Ir, par ko balsot Saeimas vēlēšanās. Saruna ar Solvitu Āboltiņu 34
“Latvijas Avīzes” redakcijā viesojās Saeimas un “Vienotības” priekšsēdētāja SOLVITA ĀBOLTIŅA. Ar politiķi sarunājās Voldemārs Krustiņš, Māris Antonevičs un Egils Līcītis.
V. Krustiņš: – Uzskatīsim, ka ar jūsu, vadošās “Vienotības” līderes, viesošanos avīzē atklājam pirmsvēlēšanu kampaņu. Ko teiksiet ievadam?
S. Āboltiņa: – Tātad katram pilsonim jāapzinās, ka viņš ir vērtība, jo viņš ir stiprs, lai ietekmētu Latvijas valsts nākotni. Kaut no avīžu pirmajām lapām Ukrainas notikumi izcelti patālāk, tomēr tur, Ukrainā, nekas vēl nav beidzies, un mums jādomā, kāpēc šādi notikumi bija. Jādomā arī saistībā ar 12. Saeimas vēlēšanām. Arī Straujumas valdību veidojām ar domu – kāda būs Latvija pēc nākamajām vēlēšanām. Pašlaik trim koalīcijas partijām iezīmējies diezgan līdzvērtīgs atbalsts. Paldies visiem, kuri atbalstīja “Vienotību” Eiroparlamenta vēlēšanās, taču paredzu, ka rudenī būs cita situācija. Ja kāds saka, ka nav ko iet vēlēt, nav par ko balsot, tā nav. Šoreiz balsot būs ļoti izšķirīgi, jo izšķirsies, vai Latvija turpinās pastāvēt kā tā valsts, kas dibināta 1918. gadā, vai pie varas nokļūs partija, kas uzdodas par sociāldemokrātisku, bet patiesībā ir proputiniska. Lai kādus manevrus tā šodien izpildītu: veidojot agresīvāku spārnu, kas vēl stingrāk konsolidēšoties, veidojot “tīrāku” spēku ar latviskiem uzvārdiem priekšgalā. Tomēr šai partijai ir sadarbības līgums ar Putina partiju. Un tā politika, ko viņi vēlētos realizēt, ir tā, kuru Putins jau īsteno Ukrainā. Tāpēc valsts pastāvēšanas dēļ es pat neteiktu, ka noteikti jābalso tieši par “Vienotību” – jābalso par kādu no valstiski domājošām partijām. Savukārt arī koalīcijas politiķiem jāapzinās – vienam otru graujot, tie lej ūdeni uz svešām dzirnavām. Domāju, ka ir laba iespēja, lai patlaban valdību veidojošās partijas saglabātu koalīciju arī pēc vēlēšanām. Reakcionārie spēki droši vien sadalīsies, “SC” līderi jau oficiālās un vēl biežāk neoficiālās sarunās pauduši, ka viņi var izveidot arī tādu spēku, kas labējām partijām liksies pieņemamāks, kamēr šiem “neekstrēmajiem” politiķiem turpat blakus ir aktīviste Krivcova, kura nemitīgi apmelo, nomelno Latvijas tēlu visās pieejamajās starptautiskajās institūcijās. Un šo Krivcovu varēja atrast arī “SC” Eiroparlamenta listē. Tātad notiek spēle. Kādu brīdi izliksies balti un pūkaini, bet, tikuši pie varas, ņemsies īstenot šeit to, ko vēlētos kāda kaimiņvalsts.
Pirms vēlēšanām vērojama nervozitāte, notiek netipiskas lietas. Arī šīs runas par “spiedieniem”, draudi lietot “melnās” kampaņas. Tomēr aicinu Latvijai lojālos spēkus saprast, ka šis nav laiks tumšām spēlītēm, nedrīkstam spēlēties ar savu valsti.
– Taču šis ir tāds laiks, kad partijām “krīt lapas”. Ja uzlūkojam, piemēram, Repšes partiju – tās kodolu lielā mērā pat veido no citiem kokiem kritušās lapas. Bet saprotams arī, ka “Vienotībai” vajadzēs rūmi jauniem deputātu kandidātiem – tad jau arī no “Vienotības” koka kādas lapas var aizvējot.
