“Kremlis gaida salu un ziemu” jeb iemesli, kāpēc Maskava joprojām koncentrējas uz droniem, bet ne raķetēm 0
Jau vairākus mēnešus Krievija ik nakti uzbrūk Ukrainai ar šahediem. Vienīgā nakts, kad nebija neviena uzbrukuma, bija 14. oktobris, bet pēdējais masīvais uzbrukums bija 26. augustā. Un ir vairāki iemesli, kāpēc Maskava joprojām koncentrējas uz droniem, bet ne raķetēm.
Kā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” skaidroja Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks: “Krievijai nav problēmu ar dronu ražošanu, tā ir attīstīta tiktāl, ka izdodas dronus saražot ne tikai plānotajiem uzbrukumiem, bet arī uzkrāt tods tūkstošiem savās noliktavās. Ja ik nakti uz Ukrianu tiek palaisti ap 50 dronu, tad to krājumiem vajadzētu pietikt ilgam laikam.”
Ražošanas jaudu un tempu saista ar to, ka Krievija neiespringst uz kvalitāti un nestrādā pie dronu uzlabošanas, bet strādā pēc principa, “jo lētāk un ātrāk, jo labāk.”
Kā skaidro Slaidiņš, krievi joprojām turpina eksperimentēt, viņi izmanto lielu skaitu mānekļu, proti, droni ir bez kaujas galviņām, un to izmantošanas mērķis ir vienkārši uzmanības pievēršana sev, lai pētītu Ukrainas pretgaisa sistēmu spējas. Ja parasti drona augstuma ir 1,5-2 kilometri, tad krievi tos tagad laiž ap 200m augstumā – tas ukraiņiem ir liels izaicinājums un postījumi lielāki.
“Viena raķešu zalve izmaksā dārgi – tur ir dažāda raķešu kombinācija (spārnotās, ballistiskās); viena raķete var izmaksāt vairākus miljonus dolāru. Bet ar neskaitāmiem droniem ir daudz vieglāk ukraiņus noturēt spriedzē, nekā reizi nedēļā izšaut dārgās raķetes, kur reti kura sasniedz mērķi,” norāda virsnieks.
Šobrīd izskatās, ka krievi koncentrējas nākamajam masīvajam raķešu uzbrukumam, taču lai tas būtu kvalitatīvs, tam jāsagatavojas. To visi gaida, taču diez vai tas notiks pirms ziemas iestāšanās, norāda Slaidiņš, piebilstot, ka aukstums un sals tad nedos bojātās elektrostacijas Ukrainai normāli salabot un operatīvi atgūties. “Kremlis gaida salu un ziemu.”
