“Ir jāmauc, ir jāmēģina! Ja tu nemēģināsi, tad tevi vienkārši nositīs!” Andrejs Ēķis par Latvijas kino ceļu uz pasaules skatuvēm 5
Latvija ir guvusi nebijušu atzinību pasaules kino jomā, iegūstot Zelta Globusu ar animācijas filmu “Straume”, kas ne tikai izcīnījusi šo balvu, bet arī iekļauta divās prestižās balvas “Oskars” nominācijās. Šis sasniegums ir nozīmīgs solis Latvijas kino industrijā, apliecinot, ka maza valsts var radīt lielas lietas un uzstāties pasaules mērogā. Par šo notikumu, kā arī par savu pieredzi ar pirmo Latvijas filmu, kas tika virzīta uz Oskaru – “Rīgas sargi”, 360TV raidījumā “Aina studijā” dalījās režisors un producents Andrejs Ēķis.
“Straume” – apliecinājums Latvijas mākslinieku talantam un vietai pasaules kino kartē
“Straume”, animācijas filma, kas ieguvusi Zelta globusu, ir lielisks piemērs tam, kā Latvijas kino spēj uzrunāt globālu auditoriju. Filma, kura piedāvā dziļas filozofiskas tēmas, bet tiek stāstīta bez vārdiem, demonstrē latviešu mākslinieku spēju radīt izcilu kino. Andrejs Ēķis atzīmē, ka šis sasniegums ir ļoti svarīgs ne tikai pašai filmai, bet arī visai Latvijas kino industrijai. “Straume” ir apliecinājums tam, ka Latvija ne tikai eksistē uz pasaules kino kartes, bet var kļūt par nozīmīgu spēlētāju tajā.
“Es esmu priecīgs un lepns par šo filmu, jo tā atklāj mūsu mākslinieku talantu un spēju radīt kaut ko, kas tiek novērtēts visā pasaulē. Tā ir brīnišķīga filma, un man ir patiess prieks, ka šis darbs ir guvis atzinību,” stāsta Ēķis. “Mēs vairs neesam tikai mazā Latvija, kas ir pazīstama ar savu kultūru un vēsturi, bet arī ar savu kino. Šādas filmas kā “Straume” pierāda, ka mums ir ko teikt.”
Režisors atzīst, ka viņu kaitina tas, ka cilvēki, kaut lepojoties ar panākumiem, mēdz teikt- mazā Latvija: “Kāpēc mazā Latvija?!” Viņš atzīmē, ka šī iemesla dēļ viņš pilnīgi nemaz nav sajūsmā par dziesmu “Nāk rudens apgleznot Latviju”. “Šī dziesma ir radusies Padomju Savienības laikā. Tā ir par mazu, lai vienu pasaulē laistu… Ideoloģiski šī dziesma ir diezgan traka,” režisors uzsver, ka svarīgākais ir tas, cik liela Latvija ir cilvēku prātos, nevis uz kartes.
Atmiņas par “Rīgas sargiem” un pirmo ceļu uz Oskaru
Pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2007. gadā, “Rīgas sargi” kļuva par pirmo Latvijas filmu, kas tika virzīta uz Oskara balvu. Tā bija filma, kas ne tikai iezīmēja Latvijas kino jaunu laikmetu, bet arī atklāja vēl neizpētītās iespējas pasaules kino industrijā. Andrejs Ēķis atceras šo pieredzi kā izaicinājumu, taču arī kā milzīgu atbildību.
“Tajā laikā mēs bijām pirmie, kas mēģināja iekļūt tajā pasaulē. Tas nebija viegli, jo tika uzdots jautājums – vai mēs esam pietiekami labi? Tad visi tur sāka ņemties. Bet ir jāmauc! Ir jāmēģina! Ja tu nemēģināsi, tad tevi vienkārši nositīs. Jebkurā situācijā vajag mēģināt. Mēs neļāvāmies pašcenzūrai un mēģinājām.”
Pārdomas par Latvijas lomu pasaules kino
Režisors norāda, ka Latvija ar katru šāda mēroga panākumu paliek lielāka: “Straume” tagad mums visiem izdara pakalpojumu. Mēs parādāmies uz pasaules kartes!” Ēķis akcentē, ka latvieši ir radījuši multiplikācijas filmu, kas ir viens no sarežģītākajiem kino veidiem: “Mums kino ir vaļā!”
Ēķis uzsver, ka šāds kino sasniegums, kā “Straume”, ne tikai izceļ Latvijas kultūru, bet arī parāda pasaules kino industrijai, ka latvieši spēj radīt augstvērtīgu mākslu. “Kino ir veids, kā mēs varam izteikt savas emocijas, idejas un vērtības. Mēs esam maza valsts, bet mūsu radošās spējas ir lielas. Pasaules mēroga filma no Latvijas ir ne tikai iespējama, bet arī nepieciešama,” viņš piebilst.
