Ir cilvēki, kuri gadiem dzīvo ar garantēto iztikas minimumu – viņiem ir labi tā, kā ir 147
Ir divi aspekti par palīdzību mazturīgajiem. Ir arī dažādas dzīves prasmes – pat sociālajā dienestā ir tāds jēdziens “cilvēks ar zemām dzīves prasmēm”. Tas nav gluži tas pats, kas izglītība, bet tur ir zināma korelācija ar izglītību. Tā TV24 raidījumā “Preses klubs” sarunu par iztiku uzsāk Līga Sausiņa, Siguldas novada domes priekšsēdētāja (NA).
“Ja mēs runājam par garantēto iztikas minimumu, kas ir viens no pabalstu veidiem, tad ir cilvēki, kuri gadiem dzīvo uz garantētā iztikas minimuma, nemeklējot oficiālu, uzsveru – oficiālu nodarbinātību. Viņiem ir labi tā, kā ir. Tas ir tas stāsts par zivi vai makšķeri. Ir daļa sabiedrības, neliela daļa, bet tomēr, kuri ir pieraduši dzīvot ar šo zivs principu. Paradokss, protams,” atzīst politiķe.
Viņa piesauc piemēru, ka pašvaldība piedāvā maznodrošinātajiem par velti zemes gabalus. “Redz, mēs jums uzarsim zemi jau pavasarī, jūs variet sēt un stādīt šeit, bet nevajag jau nevienam, – jo pašam būs jāsēj un pašam būs jāravē. Tas ir viens no piemēriem, bet diemžēl ir arī tāds slānis.”
Tad nu tagad visvairāk gribas palīdzēt tiem, kuri paši cenšas un paši dara, bet varbūt ir kaut kādi ārējie apstākļi, kāpēc nesanāk, rezumē Sausiņa.
Par aizņemšanos – pašvaldībai ir mazliet citādāk nekā valstij, mēs nevaram aizņemties ikdienas vajadzībām, mēs varam aizņemties tikai investīcijām, kas tiešām ir investīcijas, kas ir ceļi, ēkas, kas dod pienesumus, norāda politiķe, sakot, ka sistēmu tomēr mainīt nevajadzētu.
“Es domāju, ka šis ir jāsaglabā – tāpat kā ģimenē: ar pamatlietām ir jātiek galā pašiem, ar savām ikdienas vajadzībām, tāpat pašvaldība būvē skolu, kurā mācīsies bērni ne tikai šogad, bet arī pēc 20 gadiem. Tad ir pamats, ka arī nākotnē kāda paaudze maksā par to, ko mēs esam izdarījuši šodien, bet ar pamatvajadzībām ir jātiek galā pašiem,” rezumē Sausiņa.
