– Šīs sezonas grandiozākā izrāde operete “Mistera Ikss noslēpums” vispirms saistās ar solistu sastāvu. Kā tikāt pie galvenās lomas izpildītāja baritona no Maskavas Iļjas Lapiča? 3
– Sākotnēji uz Mistera Iksa lomu pretendēja cits dziedātājs – Igors Martaks no Latvijas Nacionālās operas. Viņus abus ar sievu tepat, Latvijā, nedēļu pēc mēģinājumu sākuma nežēlīgi noslepkavoja. Pēc traģēdijas izsludinājām starptautisku konkursu, kurā saņēmām simt pieteikumus no Kazahstānas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Lietuvas, Zviedrijas un pat no Austrijas.
Slavenā Maskavas GITIS Mūzikas fakultātes absolvents Iļja Lapičs manu un muzikālās vadītājas un pedagoģes Ilonas Bageles uzmanību piesaistīja gan lomai atbilstošā vecuma, gan ārienes dēļ. Tā kā 2015. gads Monako Karalistē bija pasludināts par Krievijas gadu, desmit labākajiem jaunajiem vokālistiem no visas Krievijas veselu mēnesi bija iespēja stažēties Montekarlo operā. Un Iļja bija viens no viņiem. Tā sanāca, ka, tikko beidzis stažēties Montekarlo, nākamajā dienā viņš sāka mēģināt Daugavpilī.
Vienīgais mīnuss operetē, ka nebūs “dzīvā” orķestra, ko nevaram atļauties. Toties “dzīvi” mūziķi spēlēs uz skatuves, un liela izrādes daļa sastāvēs tikai no dzīvās mūzikas. Milzīgs pluss – fantastiskās solistu balsis. Dziedās Operas soliste Ilona Bagele, fantastisks tenors no Baltkrievijas un soprāns no Varšavas. Kabarē atmosfēra, daudz deju, izklaides tipa numuri. Pamatā ir leģendārā Imres Kālmāna vispopulārākā operete, taču darbību esam pārcēluši uz Rīgu. Mūsu Misters Ikss ir tas pats slavenais akrobāts no “Cirka princeses”, taču darbojas nevis cirkā, bet uzstājas kabarē, kam zelta laikmets bija tieši 20. gadsimta pirmā puse, laiks starp diviem pasaules kariem, džeza ziedu periods… Tā kā mūsu izpildītājsastāvs ir multikulturāls, multinacionāls – arī mēģinājumos sazinājāmies gan krieviski, gan latviski, gan poliski un brīžiem angliski –, man gribējās, lai arī darbības vide izrādē turpinātu uzsākto tradīciju runāt daudzās valodās. Tas raksturīgs Daugavpilij, arī Rīgā var dzirdēt daudz valodu nevis tāpēc, ka viesotos citzemju tūristu pulki, bet arī Latvijas galvaspilsētā ir daudznacionāla vide.
– … kurā diemžēl joprojām valsts valodai jācīnās par savu statusu. Valodas lietošana savā ziņā ir arī lojalitātes izpausme pret valsti. Kāda situācija un gaisotne patlaban ir Daugavpilī?
– Neredzu nekā bīstama. Taču, tāpat kā daudzi, biju šokā, uzzinot, ka rādīs drausmīgo filmu par trešo pasaules karu ar latgaliešiem kā krievu impēristu līdzskrējējiem. Kādai jābūt to cilvēku domāšanai, kuri par valsts naudu nopirkuši Latgali diskriminējošu filmu un rāda to valsts televīzijā visai pārējai Latvijai par biedinājumu – paskatieties, kādi briesmoņi tur Latgalē dzīvo?! Vai kaut viens cilvēks Daugavpilī izgāja uz ielas ar šo filmu vai trešo pasaules karu atbalstošu plakātu? Taču neviens! Arvien ir rīdzinieki, kuri, ieradušies Daugavpilī, brīnās: dīvaini, veikalā man atbildēja latviski, kad uz ielas runāju dzimtajā valodā, neviens nesit pa galvu… Lai cik dīvaini tas būtu, bet par Latgali, nezinu, tīši vai netīši, joprojām kultivē mītus kā par tumšu, krievisku un nelojālu nostūri. Ja no četriem bērniem vienu uzlūko kā vergu, netīru, visu laiku sūta prom no galda, lai ēd pagrabā, nav ko gaidīt, ka izaugs paklausīgs un kluss. Ja gribam, lai valsts ir vienota, tad nevajag, Rīgā sēžot, savā prātā un psiholoģiskajā iztēlē Latviju sadalīt.
– Ir bažas, ka tieši Latgalē kā Krievijas robežai vistuvākajā teritorijā lielāka ir arī kaimiņvalsts televīzijas impēriskās propagandas ietekme. Nupat NTV kanālā redzēju filmu “NaSSļedniki” (mantinieki – krievu. val.) ar jezuītiskiem, klajiem meliem, kur šucmaņu noziegumi piedēvēti latviešu un lietuviešu leģionāriem, kuriem ar policistu pakalpiņiem Otrā pasaules kara laikā patiesībā nebija nekāda sakara!
– Tas, ka Latgale atrodas tuvāk Krievijai, nebūt automātiski nenozīmē lielāku impērijas televīzijas ietekmi. Krievijas televīziju var redzēt arī Ņujorkā, tāpat kā caur satelītšķīvjiem visā Latvijā. Vai Latgalē ir mazāka spriešanas spēja un prasme atšķirt melus no patiesības nekā citur valstī? Aizliegt Krievijas kanālus! Smieklīgi. Kā padomju laikā, kad aizliedza džinsus, to amerikāņu propagandu… Pastāv vispārzināms psiholoģijas likums – cilvēks vienmēr ciena spēku. Nav runa par fizisko spēku, muskuļiem, bet par jaudīgu, stipru prātu un domu, ideju. Krievijas propaganda vienmēr bijusi profesionāli spēcīga un iedarbīga. Tāpēc labākais veids, kā turēties pretī nevēlamai propagandai, ir savs viedoklis, sava taisnība, patiesība, kas aizstāvama tikpat jaudīgi un iedarbīgi.
