“Ir izsmelti visi limiti, nav nekādu rezervju!” Smiltēns par valsts budžetu 23
“Runājāt par prēmijām… Man vispār šķiet, ka valdība šobrīd neadekvāti novērtē situāciju, kurā mēs atrodamies. Pirmkārt, budžets ir balstīts faktiski uz ļoti optimistiskām prognozēm. Visi limiti ir izsmelti, budžetu deficīti ir 2,999 un tā tālāk. Nekādas rezerves, mazākais grūdiens un mēs esam ļoti lielās ziepēs,” par valdības sastādīto budžetu TV24 raidījumā “Preses Klubs” izsakās Edvards Smiltēns, Saeimas deputāts, LRA valdes priekšsēdētājs, AS valdes līdzpriekšsēdētājs.
Tas nozīmē to, ka visu gadu šeit dinamiskajai paplašinātajai koalīcijas strādājot vajadzēja nodarboties ar birokrātijas mazināšanu.
“Pirmkārt, nepieciešama funkciju mazināšana, procesu vienkāršošana, jo tajā brīdī parādīsies liekās štata vietas. Modernizācija, automatizācija, daudz, ko var izdarīt šobrīd arī mākslīgais intelekts. Tāpat ir ļoti daudz iespējas automatizēt un funkcionāli uzlaboties. Šis ir galvenais. Tā vietā, ko mēs ieraudzījām? Finanšu ministriju atsūti likuma projektu par OCTA izmaiņām,” viņš norāda.
Nevis samazinās ierēdņu skaitu un automatizēs procesus, lai ietaupītu naudu, bet prasīs nodokļu maksātājiem vienkārši vairāk.
Jau ziņots, ka 6.decembra vakarā Saeima, pēc trīs dienu debatēm, galīgajā lasījumā apstiprināja likumu “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam”. Tostarp tika atbalstīti vairāki Saeimas priekšsēdētājas iesniegtie priekšlikumi.
Daiga Mieriņa: “Nenoliedzami, šis ir sarežģīts laiks Latvijas pašvaldībām, tāpēc esmu gandarīta, ka deputāti ņēmuši vērā priekšlikumu, kas pašvaldību domēm līdz 2029.gadam ļauj atvēlēt finanšu līdzekļus līdzdalības budžetam pakāpeniski. Šobrīd Pašvaldību likumā noteikts, ka līdzdalības budžetam jāatvēl 0,5% no domes gadskārtējiem budžeta līdzekļiem. Savukārt mani rosinātie grozījumi paredz, ka finansējums līdzdalības budžetam tiek piešķirts pakāpeniski un 2025. un 2026.gadā tiek noteikts 0,1% apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem. Kas ne mazāk svarīgi, tas nozīmē, ka valsts no šīs ieceres neatsakās, tikai pielāgojas mainīgajiem apstākļiem.”
Mieriņa pauž, ka viņas pārstāvētā partija, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), turpina pārstāvēt pašvaldību intereses un ka partija jau iepriekš iestājusies par nodokļu reformas ietekmes kompensāciju pašvaldībām.
Savukārt Ministru kabinets ir ņēmis vērā Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas virzīto iniciatīvu nulles budžeta ieviešanai reizi četros gados, kas tika iekļauta Ministru kabineta 12.decembra sēdes protokollēmumā. Tas paredz, ka jau nākamgad trīs ministrijās – Ekonomikas, Finanšu un Satiksmes – tiks pārskatīti visi to izdevumi, lai stratēģiski un pamatoti izstrādātu nākamā perioda budžeta izmaksas pēc nulles budžeta principiem. Proti, katru izdevumu pozīciju rūpīgi izvērtēs no jauna, nevis pieņems, balstoties uz iepriekšējā gada budžeta datiem. Tādējādi tiks identificēti neefektīvi tēriņi un nodrošināta caurskatāmāka un mērķtiecīgāka finanšu plānošana. Mieriņa norāda, ka šis ir solis tuvāk valsts budžeta līdzekļu optimālam izlietojumam, kas kalpotu sabiedrības interesēm.
