Ir svarīgi veidot dialogu starp valsti un meža īpašniekiem 0
Zemkopības ministrijas Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas vadītāja, konkursa “Sakoptākais mežs” žūrijas locekle Rita Benta
Latvijā turpina palielināties meža platības. Pašlaik tās aizņem jau 52% no valsts teritorijas. Tāpēc ir svarīgi nepārtraukti strādāt pie tā, lai turpinātu celt nākotnes mežu kvalitāti un ražību, veicinot daudzpusīgāku mežu apsaimniekošanu.
Mežsaimnieciskā darbība pie mums Latvijā tiek veikta mērķtiecīgi, un tā ir ilgtspējīga. Ik gadu koksni mežos iegūstam mazāk par dabisko pieaugumu. Pieaug meža platības, un vienlaicīgi, straujāk nekā meža platības, katru gadu pieaug mežā uzkrātā koksnes krāja.
Tāpat jāuzsver, ka Latvijā tiek ražots un meža atjaunošanā izmantots augstvērtīgs, kvalitatīvs meža reproduktīvais materiāls. Turklāt katru gadu palielinās meža platības, kas tiek izmantotas iedzīvotāju atpūtai. Jāpiemin arī Latvijas lielās meža nekoksnes materiālās vērtības – savvaļas ogas, augļi, rieksti, sēnes un ārstniecības augi, ko cilvēki var iegūt pēc sava ieskata Latvijas mežos.
Visā valsts teritorijā Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” veic nacionālo meža monitoringu, iegūstot statistisko informāciju par meža resursu un meža veselības stāvokli, kā arī meža un vides faktoru (biotisko, abiotisko, antropogēno faktoru) mijiedarbību.
Balstoties uz Nacionālajā meža monitoringā iegūtu zinātniski pamatotu informāciju, iespējams izstrādāt tautsaimniecības attīstībai un sabiedrības interesēm atbilstošu klimata politiku. Zinātniska informācija par meža resursu stāvokli dod iespēju ilgtermiņā plānot mežsaimniecības, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas attīstību.
Taču joprojām jāstrādā pie jautājumiem, kas var veicināt nākotnes mežu kvalitāti un ražību. No savas pieredzes varu teikt, ka svarīgi ir veidot dialogu starp valsts institūcijām un meža īpašniekiem dažādu jautājumu risināšanā, jo īpaši dabas vērtību saglabāšanā.
Jāmeklē visām iesaistītajām pusēm pieņemami nosacījumi saimniekošanai mežā. Vairāk jāuzklausa un kopīgi jāizrunā ar īpašniekiem viņu mērķi un nodomi par sava īpašuma apsaimniekošanu. Jāpilnveido arī normatīvais regulējums par meža apsaimniekošanu, kas veicinātu daudzpusīgāku meža izmantošanu un rosinātu meža īpašniekus aktīvāk rūpēties par saviem mežu īpašumiem un nodarboties ar mežsaimniecību atbilstoši saviem mērķiem.
Jācenšas palielināt meža atjaunošanas apjomu ar kvalitatīvu un selekcionētu Latvijas meža koku sugu stādāmo materiālu (galvenokārt ar priedi, egli un bērzu), palielināt mežaudžu kvalitāti un nomainīt mežaudzes, kas jau sasniegušas savu augšanas potenciālu vai sākušas zaudēt savu vērtību. Tas vienlaikus dotu lielāku ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanai – kopējo emisiju samazināšanai. Ražīgākas jaunaudzes dod augstāku ikgadējo CO2 piesaisti.
Piedaloties konkursa “Sakoptākais mežs” norisē kā žūrijas locekle, jau esmu sastapusi daudzus un dažādus mežsaimniekus. Viņi ir izvēlējušies atšķirīgas apsaimniekošanas metodes, katrs savu mežu apsaimnieko ar lielu izpratni par meža lietām, izvirzot savu mērķi.
Turklāt šie saimnieki ir atvērti sadarbībai. Viņi labprāt dalās ar citiem meža īpašniekiem, rādot un stāstot par savu praksi. Prieks par tiem saimniekiem, kuri savos īpašumos ierīko jaukas atpūtas vietas un takas vietējiem iedzīvotājiem, protams, izvietojot arī vietas atkritumiem, kurus paši pēc tam savāc.
Konkursa dalībnieki un arī citi meža īpašnieki rūpējas par meža atjaunošanu un kopšanu, kā arī par racionālu un ilgtspējīgu resursu ieguvi, vienlaikus saglabājot dabas vērtības, kas ir ne tikai normatīvajos aktos noteiktas, bet arī no saimnieka skatupunkta izvērtētas. Ir redzēti meža īpašumi, kuros šobrīd, lai plānotu mērķtiecīgu meža apsaimniekošanu, lielāka vērība tiek veltīta meža infrastruktūras izveidošanai, lai nākotnē pilnīgāk varētu realizēt savus mērķus.
Man gribētos uzslavēt jaunos, enerģiskos meža īpašniekus, kuri nebaidās uzsākt sava īpašuma apsaimniekošanu, vienlaikus izglītojoties dažādos kursos, mācībās un semināros, kā arī piesaistot konsultantus un apgūstot zināšanas par mežu. Lai turpinātu iepazīt šādus saimniekus, veicinātu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un apzinātu labas mežsaimniecības prakses piemērus privātajos mežos, noteikti nepieciešams turpināt organizēt konkursu “Sakoptākais mežs”, kā arī arvien vairāk runāt par meža nozari kā nākotnes profesiju.
