Guntis Rasims. Valsts tika “ieņemta” tieši Rēzeknē 22
Guntis Rasims, “Latgaliešu valodas nakts” producents
1. Tam ir gluži loģisks un neapstrīdams pamatojums. 1917. gadā Rēzeknē, Latgales kongresā, tieši Latgales latviešu (latgaliešu) inteliģence lēma par apvienošanos ar pārējiem, Vidzemes un Kurzemes, novadiem. Objektīvi vērtējot, šie notikumi bija par pamatu tādai Latvijai, kādu mēs to pazīstam. Protams, līdz kopīgas valsts izveidei bija jāizcīna vēl daudzas cīņas, tomēr savā ziņā var teikt, ka valsts, līdzīgi kā bērns, tika “ieņemta” tieši Rēzeknē. Jocīgākais, ka skolu vēstures grāmatās praktiski nekas netiek pieminēts. Ir jālabo ulmaņlaiku autoritarās cenzūras pieļautās kļūdas attiecībā uz Latgales latviešu valodas, kultūras un identitātes noniecināšanu. Mēs esam stipri tieši dažādībā. Bez stipras lokālās identitātes nav iespējams stiprs valsts patriotisms.
2. Tas, ka politiķi un citas amatpersonas beidzot ir pievērsušas uzmanību Latgalei, ir apsveicami, tomēr tas notiek ļoti novēloti. Valsts ir tik stipra, cik stiprs ir katrs tās pilsonis. Protams, es runāju par katra cilvēka personības identitātes stiprumu un valstisko apziņu. Un Latgales iedzīvotāji šajā ziņā tikuši pamesti novārtā visvairāk. Jā, šeit nav naftas pārkraušanas termināļu, ostu vai tamlīdzīgu infrastruktūras mezglu, kas dabiski stimulē ekonomiku. Tomēr šeit ir ideāli piemērota vide un aptākļi IT tehnoloģiju attīstībai. Ja Latvijas politiķi arī turpmāk atcerēsies par Latgali tikai pirms vēlēšanām, tad Latvijas valsts pastāvēšanas draudi ir pilnīgi reāli.
Attiecībā uz Latgali ir piemirsti visi tie solījumi, kas tika doti, pirms simts gadiem apvienojoties ar pārējiem novadiem, – par valodas un kultūras pašnoteikšanos, lietošanu skolās un publiskajā telpā. Valsts attieksme šajos jautājumos ir, maigi izsakoties, ironiska – kas jums traucē runāt latgaliski –, bet finansējums, kas tiek piešķirts, ir ļoti minimāls. Te nevar būt runa pat par saglabāšanu, kur nu vēl attīstību.
3. Tēlaini, bet tieši izsakoties, katram šīs valsts pilsonim beidzot pašam ir jāsaprot – kāda jēga ir sev uzcelt milzīgas villas ar apzeltītu piebraucamo celiņu, ja turpat aiz vārtiņiem tālāk ir neizbraucams ceļš. 20. un 21. gadsimta cilvēku gandrīz visas problēmas sākas tāpēc, ka trūkst vērtību sistēmas vai arī tā ir pilnīgi nepareiza, balstīta tikai uz materiālām vērtībām. Tāpēc arī ir svarīgi labot dažādu pagātnes politiko iekārtu pieļautās kļūdas un stiprināt katra cilvēka identitāti, attīstīt vērtību sistēmu un kritisko domāšanu.
4. Latgales latvieši ir tādi paši cilvēk, kā jebkurš cits Argentīnā, Singapūrā, Ēģiptē vai Austrālijā dzīvojošais, ar visām cilvēkam piemītošajām īpašībām. Jā, Latgales latvietim un citu novadu latviešiem ir nedaudz atšķirīgas mentalitātes. Tomēr mums ir vairāk jāiemācās pieņemt citam citu un atbalstīt, kad tas nepieciešams. Mēs esam viena tauta.
Ģirts Zvirbulis
