Ir pagājis laiks, kad kravas “meklēja” ostu. Kādi ir Rīgas brīvostas jaunie attīstības plāni 0
Rīgas brīvostas pārvalde desmit gadu periodā plāno kravu pieaugumu par 1-2% gadā, šodien, prezentējot Rīgas brīvostas attīstības programmu 2019.-2028.gadam, pastāstīja brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
“Rīgas brīvostas attīstības programma 2019.-2028.gadam ir izstrādāta kā pulksteņa mehānisms – primārie stratēģiskie mērķi ir centrā, bet tai apkārt ir viss nepieciešamai, lai tā funkcionētu,” skaidroja Zeltiņš. Viņš skaidroja, ka, sekojot līdzi globālajām tendencēm, Rīgas brīvosta ir pamainījusi savu darbības stratēģiju.
“Ir pagājis laiks, kad kravas meklēja ostu, pašreizējā situācijā gan ostas pārvaldei, gan ostā strādājošiem uzņēmumiem ir jāapvieno pūliņi kravu piesaistē un jāiet arī kravu diversifikācijas virzienā, jābūt gataviem kravu veidu maiņai. Jaunajā attīstības plānā esam fokusējuši uzmanību uz industrializāciju – veicināsim ražošanas un pievienotās vērtības pakalpojumu attīstību, kā arī efektīvāku ostas teritorijas izmantošanu un attīstības projektu piesaisti brīvajām Rīgas ostas teritorijām,” teica Zeltiņš.
Viņš pastāstīja, ka galvenais Rīgas ostas attīstībā ir kravas un kravu pārvadājumi, teritorija un infrastruktūra, kā arī to attīstība. Attīstības programmā ir izvirzīti 14 stratēģiskie mērķi.
Detalizēta rīcība mērķu sasniegšanai, arī to finansēšanas avoti un ekonomiskais pamatojums tiks noteikti secīgos Darbības plānos. Pirmais Darbības plāns 2019.-2022.gadu periodam, bet nākamie trīs – katrs trīs gadu periodam. Zeltiņš skaidroja, ka šie plānošanas dokumenti ļaus elastīgāk reaģēt uz tirgus izmaiņām, nepieciešamības gadījumā aktualizējot atsevišķus stratēģiskos mērķus un darbības virzienus.
Primārais mērķis ir stabili palielināt kravu apgrozījumu ostā. Pie pozitīva scenārija Rīgas ostā gadā tiktu pārkrauti 45 miljoni tonnu kravu. Plānots nodrošināt, ka gadā tiktu pārkrauts viens miljons konteineru. Zeltiņš uzsvēra, ka mērķis ir ambiciozs, jo tas ir divreiz vairāk nekā pašreiz. Turklāt pašreiz pie esošās infrastruktūras iespējams pārkraut maksimums 700 000 konteineru, tāpēc jāpalielina konteineru teritorijas ostās.
Rīgas brīvosta prognozē, ka turpmākajos gados pieaugs lauksaimniecības un mežsaimniecības kravas, konteineru kravas un pārvadāto pasažieru skaits, savukārt energoresursu kravas samazināsies vai paliks tādā pašā līmenī kā pašreiz.
Otrs prioritārais stratēģiskais mērķis ir padarīt Rīgu par nozīmīgu kruīzu un pasažieru prāmju ostu Baltijas jūras reģionā. Zeltiņš norādīja, ka Rīgas ostai ir potenciāls palielināt kruīzu skaitu, tomēr tas ir jādara kompleksi sasaistē ar Rīgas lidostu, viesnīcām, “Rail Baltica”. Turklāt Rīgas ostā ir jāattīsta moderna pasažieru infrastruktūra.
Ja pašreiz ostā gadā ienāk apmēram 90 kruīza kuģu, tad 10 gadu plāns paredz šo skaitu palielināt līdz 150 kruīza kuģiem, bet pasažieru skaitu no 80 000 līdz 150 000. Turklāt Zeltiņš norādīja, ka būtiski, lai būtu vismaz viena jauna regulāro prāmju līnija.
Rīgas brīvosta iecerējusi arī veicināt efektīvāku ostas teritoriju izmantošanu un piesaistīt brīvajām ostas teritorijām attīstības projektus, kas veicina jūras kravu apgrozījuma palielināšanos. Zeltiņš norādīja, ka osta ir atkarīga no uzņēmējiem un biznesa, kas tās teritorijā tiek veikts, tāpēc Rīgas brīvosta vēlas efektivizēt teritorijas. Ieplānots veikt uzņēmumu darbības monitoringu, ostas robežu pārskatīšanu, brīvo teritoriju sagatavošanu un publiskās infrastruktūras attīstību. Turklāt ir plāns attīstīt Spilves pļavas.
Rīgas brīvostas attīstības plāns paredz arī veicināt ražošanu, starptautisku atpazīstamību, uzturēt drošu un ilgtspējīgu kuģu apkalpošanas infrastruktūru, attīstīt sauszemes infrastruktūru ap ostu, ieviest mūsdienīgas drošības sistēmas un stiprināt labas pārvaldības principus Rīgas brīvostas pārvaldē. Tāpat iecerēts īstenot efektīvu finanšu pārvaldību, stiprināt Rīgas brīvostu kā sociāli atbildīgu un sabiedrībai atvērtu institūciju, veidot Rīgas brīvostas uzņēmumu “klāsteri”, nodrošinot pakalpojumu pieejamību un sinerģiju. Turklāt Rīgas brīvostu paredzēts attīstīt atbilstoši “viedās ostas” darbības principiem un mazināt tās ietekmi uz vidi.
Zeltiņš skaidroja, ka ir vēl virkne nianses, kas ir neskaidras, jo pašreiz izstrādes procesā ir Rīgas pilsētas attīstības plāns un Nacionālais attīstības plāns. Atbilstoši šiem plāniem Rīgas brīvostas attīstības plāns tiks pielāgots.
Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra un arī apkalpoto pasažieru skaita ir lielākā osta Latvijā. Rīgas brīvostā 2018.gadā pārkrāva 36,432 miljonus tonnu kravu, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2017.gadā.