– Ja runājam par aizgājušajām Ingunu Rībenu un Janīnu Kursīti, jāsaka, “Vienotība” tika veidota kā plaša viedokļu pārstāvība, kur stiprs ir arī nacionālais spārns. Abas deputātes pēc savas ideoloģijas bija tuvas Nacionālajai apvienībai, taču ienesa vērtību mūsu iekšējās diskusijās, līdzot rast vidusceļu.
E. Līcītis: – Rībenas kundze teica, ka “Vienotībā” viedokļi jau esot bijuši “pārāk plašā” spektrā.
– Bet es domāju, ka šī viedokļu daudzveidība stiprina Latvijas politisko sistēmu uz mazāku sašķeltību. Rībena ir daudzreiz iebildusi galēji liberālām idejām, taču “Vienotība” ir un būs labēji centriska partija, kas Eiroparlamentā turpinās strādāt Tautas partiju grupā. Mums pievienojas Andris Piebalgs. Notiek arī tas, ko mums bieži vien pamatoti pārmeta, – ka nebijām pratuši piesaistīt reģionu pārstāvību, kamdēļ tikām iesaukti par “Rīgas partiju”. Šobrīd Ineša Boķa, Jura Šulca, Ogres, Jēkabpils, Kuldīgas, Talsu partiju pievienošanās sadarbībai liecina, ka reģionu cilvēki ir klāt! Tiek pārrunāts sadarbības līgums ar Latgales partiju, un tas tiešām mums dod jaunu kvalitāti. Šādos apstākļos jebkuram politiskam spēkam nāktos domāt par līdzsvarojumu starp pieredzējušiem politiķiem un jaunpienācējiem. Inguna Rībena bija “Jaunā laika” dibinātāja, un viņai varēja būt savs pienesums, bija iespēja pierādīt, ka var stāvēt blakus jaunām sejām, jaunām idejām, bet abas deputātes izdarīja savu izvēli. Ļoti ceru, ka sastrādāsimies, ja viņas ievēlēs Saeimā no NA. Kā jau teicu – būs kopā jādarbojas. NA augstu tur mūsu pamatlietas, nacionālās vērtības, bet “Vienotībai” jādomā par valsts drošību un izaugsmi: šīs smagās tēmas par nodokļiem, par mūsu cilvēku atgriešanos tēvzemē. Savukārt ZZS tēmas ir zaļa Latvija, rūpe par reģionu ļaudīm, un, manuprāt, tas ir labs līdzsvars, kas šajā koalīcijā izveidojies.
V. Krustiņš: – “Vienotība” var lepoties ar panākumiem Eiroparlamenta vēlēšanās, kaut vai daudzie tūkstoši plusu Valdim Dombrovskim neapstrīdami ir pozitīvs rādītājs. Taču saraksta lejasdaļā pazīstamiem jūsu cilvēkiem mīnusi negaidīti pārsvēra plusus. Tas liek domāt, ka, nākamos vēlēšanu sarakstus kombinējot, dažu labu uzticamu savējo tomēr nevarēs iekļaut.
– Piekrītu ekspertiem, Eiroparlamenta panākumi nenozīmē, ka “Vienotība” var būt pašapmierināta un gaidīt, ka tie paši rezultāti būs Saeimas vēlēšanu finišā. Pirmīt cilvēki nobalsoja par stiprām personībām, ko viņi saista ar Eiropu, mūsu darbību Eiropā. Viennozīmīgi, ka vēlētāji, kuri paņēma mūsu listi, bet vairākus kandidātus strīpoja, sūta mums kādu signālu. To ņemsim vērā, un par to jādomā arī katram kandidātam, kas jau piekritis būt “Vienotības” vēlēšanu sarakstā uz Saeimu. Nodaļu un valdes virzītos cilvēkus mēģināsim salikt noteiktā secībā, ranžēt pēc ievēlamības, ieguldījuma, atpazīstamības, taču būtisks ir arī kandidāta pašnovērtējums. Tālāk sekos vēlētāja izvēle. Redzam, ka viņš ar sarakstu strādā ļoti nopietni. Bet ir vēl viena mācība, kas mani uztrauc no nesenajām vēlēšanām. Cik daudz naudas iztērēja dažas no sīkpartijām, un kādu rezultātu sasniedza vēlēšanās? Esmu jautājusi bijušajiem kolēģiem, kas savāca nedaudz virs 9000 balsīm, izdodot lielu naudu par reklāmas kampaņu, – vai tiešām tas bija tā vērts, jo šīs balsis latviskajā flangā gāja zudībā.
