“Jo ilgāks laiks būs vajadzīgs lēmumam par kadastrālo vērtību paaugstināšanu, jo lielāks būs šoks.” Saruna ar VZD ģenerāldirektori 40
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektorei Vitai Narnickai “Latvijas Avīze” jautāja par nekustamā īpašuma nodokli, par īpašumu vērtēšanu un neprecizitātēm datos.
Pirms gada, apsēzdamās ģenerāldirektores krēslā, intervijā “Latvijas Avīzei” teicāt, ka jāpārkārto dienesta darbība, nepieciešami uzlabojumi nekustamo īpašumu datu uzkrāšanā, jāmodernizē kadastra informācijas sistēma. Ko izdevies īstenot, un ko no tā iegūs sabiedrība?
V. Narnicka: No šī gada 1. oktobra būtiski mainīsies VZD darba organizācija. Līdz šim klientu pasūtītos pakalpojumus izpildīja pēc teritoriālā iedalījuma principa, proti, tās reģionālās nodaļas klientu apkalpošanas centra darbinieki, kas tuvāk atrodas klienta dzīvesvietai.
Bet turpmāk klienta pasūtījumus izpildīs tajā klientu apkalpošanas centrā, kurā taobrīd būs mazāks klientu pieplūdums un kurā darbinieki nebūs tik noslogoti.
Proti, ja Rīgas klientu apkalpošanas centrā veidosies rinda, tad klientus apkalpos piemēram, Valmieras vai Madonas klientu apkalpošanas centra darbinieki.
Izņēmums būs, piemēram, pasūtot būves kadastrālo uzmērīšanu. Skaidrs, ka arī turpmāk būvju kadastrālās uzmērīšanas speciālists brauks pie klienta no tuvākā klientu apkalpošanas centra. Bet visus pārējos pieprasītos pakalpojumus klients saņems ātrāk nekā līdz šim.
Arī lētāk?
Nē, lētāk nebūs. Uzsvēršu, ka aizvadītajos piecos gados VZD pakalpojumu cenas nav cēlušās. Finanšu ministrija jau mums gan atgādina par cenu indeksu pieaugumu. Bet pašlaik turpināsim darbu ar tiem pašiem resursiem. Ja vēlāk redzēsim, ka kaut kas kļūst lētāks, tad, protams, cenrādi grozīsim.
Te piebildīšu, ka no šī gada 1. jūlija nelielu apjomu kadastra datu pieprasījumi jau kļuvuši lētāki, sadārdzinājušies ir tikai lielu apjomu pieprasījumi.
Runājot par kadastra informācijas sistēmas modernizēšanu, kuras īstenošanai nepieciešami lielāki ieguldījumi, pašlaik gaidām apstiprinājumu no Centrālās finanšu līgumu aģentūras, lai varētu izmantot Eiropas fondu naudu.
Ko dos modernizēšana?
Klienti saņems mūsu pakalpojumus vēl ātrāk nekā līdz šim. Informācijas izsniegšanai vai datu reģistrēšanai nepieciešamais laiks varētu sarukt no pāris nedēļām līdz pāris dienām. Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju plānojam atvieglot arī būvju kadastrālās uzmērīšanas procedūru.
Vai beidzot ir novērsts tas, ka par vienu un to pašu īpašumu Nekustamā īpašuma valsts kadastra dati nesakrīt ar zemesgrāmatas datiem?
Ar datu precizēšanu un nesakritību novēršanu esam nodarbojušies un nodarbojamies nepārtraukti. VZD kopā ar Zemesgrāmatu nodaļu ir uzsācis vienotas īpašumu reģistrācijas procedūras, lai jaunie ieraksti Nekustamā īpašuma valsts kadastrā un zemesgrāmatā notiktu vienlaikus, tādējādi novēršot datu nesakritību.
Mums izdevies pilnīgi novērst neprecizitātes Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā reģistrētajos datos par nekustamā īpašuma īpašniekiem.
