Anda Līce: Žēl par vēlēšanu plakātiem vējā izsviestās naudas 15
Labi, ka pēc vēlēšanām beidzas tukšā muldēšana un labumu solīšana un Latvijas pilsētu ielas un lauku ceļmalas atkal ir brīvas no plakātiem ar deputātu kandidātu kokainajiem ģīmjiem. Žēl tikai mūsu kopējās par tiem vējā izsviestās naudas – tik uzmācīga sevis piedāvāšana informācijas gadsimtā ir vienkārši nožēlojama. Vietās, kur sasprausti šie plakāti, daudzi no kandidātiem nekad nav bijuši. Viņi sen ir aizmirsuši, ko šodien nozīmē braukt ar sabiedrisko transportu ārpus Rīgas, nīkt noplukušās autoostās un pieturās, kur nav pat kārtīgas atejas, iet pa nepārskatāmiem lauku ceļiem, kuru grāvmalas ir aizaugušas ar krūmiem. Tā kā viņiem nav ne jausmas, kā patiesībā dzīvo viņu vēlētāji, man ļoti vērtīgs šķita padoms – no partiju sarakstiem svītrot pirmos piecus vai trīs kandidātus, kas ļautu izvirzīties jaunpienācējiem, tā teikt, apmainīties sastāvējušiem attiecīgās partijas ūdeņiem.
Sākoties tumšajiem rudens vakariem, Latvijas lauki kļūst uzkrītoši tukši – daudzu māju logi atkal ir tumši, jo uz pilsētām aizbrauc studējošie, uz ārzemēm – atvaļinājumus dzimtajā pusē pavadījušie.
Kas tad atliek? Labticīgie pensionāri, par kuru nākotni vārdos pēkšņi tā ir norūpējušies politiķi. Viņi nekaunas solīt bezmaksas pakalpojumus un dažādus labumus, ieskaitot piečuku vēlēšanu dienā, jo zina, ka liela daļa veco ļaužu vāji orientējas politikā un ekonomikā, ir pilni sarūgtinājuma, nekopj kritisko domāšanu, bet pakļaujas mirkļa emocijām.
Tā ir mūsu nelaime, ka mēs gan cilvēkus, gan parādības redzam plakani, tas ir, tikai no vienas puses, visbiežāk no tās, no kuras gribam redzēt. Nu ir īstais brīdis palūkoties uz tiem, kas sevi dēvē par kristīgiem cilvēkiem, kā viņi bausli “Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko” ir īstenojuši priekšvēlēšanu kampaņā. Tā ir balta patiesība, ka tieši no mums, vēlētājiem, ir atkarīga Latvijas nākotne. Mums nav nekādu tiesību pieprasīt atbildību no Saeimas un valdības, ja paši neizvēlamies atbildīgi. Man ir pilnīgi nesaprotama dažu pilsoņu pat tāda kā lepošanās ar to, ka viņi uz vēlēšanām nav gājuši. Jautājums, ko tad tu šeit dari un ko gribi no valsts? Ir jāpriecājas par katru gaišu logu gan mājās, gan cilvēku galvā.