– Būtu gan vērts, lai “Vienotības” uzstādītajā sarakstā būtu sabiedrībai, ne vien partijai vajadzīgi kandidāti. Pareizi, ka daži sīkpartijās startējušie pat 100 balsis nesavāca. Trūcis pašnovērtējuma. Tas grēks nav mazo partiju cilvēkiem vien.
– Rēķināsimies. Bija uztraukumi par vēlēšanu zemo apmeklētību, bet, manuprāt, ne tāpēc, ka ļaudis būtu pret Eiropu, bet tāpēc, ka liels skaits domāja, ka Latvija ar dažiem deputātiem nespēs uzstādīt Eiropā savu darbakārtību. Bet vai mūsu pārstāvji netika sadzirdēti gan par zemnieku tiešmaksājumiem, gan citām lietām? Saeimā ievēlētie patiešām noteiks, kā Latvija dzīvos nākamos četrus gadus, kādus lēmumus pieņems. Parlamentā tikko atgriezies Māris Kučinskis, un viņš man pauda pārsteigumu, kāda šobrīd ir Saeima. Kā pieredzējis politiķis viņš piedzīvojis konstruktīvāku darbību, izvērstākas debates, bet ar to šī Saeima neizceļas. Tas ir mīnuss. Un es nesaprotu arī dažkārt vērojamo attieksmi, kad kādam plenārsēdes dienā kas cits ieplānots, kad kāds klusē visus četrus gadus – nu, lai vēlētāji to vērtē. Vēlētāju atlaistajā Saeimā sastāvs bija kvalitatīvāks – ar daudziem zinošiem pašvaldību vadītājiem, kuri profesionāli spēja debatēt. Šobrīd kompetentas diskusijas notiek retā reizē.
– Es neteiktu, ka valdošā koalīcija diskusijas veicināja. Tas pats sakāms par atbildēm uz parlamentāriešu jautājumiem.
E. Līcītis: – Sakiet, kā vērtējat finanšu ministra Vilka atteikšanos piedalīties vēlēšanās un vai jūs neapbēdina ļoti augstu kvalificētu Saeimas locekļu Ilmas Čepānes un Dzintara Ābiķa “nē” turpmākai darbībai politikā?
– Apbēdina. Juridiskās komisijas vadītājai piemīt augsta atbildības izjūta un kompetence, dziļas zināšanas. Bet Čepānes kundze grib turpmāk veltīt sevi akadēmiskajai darbībai. Tas pats attiecas uz pašu ilggadējāko deputātu Dzintaru Ābiķi. Viņi balsojuši par neatkarību jau 1990. gadā, un, iespējams, arī mūsu “zelta fondam” kādreiz pienāk brīdis, kad pateikt – pietiek ar politiku. Pēc tam kad paveikts un ieguldīts milzīgs darbs.
Arī Vilka kunga ieguldījums nav par zemu novērtējams. Viņš teicis, ka neiet prom no “Vienotības” un gatavs dalīties ar savu padomu. Bet tāpat apsvēris, ka nejūt iespēju strādāt par esošo ministra atalgojumu tik atbildīgu darbu. Piekrītu, ka alga ir neatbilstoša, bet tikpat neatbilstoša tā ir policistiem, medmāsām, ugunsdzēsējiem. Droši vien, savu algu pacelšana nav prioritārais, ko šobrīd politiķiem vajadzētu risināt.
