Ir risinājums, kā Krievijas miljardus novirzīt Ukrainas atjaunošanai. Latvija ir pirmā valsts, kas piekritusi to apspriest 0
Ukraina atradusi risinājumu kā panākt, lai ārzemēs esošie Krievijas miljardi eiro tiktu novirzītu Ukrainas atjaunošanai, un Latvija kļuvusi par pirmo valsti, kas piekritusi par šādu risinājumu diskutēt, ceturtdien Rīgā žurnālistiem pastāstīja Ukrainas tieslietu ministrs Deniss Maļuska, kurš ieradies uz pirmo Rīgas Tieslietu līderu forumu.
Viens no risinājumiem kara uzvarēšanai ir sankcijas, lai panāktu Krievijas un tās lēmumu pieņēmēju bloķēšanu.
Šeit liela loma ir Ukrainas partneriem, taču tas notiek salīdzinoši lēni.
“Redzam, ka, pateicoties naftas un gāzes cenu kāpumam, Krievija iegūst arvien vairāk līdzekļu, lai finansētu pašu sākto karu. Tas nozīmē, ka mums ir jānāk klajā ar vēl vairāk sankcijām, lai censtos to apturēt,” uzsvēra ministrs.
Ukrainai ir zināms, ka Krievijai rietumvalstīs ir izvietoti 300 miljardi ASV dolāru. Šo naudu Krievija cenšas pārvietot uz Ķīnu, lai attiecīgi to pārvērstu zeltā.
“Mums vajadzēt cīnīties, lai šo naudu varētu konfiscēt, tāpēc ir jāstrādā juristiem, lai šī nauda nokļūtu pie karā cietušajiem cilvēkiem un ar to varētu palīdzēt segt atjaunošanas izdevumus. Krievija ap šo savu naudu ārzemēs ir uzbūvējusi cietoksni, un karā cietušie Ukrainas cilvēki un pilsētas netiek pie šāda finansējuma. Mums jācenšas šo cietoksni uzlauzt,” uzsvēra Ukrainas tieslietu ministrs.
Ņemot vērā minēto, Ukraina esot atradusi risinājumu, proti, Ukraina katrā valstī vai nu noslēdzot divpusējas sadarbības līgumu vai vairāku pušu sadarbības līgumus ar konkrētiem partneriem, kas vēlāk pārvērš šos līdzekļus valūtā un pārvieto caurspīdīgi pārvaldāmā fondā. Vēlāk no šī fonda šos līdzekļus var veltīt kara seku likvidācijai, cietušajiem cilvēkiem un pilsētām, skaidroja Maļuska.
Viņš pauda gandarījumu, ka šādas diskusijas ir sāktas tieši Latvijā. Latvija arī esot pirmā valsts, kas ar Ukrainu piekritusi par to diskutēt.
“Mēs jau esam runājuši par to, kādi konkrēti formulējumi veidotu šādu veida līgumus tālākai sadarbībai. Tad parādīsim visai pasaulei, ka, lūk, sekojiet Latvijas piemēram!” uzsvēra Maļuska.
Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) žurnālistiem skaidroja, ka Krievijas sāktā kara dēļ arī Latvija ir ieviesusi sankcijas konkrētām personām, proti, ir piemēroti aktīvu iesaldēšanas paņēmieni un uzlikti aresti finanšu līdzekļiem.
Latvija gājusi pat vēl tālāk un piemērojusi sankcijas attiecībā uz tieši Krievijas valstij un Maskavas pilsētas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem Rīgā un Jūrmalā. Ar to ministrs domāja sanatoriju “Jantarnij bereg” jeb “Dzintarkrasts” un Maskavas namu. Minētais nozīmē, ka attiecībā uz šīm ēkām nevar notikt tālāka pārdošana.
Komentējot Ukrainas kolēģa pausto, Bordāns apliecināja, ka Latvija ar abu valstu ministriju darbu varēs kļūt par pirmo valsti, kura noslēgs starptautisko līgumu, ar kura palīdzību Ukraina varēs atgūt un “arī var teikt visa starptautiskā sabiedrība varēs nonākt” pie Krievijas 300 miljardiem ASV dolāru.
Šo finansējumu varēs izmantot Ukrainas atjaunošanai, līdz ar to nebūs nepieciešams tērēt Eiropas Savienības valstu, ieskaitot Latvijas, nodokļu maksātāju naudu.
Latvijas Tieslietu ministrija (TM) ir gatava nekavējoties sākt līguma saskaņošanu un virzīšanu uz valdību tā parakstīšanai.
Atgriežoties pie Krievijas īpašumu atsavināšanas tēmas, Bordāns norādīja, ka Latvija ir nonākusi pie situācijas, tāpat kā citviet pasaulē. Proti, īpašumiem ir uzlikti aresti un tālāk nekur neviens nav ticis. Ņemot vērā minēto, Latvijas TM ir sagatavojusi savu piedāvājumu, kā ar daudziem soļiem varētu ierosināt minēto procedūru.
“Visas detaļas nevaram atklāt, lai Krievija nevarētu mūs apsteigt.
Katrā ziņā šis karš un Krievijas rīcība ir pietiekams pamats, lai mēs varētu atsavināt citas valsts īpašumus.
Jāsaprot, ka šodien starptautiski likumi pasaka, ka karš nav pamats, lai jūs atsavinātu uzbrucēja īpašumus. Lai tam tiktu pāri ir nepieciešami vairāki soļi, un TM ir izstrādājusi savu piedāvājumu un tas tiks sniegts starptautiskajai sabiedrībai,” uzsvēra Bordāns.
Jau ziņots, ka 24.februāra agrā rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu armijai sākt iebrukumu Ukrainā. Kopš tā laika Ukrainā joprojām turpinās karš.
