– Kursīša kungs, vai jūs neesat iemaldījies svešā partijā? Varbūt jums ir jāiet pie Bondara kunga. 25
– Deputātu kandidātiem nav tik daudz jādomā par piekritību tai vai citai partijai, jādomā par visas Latvijas attīstību. Esmu šo ideju apspriedis arī ar citu partiju pārstāvjiem, un jāteic, ka tai ir atbalsts. Atšķirība ir tikai par realizācijas termiņiem, apjomiem. Manuprāt, šāda valsts iestāžu pārvietošana uz reģioniem var notikt četru gadu laikā. Nevar būt Rīga un pārējā nabadzīgā Latvija. Tas ved uz bezdibeni, kam tuvojamies aizvien ātrāk un ātrāk. Plaisa padziļinās, un to var neredzēt tika tie, kas dzīvo un strādā Rīgā un reizi gadā aizbrauc uz Aglonu.
Turpinot par sociālo sfēru, manuprāt, būtiski ir iegūt papildu naudu šīm vajadzībām, tāpat svarīgi, kā nezaudēt jau esošos līdzekļus. Tāpēc esmu kategoriski pret PVN likmes samazināšanu pārtikai un apkurei. Es kā ekonomists saku, ka no tā visvairāk iegūtu tieši bagātākie cilvēki un galarezultātā visvairāk zaudētu nabadzīgākie. No PVN samazinājuma pārtikai vien budžetā uzreiz rastos caurums par vairāk nekā 100 miljoniem eiro. Tāpat arī attiecībā uz apkuri, vairāk iegūtu lielpilsētu iedzīvotāji, kas proporcionāli lielākā mērā ir “Saskaņas centra” elektorāts. Bet valsts budžets zaudētu milzīgu summu. Naivas cerības, ka PVN samazināšanas dēļ jūtami samazināsies pārtikas cenas. Tās ir muļķības. Ļoti labs piemērs ir Somija – viņi 2010. gadā par 9 procentiem samazināja PVN sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, bet cenas samazinājās tikai par diviem procentiem. Tāpat arī pie mums – kāpēc lai pārstrādātāji, tirgotāji samazinātu savu peļņu, ja pirktspēja būtiski nemainās un pieprasījums pēc pārtikas saglabājas vienmēr. Tas nozīmē, ka valsts budžets tikai zaudēs un zaudēs budžeta iestāžu darbinieki, jo nāksies samazināt algas skolotājiem, medicīnas darbiniekiem utt. Nebūs pietiekami daudz naudas valsts aizsardzībai, bet varbūt tieši tāds mērķis arī ir “Saskaņai” un citiem, kuri aicina samazināt PVN, esot opozīcijā. Trūcīgo iedzīvotāju atbalstam ir jābūt citai pieejai, piemēram, tie ir pārtikas taloni, citi atbalsta pasākumi maznodrošinātajiem. Lozungs par PVN samazināšanu, manuprāt, ir politika, vienkārši, lai piemānītu vēlētājus.
Runājot par valsts ieņēmumu vairošanu, neizbēgams ir arī progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tas ir arī mūsu partijas viedoklis. Runa ir tikai par slieksni, no kādas summas to piemēro. Citu ceļu, kā pakāpeniski mazināt sociālo nevienlīdzību, es neredzu.
Vēl viens svarīgs punkts ir izglītības joma. Vienreiz ir jāizbeidz par valsts budžeta naudu gatavot speciālistus bagāto valstu darba tirgum. Ja tu esi mācījies par valsts budžeta naudu un tevi nosacīti nopērk ārvalstu darba devējs, tad šim darba devējam vai pašam speciālistam valstij jāatmaksā viņa izglītībā ieguldītā summa. Izglītībai nekad nepietiks naudas, ja nabadzīgā Latvija par valsts budžeta naudu turpinās gatavot speciālistus Amerikai, Anglijai, Krievijai vai Vācijai.
Tā kā valsts pārvaldē strādāju jau 20 gadus, redzu, ka samazināmi ir arī valsts pārvaldes izdevumi. Ir jāsamazina komandējumu izdevumi, dažādu konferenču rīkošana u. tml.
Latvijai ļoti būtisks jautājums – kā apturēt krieviski nerunājošo jauniešu emigrāciju uz angliski, vāciski runājošām zemēm. Noteikti jāpanāk, ka par nepamatotu un nesamērīgu krievu valodas zināšanu prasīšanu darba devējs sodāms administratīvi. Šis diemžēl ir masveidīgs pārkāpums, un līdz šim atbilstošas izmaiņas likumā vēl nav izdevies panākt.
