Māris Zanders: Ir dažas labas ziņas – turpinās darbs pie jauniem instrumentiem, ar kādiem cīnīties pret Covid-19 13
Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sabiedrības uzmanība pandēmijas kontekstā koncentrējas uz jautājumiem par vakcinēto/nevakcinēto tiesībām, dažādiem ierobežojumiem un epidemioloģisko statistiku. Šie jautājumi mūs skar vistiešāk, tādēļ šādas prioritātes ir saprotamas. Tajā pašā laikā visā pasaulē turpinās darbs pie jauniem instrumentiem, ar kādiem cīnīties pret Covid-19.
Piemēram, 15. novembrī kompānija “Emergex” paziņoja, ka Šveicē sākas klīnisko pētījumu pirmā fāze principiāli jaunai vakcīnai pret Covid-19, kas potenciāli veidotu ilgāku un spēcīgāku aizsardzību pret koronavīrusa mutācijām.
Ļoti vienkāršoti izsakoties, “Emergex” sola, ka jaunā vakcīna uzsvaru liks uz T limfocītiem, nevis t. s. antivielām, kuru veidošanās ir šobrīd jau tirgū esošo vakcīnu galvenais uzdevums.
Jāpiebilst, ka iecerētā vakcīna būs plākstera formā. Notiek darbs arī ar citām vakcīnu formām, ja tā var teikt, kuras nogādā ķermenī. Piemēram, “Science” 2021. gada 23. jūlijā publicēja analīzi par ieelpojamu (aerosola forma) vakcīnu, tāpat notiek eksperimenti ar tabletes formu.
Cita, atsevišķa tēma ir nevis vakcīnas, bet, sarunvalodā izsakoties, zāles pret Covid-19. Piemēram, “Pfizer” izstrādātais “Paxlovid”, par kuru uzņēmums visnotaļ detalizēti informēja 5. novembrī. Kā dažkārt saka, darbs kūsā.
Tiesa, šo situāciju var interpretēt dažādi. Ja ņem vērā, ka lielākā daļa no pieteiktajiem instrumentiem tirgū nonāks labākajā gadījumā nākamā gada otrajā pusē (teksta sākumā pieminētā jaunā vakcīna vispār 2025. gadā…), nav grūti iedomāties depresīvu reakciju – vai tiešām mums ar šo sērgu būs jādzīvo vēl gadiem ilgi?!
Es nebūt neironizēju par šādu attieksmi, jo ir tikai cilvēciski cerēt, ka līdz ar pienācīgu vakcinēšanās aptveri vēl atlikušajos mēnešos, mēs “to vīrusu” būsim “uzvarējuši”. Vai un ko dzīvajā dabā var vispār “uzvarēt”, labāk paskaidros evolucionārās bioloģijas speciālisti.
Savukārt mans mēģinājums notiekošajā saskatīt arī gaišo pusi saistīts ar citu aspektu. Proti, ir liela iespēja, ka, strādājot ar līdzekļiem pret Covid-19, pētnieki atradīs tādus instrumentus, kas noder citu veselības apdraudējumu gadījumā. Tā jau ir noticis, un nav nemaz jāķeras pie daudz tiražētā piemēra par ”Viagru” (mērķis vispār bija hipertensijas un stabilas stenokardijas ārstēšana).
Šī gada 11. novembrī “The Guardian” publicēja materiālu par Bristoles un Oksfordas universitāšu pētnieku secināto, ka – vienkāršošu – ir tādas zāles, kas domātas arteriālā spiediena pazemināšanai, kuras vienlaicīgi noder arī 2. tipa cukura diabēta gadījumā.
Citiem vārdiem sakot, Covid-19 kontekstā iegūtās zināšanas un prasmes, visticamāk, noderēs arī citos gadījumos (sākot ar “parasto” gripu, beidzot ar Ebolas un Zika vīrusiem).
Galu galā, lai nebūtu garlaicīgi (atvainojos par cinismu…), daba ir gādājusi, lai koronavīrusi ir vesela saime, kurā “mūsējais” ir tikai viens no apmēram četrdesmit trim – piemēram, Malaizijā un Haiti ir konstatēti gadījumi, kad cilvēki tikuši pie suņiem un kaķiem raksturīgā alfa koronavīrusa.
Ir vēl viena iespējamā situācijas interpretācija, un nebūtu godīgi to ignorēt. Formulēšu tā: farmācija un medicīna nav labdarība, potenciālās peļņas elements tajā ir klātesošs.
Es personīgi diezgan piesardzīgi izturos pret reālu, bet nereti arī izdomātu problēmu kopumu, ko varētu apzīmēt par mūsu emocionālo labsajūtu.
Domāju, ka industrija ir gatava piedāvāt arvien jaunas un ne jau lētas “zāles” 21. gadsimta cilvēka paša spēkiem sačakarēto nervu dziedēšanai, un, ja kādam liekas, ka viņam ar nerviem viss kārtībā, tiks pieliktas pūles, lai pierādītu pretējo. Kā dažkārt saka, galvenais ir radīt pieprasījumu. Respektīvi, es neesmu naivs.
Tomēr Covid-19 un radniecīgos gadījumos situācija ir cita, un nav pamata aizdomām, ka “tas viss ir tikai bizness”. Skaidrs, ka ir vēlme “iekosties pīrāgā”, tomēr šoreiz runa ir par, pirmkārt, reālu problēmu (koronavīrusiem) un, otrkārt, prognozējamas ir labas blaknes uz citām tikpat reālām kaitēm pārnesamu/pielāgojamu risinājumu formā.
Tiesa, šobrīd vēl grūti prognozēt, vai un kā kaislības ap kovidu būs ietekmējušas cilvēku uzticēšanos zinātnei un ekspertu teiktajam un vai te nav iespējami nepatīkami pārsteigumi arī tad, kad runa nebūs vairs par kovidu.
