Ukrainas atkarība un alternatīvas meklējumi 9
Ukrainā šobrīd darbojas aptuveni 42 000 “Starlink” termināļu, kas kopš 2022. gada ir bijuši neaizstājami gan frontes līnijā, gan civiliedzīvotāju ikdienā. Tomēr bažas par “Starlink” pieejamību ir likušas Eiropas Komisijai aktīvi izskatīt alternatīvas.
Jau iepriekš tika apspriesta iespēja izmantot ES iniciatīvu Govsatcom vai pat nākotnes projektu IRIS², kas paredz Eiropas neatkarīgu satelītu konstelāciju, taču tā pilnvērtīga darbība gaidāma tikai ap 2030. gadu. Šobrīd “Eutelsat” piedāvājums šķiet visreālākais īstermiņa risinājums.
Interesantu skatījumu sniedz bijušais Ukrainas gaisa spēku virsnieks Anatolijs Hrapčinskis, kurš komentēja alternatīvu esamību. Viņš norādīja, ka Kurskas apgabala operācijās Ukrainas bruņotie spēki “Starlink” neizmanto tieši, taču paļaujas uz citām sakaru sistēmām, kas liek domāt, ka pāreja uz jauniem risinājumiem varētu nebūt tik sarežģīta, kā šķiet pirmajā mirklī.
Nākotnes perspektīvas
“Eutelsat” aktivitātes neaprobežojas tikai ar Ukrainu. Pēc OneWeb iegādes uzņēmums ir pozicionējis sevi kā Eiropas atbildi globālajiem gigantiem, piemēram, SpaceX un Ķīnas satelītprojektam Guowang. Turklāt 2024. gada nogalē “Eutelsat” parakstīja līgumu ar Airbus par 100 jaunu mazo satelītu būvi, kuru piegāde sāksies 2026. gadā, vēl vairāk stiprinot tā konkurences spējas.
Šie soļi liecina par ambīcijām ne tikai reaģēt uz aktuālajām vajadzībām, bet arī veidot ilgtermiņa Eiropas autonomiju kosmosa tehnoloģijās.
Ukrainas kontekstā “Eutelsat” piedāvājums varētu mazināt atkarību no ASV tehnoloģijām un sniegt Eiropai lielāku kontroli pār stratēģiski svarīgu infrastruktūru. Tomēr izaicinājumi paliek – OneWeb termināļu cena (līdz pat 10 000 dolāru) un abonēšanas maksa ir ievērojami augstāka nekā “Starlink” piedāvājums (589 dolāri par termināli un 95–440 dolāri mēnesī), kas var apgrūtināt plašu ieviešanu.
