“IR” nekādu papildu “palīdzību” oligarhu sarunu pārbaudei nesniegšot 12
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs žurnālā “Ir” publicēto “oligarhu sarunu” autentiskumu, pirmdien preses konferencē sacīja KNAB vadītājs Jēkabs Straume.
KNAB arī lūgs žurnāla rīcībā esošo informāciju salīdzināt ar biroja rīcībā esošo informāciju, taču jau šobrīd varot pateikt, ka “līdzības ir saskatāmas ar žurnālā publicētajām sarunām”, ziņo LETA. Arī uzraugošais prokurors Māris Leja ir sacījis, ka ir nepieciešams pārbaudīt šo sarunu autentiskumu.
Lūk, ko pēc šiem paziņojumiem sacīja žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele:”Publicējot “oligarhu sarunas”, IR vadās no diviem principiem, kas ir ļoti svarīgi neatkarīgai un profesionālai žurnālistikai. Pirmais — sabiedrības tiesības uzzināt būtiskus faktus par iespējamiem noziegumiem un procesiem, kas skar mūsu valsts pārvaldi. Otrais — žurnālistu pienākums aizsargāt avotus, kas uzticējušies medijam un snieguši sabiedrībai būtisku informāciju, prasot saglabāt viņu anonimitāti. Abus šos principus IR turpinās ievērot, lai kādi pavērsieni sekotu “oligarhu lietas” tālākajā procesā.
Uz KNAB vadītāja aicinājumu IR sadarboties, lai noskaidrotu publicēto sarunu autentiskumu, varu apliecināt — pirms “oligarhu sarunu” publicēšanas IR pārliecinājās par šīs informācijas autentiskumu. Visas IR publicētās sarunas tiešām ir notikušas un to saturs ir atspoguļots patiesi. Nepieciešamības gadījumā IR spēs to pierādīt tiesā. Pildot savu profesionālo pienākumu, IR nesniegs nekādu papildu informāciju, kas var apdraudēt avotu aizsardzību. Taču nekas nekavē KNAB salīdzināt visu publiskoto sarunu saturu ar biroja rīcībā esošo informāciju — lai to izdarītu, nekāda papildu “palīdzība” no IR redakcijas nav nepieciešama.
Prokuratūras un KNAB izteikumi par sarunu “autentiskuma pārbaudi” ir tukšu salmu kulšana, lai aizpildītu neveiklo klusumu, kas iestājies pēc oligarhu sarunu publiskošanas, kad visai sabiedrībai ir kļuvis redzams, cik brutāla ir bijusi amatpersonu rīcība un cik kusla — viņu iespējamo noziegumu izmeklēšana. Tā vietā, lai uzņemtos atbildību, likumsargi velk laiku un cenšas izskatīties svarīgi, “pārbaudot” paši savu izmeklēšanas materiālu “autentiskumu”.
