uzsvērusi, ka Teherānas rīcība ir “acīmredzams izaicinājums starptautiskajai kuģošanas brīvībai”. Ārlietu ministrs Džeremijs Hants tāpat paudis, ka “sekas būs nopietnas”, ja “Stena Impero” problēma neatrisināsies jau tuvākajā laikā.
Tas, ko briti var darīt, ir sūtīt vairāk karakuģu uz Persijas līci, kaut skeptiķi norāda, ka britu karaflotes skaitliskais sastāvs pēdējo 10–15 gadu laikā samazinājies tiktāl, lai Lielbritānija vairs nespētu patstāvīgi aizsargāt savas intereses pasaules jūrās. Viena pati fregate “Montrose” Persijas līcī nespēj garantēt britu karoga drošību. Irāna droši vien apsvēra britu iespējas, pirms izlēma sagrābt “Stena Impero”.
Irāņi uztur versiju, ka “Stena Impero” pirms tam esot sadūries ar Irānas zvejas kuģi, pēc tam izslēdzis automātisko sistēmu, kas noraida kuģa atrašanās vietu, un nekādi nereaģējis uz Irānas Islāma revolūcijas sargu korpusa kuteru brīdinājumiem.
Līdz ar to tankkuģis esot pārkāpis starptautiskās tiesības, tādēļ aizturēts, pavadīts līdz Irānas krastiem un sākta izmeklēšana. Irānas versijai gan nav nekādu pierādījumu un, pat ja sadursme ar zvejas kuģi būtu notikusi, tā varēja notikt tikai Omānas teritoriālajos ūdeņos, līdz ar to Irānai nebija tiesību rīkoties tā, kā tā rīkojās.
“Stena Impero” sagrābšana notika dažas stundas pēc tam, kad Lielbritānijas aizjūras teritorijas Gibraltāra varasiestādes paziņoja, ka uz 30 dienām pagarinās Irānas tankkuģa ”Grace 1″ aizturēšanas termiņu. Šo kuģi britu jūras spēki aizturēja pirms divām nedēļām aizdomās par ES sankciju pret Sīriju pārkāpumu.
Teherāna jau tad paziņoja, ka sekas būs, un drīz vien mēģināja sagūstīt kādu britu tankkuģi. Pirmā operācija neizdevās, tad irāņi savu nodomu īstenoja pie “Stena Impero”, tankkuģi vienkārši sagrābjot Omānas teritoriālajos ūdeņos un novirzot uz Bandarabāsas ostu Irānā, kur, kā liecina satelītuzņēmumi, tas atradās arī vakar.
Arī kuģa komanda, kā uzskata, tiek turēta Bandarabāsā. Uz kuģa nav kravas. Var rasties jautājums, cik lielā mērā Lielbritānijai būtu jārūpējas par “Stena Impero”, ja kuģis pieder Zviedrijas kompānijai “Stena Bulk”, bet tā komandā pārsvarā ir Indijas pilsoņi, arī viens Latvijas valstspiederīgais, un neviena brita.
“Vēsturiski ņemot, ja “Stena Impero” mastā ir Lielbritānijas karogs, tad tas nozīmē, ka aizsargāt šo kuģi ir Lielbritānijas pienākums,” BBC norādījis “Lloyds List” eksperts Ričards Mīds.
BBC analītiķi spriež, ka tankkuģa krīze šonedēļ būs nopietns pārbaudījums kā britu diplomātijai, tā jaunajam Lielbritānijas premjerministram, kurš visdrīzāk stāsies amatā jau rīt un būs Boriss Džonsons. Turklāt jāatceras, ka viss notiek laikā, kad attiecības ar Londonas tradicionālo un spēcīgāko sabiedroto – Vašingtonu – nav ideālas, savukārt Eiropas partneri uz britiem ir dusmīgi breksita dēļ.
Tas viss apgrūtina vienotas frontes veidošanu pret Irānu, bez kuras īstenot efektīvu starptautisko spiedienu uz Teherānu nav iespējams. Turklāt eiropiešu un amerikāņu diplomātijai ir atšķirīgs skats jautājumā par kodolvienošanos ar Irānu. Cik zināms, eiropieši tāpat ir skeptiski par ASV jau agrāk ierosinātās koalīcijas izveidošanu kuģošanas drošības uzturēšanai Persijas līča reģionā.
Ne velti Irānas vēstnieks Londonā Hamids Baedinežads pamācījis Lielbritānijas valdību, ka tai vajagot “savaldīt tos iekšpolitiskos spēkus, kuri vēlas palielināt jau esošo spriedzi starp Irānu un Lielbritāniju”.
Pretēja rīcība būtu “diezgan nesaprātīga un bīstama šajā reģionam sarežģītajā laikā”. Drošības jautājumu eksperti un neoficiāli arī Irānas amatpersonas atzīst, ka Irāna uz pašreizējo situāciju ar britu kuģi raugās caur Vašingtonas – Teherānas konflikta prizmu.
Pēc bargajām sankcijām, ko ASV ieviesušas, irāņiem ir maz ko zaudēt, toties tie var turpināt akcijas pret tankkuģiem Hormuza šaurumā, tā parādot savu varu. No otras puses, Irānas līdzšinējā taktika ir bijusi demonstrēt šo spēku, tomēr izvairoties no militārām sadursmēm.