Bet kāpēc, taisot meža inventarizāciju, iedzīvotāji spiesti maksāt par vieniem un tiem pašiem datiem vispirms Valsts meža dienestam, pēc tam VZD? No Valsts meža dienesta saņemto izziņu meža īpašnieks pēc tam spiests pašrocīgi iesniegt VZD! Kāpēc starp šīm divām valsts iestādēm nav šīs datu apmaiņas?
Jāatzīst, par to mums sūdzējušies daudzi meža īpašnieki. No labas pārvaldības viedokļa tas ir slikti, tā nedrīkstētu būt. Tehniski datu apmaiņa gan it kā ir nodrošināta. Līdz šim no Valsts meža dienesta meža inventarizācijas datus saņēmām un atjaunojām vienreiz sešos mēnešos. Bet, ja cilvēkam vajag tos ātrāk, tad patiešām viņš spiests pats vērsties Valsts meža dienestā.
Sabiedrība joprojām ir lielā neziņā par kadastrālajām vērtībām, kuras pašlaik iesaldētas līdz 2025. gada beigām. Kas ar tām būs turpmāk?
2023. gada vidū – divarpus gadus pirms plānotās šo vērtību stāšanās spēkā – publiskosim visu, ko būsim aprēķinājuši pēc visiem precizējumiem un labojumiem. Ja tajā brīdī atklāsies vēl kāda neatbilstība, tad līdz 2025. gadam varēsim vēl kaut ko labot.
Ceru, ka līdz tam laikam Finanšu ministrija jau būs tikusi skaidrībā par nekustamā īpašuma nodokļa politiku.
Vai ir spēkā plāns nodalīt kadastrālo vērtēšanu no nekustamā īpašuma nodokļa, nodokļa aprēķiniem izmantojot tā dēvēto specvērtību – kā tas jau ir noteikts lauksaimniecībā izmantojamai zemei?
Jā, šis plāns ir spēkā. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā paredzēts, ka valdībai būs tiesības noteikt, kuru kadastrālo vērtību izmanto nekustamā īpašuma nodokļa aprēķiniem.
Tādējādi kadastrā būs divas vērtības – aktuālā un nodokļa vajadzībām. Tas gadījumā, ja līdz 2025. gadam Finanšu ministrija nepiedāvās citu nekustamā īpašuma nodokļa politiku.
Finanšu ministrijā jau gan saka: “Vispirms parādiet mums šīs vērtības, tikai tad lemsim par nekustamā īpašuma nodokļa politiku!” Bet no jūsu teiktā noprotams, ka vērtības vēl uzlabosiet un ka uzlabojumu rezultāti būs redzami tikai 2023. gadā. Kurš tad pirmais viesīs skaidrību?
Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma grozījumos ir skaidri un gaiši teikts, ka kadastrālo vērtību izmaiņas ir saistītas ar nekustamā īpašuma nodokļa politiku. Tieslietu ministrs jau vairākkārt ir pateicis, ka jaunās kadastrālās vērtības nebūs spēkā, kamēr nebūs zināms, kāds būs šis nodoklis.
Par visām šīm izmaiņām, protams, būs jāizlemj politiķiem.
Bet to gan varu apstiprināt – jo ilgāks laiks būs vajadzīgs lēmumam par kadastrālo vērtību paaugstināšanu, jo lielāks būs šoks, ko radītu milzu starpība starp tām vērtībām, kuras ir pašlaik un kuras būs vēlāk.
Vai 2023. gada vidū nāksiet klajā vēl ar kādiem jauniem īpašumu novērtējumiem, kuri šokēs iedzīvotājus vēl vairāk?
Nē, tiks publiskotas pilnveidotās kadastrālās vērtības tajos nekustamā īpašuma segmentos, kuros līdz šim mūsu aprēķini nav bijuši veiksmīgi.
Kuros, piemēram?
Tie ir tā dēvētie ekskluzīvie īpašumi Rīgas tuvējā apkārtnē, tā ir Rīgas centra apbūve. Esmu pārliecināta, ka lielu pievienoto vērtību mums dos Būvniecības informācijas sistēmā un kadastrā uzkrāto datu apmaiņa, kas pašlaik jau notiek automātiski.
