Šapošņikovs: Par Latgali joprojām kultivē mītus kā par tumšu un nelojālu nostūri 3
Saruna ar Daugavpils teātra direktoru un māksliniecisko vadītāju Oļegu Šapošņikovu.
No 9. līdz 23. maijam Rīgā norisināsies jau tradicionālās Daugavpils teātra dienas. Uz Latvijas Nacionālā teātra un M. Čehova Rīgas Krievu teātra skatuves būs iespēja noskatīties dažādu žanru izrādes latviešu, krievu un latgaliešu valodā – krieviski opereti “Mistera Ikss noslēpums”, bērnu mūziklu “Leo – mazais lauva”, komēdiju latgaliski “Latgaliešu rulete” un dejas izrādi “Kazanova. Henrieta. Venēcija” ar iespaidīgām dekorācijām, vizuāliem efektiem un oriģinālmaskām no Venēcijas. Kā vieni, tā otri veido veselu māksliniecisko pasauli.
– Šogad paiet tieši pieci gadi, kopš esat Daugavpils teātra direktors un mākslinieciskais vadītājs. Stājoties amatā, teātri salīdzinājāt ar slimu sportistu. Vai tagad tas izveseļojies?
O. Šapošņikovs: – Tagad vairs nekādā gadījumā nelietotu jēdzienu “slims”, bet prieks, ka teātris joprojām ir kā sportists. Un pat ļoti sekmīgs. Ja palūkojamies uz pagājušās sezonas rezultātiem “Spēlmaņu nakts” žūrijas vērtējumos, tad esam apsteiguši vienu otru citu valsts teātri. Varbūt vēl pietrūkst pilnvērtīga “uztura”, varētu būt kvalitatīvāki treneri (lasi: režisori), bet teātris ir ļoti veiksmīgs arī kā radoša komanda.
– Runājot par viesizrādēm, interesanti, kā no skandalozā mūsdienu krievu dramaturga Vasilija Sigareva lugas “Krievu loto” motīviem tikāt līdz “Latgaliešu ruletei”? Kā zināms, krievu rulete saistās ar nežēlīgu spēli…
– Jā, krievu rulete ir nāvīgi bīstama, taču mūsu gadījumā ne mazāk bīstama ir arī “Latgaliešu rulete”. Sabiedrībā saradies diezgan daudz cilvēku, kuri ne tik daudz grib strādāt, cik saņemt ne par ko visu uzreiz, sagrābt arvien vairāk un vairāk, nospļaujoties par citiem cilvēkiem un jebkādām ētiskām vērtībām.
– Varbūt pie vainas arī piecdesmit okupācijas gadi, kad cilvēki tika turēti kā dzelzs būrī, nu vaļā visa pasaule, viss iespējams, bet dzīve paiet nežēlīgi ātri…
– Var vainot apstākļus un situāciju, ko zināmā mērā arī nenoliedzu, taču man kā diplomētam dakterim nāk prātā salīdzinājums – ja slimības vai diētas dēļ badā ilgi turēts cilvēks pēkšņi sāks rīt visu pēc kārtas aiz vēlmes tūlīt saņemt nesaņemto, tad, visticamāk, nomirs. Kad no sabiedrības, kurā nedrīkstēja runāt par materiālām vērtībām, esam nonākuši kapitālismā, kur visu var nopirkt, cilvēki krituši otrā galējībā. Daudziem, izņemot materiālās vērtības, nekādu citu vispār vairs nav. Mantas dēļ gatavi sāncensi likvidēt ar vienu šāvienu vai naža dūrienu. Tā kā “Latgaliešu rulete” tomēr ir komēdija, neviens bojā neiet, taču izrāde ir visai skarba.
