Anda Līce: Apjukums un vājums kā reakcija Kremļa nekaunībai 12
“Krīze ir lielāka nekā problēma. Problēmas var atrisināt. Krīzes, tāpat kā dabas spēkus, nevar apstādināt, tās ir jāiztur.” Šī Lorensa Frīmena un Jura Rubeņa grāmatā “Krīzes iespējas” paustā atziņa ir īpaši aktuāla mūsdienās, kad pasaule raucas aizvien mazāka, bet tajā valdošā neiecietība aug auguma. No ikviena, kas apzinās dzīves un dzīvības vienreizību, krīze prasa atbildi uz jautājumu: “Kādas vērtības es aizstāvu un ar kādiem līdzekļiem to daru?”
Ārsti sabiedrībai atkārtoti atgādina par nepieciešamību (īpaši epidēmijas laikā) bieži mazgāt rokas. Bet kā ir ar mūsu domu higiēnu? Kā tas, ka televīzija neskaitāmas reizes rāda vienus un to pašus traģisko notikumu kadrus (Zolitūdes traģēdijas un Kijevas Maidana laukuma upurus), ietekmē mūsu domas un rīcību? Mēs vispirms šausmināmies, pēc tam, meklējot vainīgos, ieļaunojamies, bet tālāk par riņķošanu pa šo apli netiekam. Jo pietrūkst notikumu dziļākas analīzes un mūsu prāts bieži nemaz nav spējīgs to veikt, jo nav pietiekamu zināšanu ekonomikā, politikā, psiholoģijā, tiesību jautājumos un tamlīdzīgi. Neanalizēti notikumi sabiedrības redzes leņķi sašaurina. Apzinoties to, ka Latvijai nav pa spēkam uz visiem karstajiem punktiem aizsūtīt savus reportierus un analītiķus, saziņas līdzekļiem vajag veidot daudz ciešākas saites ar to valstu medijiem, kas to spēj. Šajā ziņā plašu skatu uz notikumiem paver, piemēram, Krievijas neatkarīgās televīzijas kanāls “Doždj”.
Redzot, kāda masu psihoze un līksmība valda Krievijas sabiedrībā sakarā ar Krimas okupāciju, pasaule brīnās, ko šie ļaudis svin, kāpēc viņi negrib dzīvot kā cilvēki? Tāpēc, ka viņi nav izslimojuši totalitārismu un to ir nevis atzinuši par kaunpilnu traipu savas valsts vēsturē, bet divdesmit gadu pēc melu impērijas sabrukuma zemapziņā alkuši pēc revanša. Tā saucamā brīvā pasaule padomju totalitārismu nav piedzīvojusi un jūtas apjukusi no Kremļa nekaunības, bet to piedzīvojusī pasaules daļa diemžēl ir novājināta, jo ir šā briesmīgā vīrusa nēsātāja.
Saspringtās situācijās vajag aizskaitīt vismaz līdz desmit, un pasaule, iespējams, to patlaban arī dara. Pārsteidzīgus lēmumus visbiežāk pieņem nenobrieduši un satraukti prāti. Mierīgs prāts ļauj skaidrāk domāt un meklēt izeju arī visbezcerīgākajās situācijās. Ne velti mūsdienās aizvien lielāku popularitāti iegūst meditācija, kas neko nemaksā un jebkurā diennakts laikā ir pieejama ikvienam. Domu attīrīšana pirms lēmumu pieņemšanas ir vēl svarīgāka par roku mazgāšanu pirms ēšanas.