V. Krustiņš: – Nu jā, jūs neesat ar pliku roku ņemami. Vienus atlaidāt, bet citus – ministrus, bijušos reformpartijas biedrus – pieņēmāt. Amati, karjerisms? Vai citi noderīgi reformisti arī pievienosies “Vienotībai”?
– Nosacīti slēgts ir tas bijušo RP cilvēku saraksts, kas pārstāvēs “Vienotību” vēlēšanu listē, bet ir vismaz divu viņu nodaļu biedri, kuri izteikuši vēlmi turpmāk darboties mūsu partijā. Tā ka šis process turpināsies.
M. Antonevičs: – Runājam par personālijām, bet vai patiesībā nav jārunā par ideoloģisku pārgrupēšanos? Līdzšinējais “Vienotības” pieteikums bija labēji centrisks, bet vai ar veco biedru aiziešanu, jauno pienākšanu tas nekļūs liberālāks?
– Jā, deviņi RP biedri, kuri startēs vēlēšanās, līdz šim vairāk runājuši par liberālām vērtībām. Taču “Vienotībā” ir 2000 biedru. Kaut pienācēji ir spilgti un spējīgi cilvēki, nav domājams, ka ar to mainās partijas kurss. Protams, frakcijā, valdē varētu būt vairāk diskusiju, kā tuvināt konservatīvās vērtības liberālajām, bet tas nenozīmē, ka dažādu viedokļu paudējiem nav iespējams kopā strādāt.
– Taču Kursīte, Rībena piederēja “Vienotības” nacionālajam spārnam – un nu tajā par divām pārstāvēm mazāk.
– Atgriežas Šadurska kungs, nacionāli noskaņots cilvēks. Bez tam “Vienotībā” vienmēr bijušas svarīgas nacionālās vērtības. Lai minam Ilmu Čepāni, kura vada Satversmes preambulas pieņemšanu, – tas ir liels ieguldījums šo vērtību stiprināšanā.
E. Līcītis: – “Vienotība” nepapildināsies ar Bordāna kunga jaunpartiju?
– Mazliet skumji un nesaprotami, kāpēc jāveido vēl viena partija. Mēs tādējādi sašķeļam mūsu vēlētāju rindas – ir tik daudzas izvēles, un par daudzām balsis vienkārši tiek izmestas, bet sliktākajā gadījumā aizceļo pie nevēlamiem spēkiem, Putina ideoloģijas pārstāvjiem.
V. Krustiņš: – Vai Brokas kundzi jūs tiešām, kā nacionāļi saka, turat par bīstamu konkurenti? Nenoliedzami, viņa ir ātri kļuvusi par politisku personu. Sekmīgs starts Rīgas vēlēšanās, no turienes lēciens uz ministres amatu, nākamais – kandidēšana uz Eiroparlamentu.
– Brokas kundzi tiešām uzskatu par ļoti perspektīvu politiķi, un man patīk NA izvēle viņai uzticēt augstas amatvietas. Dīvainie izteikumi par baidīšanos no konkurences ir nepamatoti, jo tad taču mēs “Vienotībā” nepiesaistītu spēcīgus reformu vai reģionu cilvēkus. Jo politikā spēcīgāki cilvēki, jo drošāk varam runāt par spēcīgāku politiku kopumā un to, ka mērķi, ko cilvēki no politikas sagaida, tiks sasniegti. Tāpēc, atspēkojot izdomājumus par “konkurentu novākšanu”, publiski apliecinu jūsu lasītājiem – nekad neesam tādas metodes izmantojuši, man tās ir nepieņemamas kā cilvēkam un politiķim. Brīnos, ka tādas lietas dažās avīzēs, portālos izplata. Kāpēc to dara, savas aizdomas man ir. Neuzskatu, ka nākamo valdību būs iespējams izveidot bez Nacionālās apvienības, un ir ļoti no svara, lai visi trīs partneri ir spēcīgi un spējīgi strādāt un var sadarboties. Varbūt tas kalpos kā dzinulis vēlētājam iet uz velēšanām, turpretī, ja kašķēsimies, tad cilvēkiem diez vai liksimies nopietni ņemami kā nākamās valdības veidotāji.
