“Latvijas Avīzes” redakcijā viesojas Valsts valodas centra valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītājs Antons Kursītis, kurš ikvienam ilggadējam mūsu lasītājam ir pazīstams kā dedzīgs un pastāvīgs cīnītājs par mūsu dzimtās valodas tiesībām. Tāpēc ļoti loģisks, saprotams un argumentēts ir viņa starts gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. A. Kursīša, tāpat kā viņa māsas Janīnas Kursītes-Pakules vārds ir Nacionālās apvienības sarakstā. Ar A. Kursīti sarunājas Voldemārs Krustiņš un Guntis Ščerbinskis.
V. Krustiņš: – Nu jūs no profesionāliem valodas cīnītājiem pāriesiet politiskos cīnītājos. Vai jūs to apzināties?
– Jā, es to apzinos. Kā topošais politiķis jo sevišķi gribu vērst uzmanību uz sociālo jomu. Tieši sociālā nevienlīdzība ir viens no būtiskākajiem jautājumiem Latgalē – reģionā, kur kandidēju. Es pats nāku no Vārkavas novada un nekad neesmu dzīvojis Rīgā. Ik dienu uz darbu galvaspilsētā mēroju 100 kilometrus. Kāpēc piedalos vēlēšanās? Tā teikt, nekā personīga, bet šajos laikos kautrīgie latvieši vairs nedrīkst palikt maliņā, lai cik ierasta un ērta kādam šī pozīcija būtu.
Vēlēšanās piedalos arī tāpēc, lai pārliecinātu Rīgas ierēdņus, kuriem diemžēl ir tikai Rīga un tās intereses, paraudzīties tālāk par Rīgas torņa gaili. Pamatā visa valsts pārvalde mums dzīvo un strādā galvaspilsētā. Un šie ierēdņi negrib redzēt pieaugošo sociālo nevienlīdzību starp Rīgu un laukiem. Tas ir jāatzīst. Tieši tāpēc reģionu iedzīvotāji ir tie, kas spiesti izbraukt peļņā uz Īriju vai Lielbritāniju. Man ir konkrēts priekšlikums, kā mazināt šo kraso nevienlīdzību. Problēma ir tā, ka visas valsts iestādes – gan ministrijas, gan padotības iestādes – absolūtais vairākums atrodas tieši Rīgā. Šīs iestādes finansē no visas Latvijas nodokļu maksātāju naudas, bet iedzīvotāju ienākuma nodokli saņem galvenokārt tikai Rīga. Risinājums ir ļoti vienkāršs – lai attīstītos visa Latvijas valsts kā īstā Ulmaņa laikā, valsts dienestu izvietojam visā Latvijas Republikas teritorijā. Ne tikai Kultūras ministriju ar padotības iestādēm uz Cēsīm, bet arī Zemkopības ministriju ar padotības iestādēm uz Jelgavu, Satiksmes ministriju uz Daugavpili vai Rēzekni, e–lietu departamentu noteikti uz Zilupi, lai parāda, kā e–lietas strādā attālināti. Un tā ir vienīgā izeja, lai attīstītos visa Latvijas valsts. Šo iestāžu ierēdņi neapšaubāmi protestēs, bet man ir pārliecība par to, ka tas, kas personīgi neizdevīgi ierēdņiem, būs izdevīgi visai valstij. Tiks atrisinātas daudzas problēmas: citām pašvaldībām būtiski pieaugs nodokļu bāze, vairosies arī citi ieņēmumi. Ziniet, ja viss paliek kā līdz šim, var atgriezties laiki, kad valsts pārvaldē būs galvenokārt krieviski runājošie, tāpat kā tas bija LPSR laikos. Loģiski, ka cilvēki nebraukā katru dienu no Valmieras, Cēsīm, Valdemārpils vai no Talsiem uz Rīgu, lai strādātu valsts pārvaldē. Līdz ar to valsts pārvaldē strādā absolūtais vairākums rīdzinieku, bet 60 procenti rīdzinieku ir krieviski runājošie. Protams, valsts pārvaldē strādājošie labi pratīs latviešu valodu, tomēr šie cilvēki nekad nenodrošinās to, lai mūsu valsts pārvalde būtu tik latviska, kādai tai būtu jābūt. Tā ir problēma, ko citādi, kā pārceļot valsts pārvaldes iestādes ārpus Rīgas, nevar atrisināt.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
