Ir pieprasījums, būs piedāvājums. Zemnieku ieskatā traktorzagļu bezkaunība pieaugs 0
Lauksaimniecības tehnikas zādzību skaits palielinās saistībā ar pieprasījumu pēc tās, atzina lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš apstiprināja, ka lauksaimniecības tehnikas zādzības nozarei ir aktuāla problēma jau vairākus gadus. Visvairāk zog dažādas pašgājējmašīnas, traktorus. Izteikts zādzību skaits ir Latvijas-Lietuvas pierobežā.
Zādzību skaits pieaug, jo pēc nelegālas izcelsmes traktortehnikas ir pieprasījums. “Lielākais drauds ir tas, ka zādzību gadījumu skaits pieaug, neraugoties uz to, ka mēs tehniku aprīkojam ar dažādām specializētām ierīcēm, lai nodrošinātos pret aizdzīšanu. Kamēr šos darboņus nenoķers, mēs būsim apdraudēti,” pauda Lazdiņš.
Pēc viņa teiktā, tehnikas apdrošināšana problēmu nerisina, jo dažkārt tieši sezonas laikā traktortehnika tiek aizdzīta. Zemniekiem tad nav ar ko braukt uz lauka, lai gan apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta. Viens no efektīvākajiem risinājumiem zādzību skaita samazināšanai būtu pierobežas uzraudzība.
“Pastiprināta jāuzrauga pierobeža, jāiesaistās arī robežsardzei, pašvaldības policijai, Valsts policijai. Tikai intensīvi pievēršot uzmanību problēmai, pārbaudot traktortehniku, kas pārvietojas nakts stundās vai tiek pārvietota ar treileriem, varēsim kaut kādā mērā mazināt zādzību skaitu,” sacīja Lazdiņš.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis sacīja, ka tehnikas zādzības ir problēma, kas šobrīd aktualizējusies, jo zagļi kļūst bezkaunīgāki.
“Droši vien ir grupējumi, kam iepaticies zagt lauksaimniecības tehniku un to vajag vēl vairāk. Tāpēc šīs personas zog arvien vairāk un reizēm kļūst mazāk piesardzīgas, aizraujas, iekrīt azartā. Reti cilvēks viens nodarbojas ar tādām lietām, to var darīt tikai tad, ja ir apvienojušās vairākas personas grupā,” sacīja Vilnītis.
Viņš piekrita, ka zādzības veicina pieprasījums – tirgū parādās arvien vairāk vecāku tehnikas vienību, kas jāremontē, un uzrodas nelegālās remontdarbnīcas, kas šos pakalpojumus piedāvā lētāk nekā legālie servisi. Tādējādi rodas pieprasījums pēc zagtām detaļām.
Vilnītis teica, ka lauksaimniecības tehnika zagļiem ir salīdzinoši viegls mērķis, jo tā netiek tik stingri uzraudzītā kā automašīnas. Arī vieglās automašīnas zog, bet Ceļu satiksmes drošības direkcija šos transportlīdzekļus reģistrē, kā arī vieglo auto īpašnieki biežāk izvēlas brīvprātīgo apdrošināšanu papildus obligātajai civiltiesiskajai apdrošināšanai. Turpretī traktoru īpašnieki nereti izvēlas lētāko apdrošināšanas veidu, lai gan traktors kā ražošanas līdzeklis daudzos gadījumus ir dārgāks un vērtīgāks par automašīnu. Arī traktoru īpašniekiem būtu vēlams izvēlēties nopietnākus apdrošināšanas risinājumus, kā arī lauksaimniecības tehniku būtu obligāti jāreģistrē.
Viņš arī atzina, ka lauksaimniecības tehnikas uzraudzība pierobežā nav risinājums.
“Speciāli posteņus uz pierobežas nebūtu jāizvieto, jo administratīvais resurss būs nesamērīgs, zagļi atradīs citus risinājums, kādā formā vai veidā tehniku pārvietot. Mēs pat nezinām šodien, kā viņi to dara – vai brauc, vai ieliek lauksaimniecības tehniku fūrēs, vai tepat Latvijā sadala detaļās. Droši vien visi trīs varianti pastāv,” teica Vilnītis.
Kā ziņots, valdošās koalīcijas partijas vienojušās veidot darba grupu saistībā ar lauksaimniecības tehnikas zādzībām pierobežā, galvenokārt Zemgalē un Kurzemē. Darba grupa strādās Zemkopības ministrijas, Iekšlietu ministrijas pārstāvji, kā arī lauksaimnieku organizācijas. Deputāts Edgars Putra (ZZS) norādīja, ka šīm organizācijām ir racionāli priekšlikumi situācijas uzlabošanai. Piemēram, runa varētu būt par ierobežojumiem uz ceļiem, kas ved pāri robežai.
Dati liecina, ka pērn nozagtas 26 lauksamniecības tehnikas vienības, bet šogad – jau trīs.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
