“Ir pārāk lēna izaugsme.” Rungainis uzskata, ka mēs no Igaunijas atpaliekam vairāk nekā par 30 gadiem 275
Latvijas ekonomikā mēs “stagnējam vai mostamies”? Šāds jautājums TV24 raidījumā “Kārtības rullis” tika uzdots uzņēmējam un investoram Ģirtam Rungainim. “Mēs augam, bet salīdiznoši ļoti lēnām,” tā uz jautājumu atteica Rungainis, raidījumā apspriežot aktuālo situāciju Latvijas ekonomikā un uzņēmējdarbībā.
“Tas tagad ir saprotams, ka, ja mēs ilgā laika periodā no Igaunijas atpaliekam faktiski pāri par 30 gadiem, jo atpalicība jau sākās ap 1990.gadu. Iespējams, jau ātrāk. Personīgi es domāju, ka jau ātrāk…Bet Lietuva vēlāk. Lietuva mums aizgāja garām kā stāvošiem, sākot apmēram ap 2010. vai 2011.gadu dažādos veidos, bet tā ir atsevišķa saruna, kāpēc tas tā ir,” komentēja Rungainis.
Jautājums gan tagad esot – no kurienes ņemt to 5% izaugsmi? Jo ir skaidri avoti, pēc Rungaiņa domām. Vai nu tas ir finansējums vai darbaspēks skaitliski, vai darbaspēks kvalitātē – tā turpināja teikt uzņēmējs Rungainis. Vai arī tā ir zinātne, pētniecība un “kaut kādas papildus tehnoloģijas un tamlīdzīgi.”
“Man ir grūti ieraudzīt, kurā no šiem avotiem varam tā viegli vai pat grūti, bet atrast to izaugsmi,” atzina Rungainis. Bet kuram terminam Rungainis tad pats ir “tuvāk” – stagnācijai vai izaugsmei? Uz to uzņēmējs atteica: “Stagnācija, kā saka, ir tāds ļoti uzlādēts termins! Ir nepietiekama izaugsme. Ir pārāk lēna izaugsme,” tā TV24 raidījumā “Kārtības rullis” atzina Rungainis.
Rungainis arīdzan uzsvēra, ka “ekonomika nesarūk” un “mēs nekrītam”, bet mēs Latvijā nespējam samazināt atpalicību, tā uzskata uzņēmējs un investors. “Un nespējam augt pietiekami ātri, lai lielāks cilvēku skaits būtu apmierināti,” tā raidījumā rezumēja Rungainis.
Jau vēstīts, ka šo trešdien, 14.jūnijā, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas vērtējumā secināts, ka Latvijai ir jāierobežo inflācija un jārisina ilgtermiņa izaicinājumi attiecībā uz produktivitāti, investīcijām un darbaspēka trūkumu.
SVF norāda, ka īstermiņā fiskālajai politikai būtu jābūt stingrākai, lai palīdzētu samazināt inflācijas spiedienu, vienlaikus nodrošinot, ka jebkurš atbalsts enerģētikas jomā, ja nepieciešams, ir mērķtiecīgs. Fiskālajām reformām būtu jākoncentrējas uz valsts investīcijām, pensijām, veselību, izglītību un izaugsmi veicinošu nodokļu reformu.
SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad palēnināsies līdz 0,9%, salīdzinot ar 2,8% kāpumu pērn, jo augstā inflācija negatīvi ietekmē patēriņu un samazinās ārvalstu pieprasījums. Nākamgad Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP) tiek prognozēta 2,7% izaugsme. Tikmēr inflācija valstī šogad samazināsies līdz 10,4%, ņemot vērā enerģijas cenu kritumu un pieprasījuma pavājināšanos. Nākamgad inflācijai tiek lēsts kritums līdz 3,4%.
Vidējā termiņā tiek prognozēts, ka Latvijas ekonomikas izaugsme atgūsies, pateicoties reformām, patēriņa pieaugumam un valsts investīcijām.
Galvenos riskus ekonomikas augšupejai rada kara eskalācija un ar to saistītās sankcijas, kas varētu atkal palielināt enerģijas cenas, energoapgādes traucējumus Eiropā un samazināt ārvalstu pieprasījumu, skaidro fonds.
Vienlaikus Latvija valdībai jauns uzsvars būtu jāliek uz izaugsmi veicinošu nodokļu reformu. Tāpat Latvijas salīdzinoši augsto darbaspēka nodokļu slogu varētu samazināt, lai stiprinātu nodarbinātības veicināšanu un palielinātu augsti kvalificēta darbaspēka piedāvājumu. Ņemot vērā to, ka Latvijas kopējā nodokļu attiecība pret IKP ir zem eirozonas vidējā līmeņa, darbaspēka nodokļu samazinājuma ietekmi uz valsts ieņēmumiem varētu kompensēt, palielinot ieņēmumus no īpašuma nodokļa, racionalizējot nodokļu atbrīvojumus un ieviešot oglekļa nodokli nozarēm, uz kurām neattiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, teikts SVF ziņojumā.
Tāpat Latvijas digitālajai transformācijai jākoncentrējas uz savienojamības uzlabošanu, digitālo tehnoloģiju ieviešanu un izmantošanu, kā arī digitālo inovāciju nodrošināšanu.
Plānotie pasākumi digitālās attīstības uzlabošanai būtu jāīsteno atbilstoši un nekavējoties, lai palielinātu darbaspēka piedāvājumu un pozitīvi veicinātu turpmāko produktivitāti, vēstī SVF. SVF ikgadējā pārskata gatavošanas misijas ietvaros maijā izskaņā un jūnija sākumā notika dažādas sanāksmes ar valsts institūcijām, novērtējot Latvijas aktuālo situāciju ekonomikā.
