Ir gaisma tuneļa galā jeb Ko nepasaka pašnāvnieks… 0
Pavasara vēl nav. Garastāvokļa – arī… Pat brīvdienas pagājušas!
Ziemeļnieku liksta
Pirmssvētku, pēcsvētku, svētdienas, ieilgušas gadalaiku mijas un citu nogurdinošu vai nomācošu emocionālu apstākļu izraisīts noskaņojums mēdz pāraugt nopietnā depresijā.
Atstāta bez ievērības, šī problēma ar laiku var izraisīt smagas sekas, sākot no ilgstošas grūtsirdības, neizskaidrojamām fiziskām sāpēm, vispārēja spēka un intereses zuduma līdz darba nespējai un pat pašnāvībai.
Šis emocionālais stāvoklis plaši izplatīts vidēji un augsti attīstītās valstīs. Arī Latvijā cieš arvien vairāk ļaužu.
– Diemžēl daudz cilvēku pie speciālistiem nenonāk. Par viņiem var uzzināt no pašnāvību statistikas. Pieļauju, ka arī daļu ceļu satiksmes negadījumu var attiecināt uz depresiju, – spriež sertificēts psihoterapeits un psihiatrs Andris Veselovskis. Viņaprāt, joprojām sabiedrībā ir mītiska pārliecība, ka atnāks kāds un atrisinās visas problēmas. Nu, vai notiks pat brīnums! Tādēļ tiek likti lietā ātrie medikamenti, kas ļauj aizmigt un atbrīvo no galvassāpēm, vai, ko tur slēpt, palīdz noņemt ļauno aci.
Reālajā dzīvē, lai kaut ko sasniegtu, vajag vairāk!
– Lai justos labi, jāizturas ar cieņu pret sevi un apkārtējiem cilvēkiem, – iesaka A. Veselovskis.
Sezonālas depresijas raksturīgas ziemeļu tautām. To ietekmē dabīgās gaismas un siltuma trūkums. Protams, ir normāli, ja pelēkas dienas dēļ kādreiz ir nomākts garastāvoklis, taču ilgstoši to nevar atstāt bez ievērības.
Draugi un sabiedrotie
Depresiju mēdz sajaukt ar sliktu garastāvokli, pārpūli un personiskām rūpēm. Speciālista palīdzība jāmeklē tad, ja nomāktība, pastāvīgs nogurums, miegainība vai bezmiegs, enerģijas un spēka deficīts vai, gluži pretēji, liela uzbudināmība, prieka trūkums par ierastām aktivitātēm, intereses zudums par citiem, savu izskatu vai seksu, palielināta apetīte vai tās trūkums, domas par dzīves bezjēdzību vai pašnāvību, grūtības koncentrēties un tieksme norobežoties saglabājas ilgāk nekā divas nedēļas.
Depresīvi noskaņots cilvēks ietekmē arī apkārtējos – darbā vai tiekoties ar radiem un draugiem, viņš fokusējas uz negatīvo informāciju, uzvedas trauksmaini, īgņojas. Līdz ar to arī pārējie izjūt psiholoģisku diskomfortu, pat cenšas vairīties no šī cilvēka, lai gan patiesībā viņam būtu vajadzīga palīdzība.
Ja cilvēks ir vientuļš, viņam nav tuvu radinieku vai draugu, ir saskarsmes grūtības, nemanot pieaug spriedze un nomāktība. Tā palielinās, ja vienlaikus ir arī materiālas problēmas – daudzās reklāmas ar kādu gardumu, ceļojumu, pasākumu vai pamudinājumu sevi palutināt ar friziera, manikīra, solārija apmeklējumu un jauna tērpa iegādi izraisa tikai dusmas un skumjas.
Griba + spēks = gribasspēks
Ja māc depresīvs noskaņojums, palīdzībai nav nepieciešami lieli materiāli ieguldījumi. Vispirms jāpievēršas pozitīvām emocijām un kādai aktīvai darbībai. Piemēram, sniegs jāuztver nevis kā faktors, kas veicina transporta sastrēgumus, bet gan kā iespēja doties lēnā pastaigā, baudot skaistos skatus un tos iemūžinot fotogrāfijās.
Starp citu, apmeklēt dažādus pasākumus nav grūti – daudzi ir par brīvu. Ja nevar tiem saņemties, varbūt ir kāds sen nesatikts radinieks vai paziņa, kuram var piezvanīt vai pat norunāt tikšanos un patērzēt. Dažreiz izrādās, ka citam klājas vēl plānāk, un sev var palīdzēt, palīdzot otram!
Arī radošas nodarbošanās lieliski palīdz tikt galā ar drūmām domām.
Ja nekas nepalīdz un nomāktība divu nedēļu laikā tomēr nepāriet, ir vērts apmeklēt speciālistu – psihologu vai psihoterapeitu. A. Veselovskis mierina, ka vieglas depresijas gadījumos var iztikt bez medikamentu lietošanas.