Ja tās “sasaldētās” vērtības VZD sagatavojis, balstoties uz nekustamā īpašuma tirgus stāvokli 2019. gada 1. jūlijā, vai 2023. gadā publiskotās nebūs novecojušas?
Nē, 2023. gadā kadastrālo vērtību aprēķini balstīsies uz tirgus datiem, kas iegūti līdz 2022. gada 1. jūlijam.
Vai solītie uzlabojumi nodrošinās īpašumu taisnīgu novērtējumu atbilstoši to vērtībai un no tiem gūstamajam labumam, novēršot netaisnību, ka grezno namu īpašnieki maksā īpašumu tirgus vērtībai neatbilstošu nekustamā īpašuma nodokli – mazāku nekā vienkārši celto namu īpašnieki?
Kā jau sacīju, līdz 2023. gadam pilnveidosim kadastrālās vērtības tajos nekustamā īpašuma segmentos, kuros līdz šim mūsu aprēķini nebija veiksmīgi. Tā kā Rīgas centrā daudzu namu īpašnieki nav atjaunojuši par īpašumiem reģistrētos datus, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma grozījumos paredzam sev tiesības pašiem apsekot šos īpašumus, iegūtos datus pēc tam reģistrējot kadastrā. Līdz šim mums tādu tiesību nebija.
Pašlaik bieži redzam, ka nams ir pārbūvēts un ka pirms nodošanas ekspluatācijā īpašniekam būtu jāreģistrē dati VZD. Diemžēl tā nenotiek, kas liecina, ka arī vietējā būvvalde skatījusies uz to caur pirkstiem.
Ar to gribu teikt, ka par īpašumiem precīzu datu reģistrēšanu kadastrā dažreiz ietekmē arī vietējo pašvaldību lēmumi un rīcība.
Ja kādā pašvaldības teritorijā kāds pārbūvē vai uzbūvē ēku un nevēršas VZD, lai to reģistrētu, kam pirmajam būtu jāuzrauga un jānovērš šāda nelikumīga būvniecība? Domāju, ka tas būtu jādara vietējai pašvaldībai.
Latvijas Pašvaldību savienība pieprasa visu īpašumu kadastrālo vērtību atspoguļošanu tematiskajās kartēs, kurās būtu redzama katras ēkas un katra zemes gabala viena kvadrātmetra vidējā kadastrālā vērtība, kā arī nekustamā īpašuma kopējā kadastrālā vērtība. Vai to darīsiet?
Jā, pēc ilgām diskusijām esam vienojušies, ka tādas kartes būs. Pašlaik mēs gatavojam šo karšu maketus.
Šī gada martā Saeimas Juridiskajā komisijā, kurā apsprieda Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma grozījumus, jau gan teicāt, ka VZD trūkst darbinieku, lai šādas kartes sagatavotu.
Lai šajās kartēs ikviens cilvēks spētu orientēties, mums būtu jānodrošina visu kadastrā reģistrēto datu publiska pieejamība un bez maksas. Par to arī bija manas šaubas, kuras izteicu deputātiem. Šādu ļoti pārskatāmu un visiem saprotamu karšu sagatavošanai neapšaubāmi būs vajadzīgi arī ieguldījumi, kurus, cerams, apspriežot nākamā gada budžetu, valdība mums piešķirs.
Pirms gada stājoties VZD vadītājas amatā, teicāt, ka ļoti lielus resursus prasīs starptautiskās dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projekts. Ar kādām problēmām saskaraties šī projekta ietvaros?
Pašlaik tiek izstrādāts Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas projekts, kurā mūsu darba lauks ir palīdzēt Latvijas uzņēmumam “Eiropas dzelzceļa līnijas” sagatavot projektam nepieciešamos dokumentus, lai reģistrētu kadastra informācijas sistēmā un zemesgrāmatā tik ļoti sarežģītu inženierbūvju un ēku kompleksu.
Galvenā problēma ir tā, ka šīm inženierbūvēm, ēkām un zemei ir dažādi īpašnieki. Inženierbūve ir gara, tā iet cauri daudzām zemes vienībām, piedevām vēl īpašas Eiropas Komisijas prasības par finansējuma piešķiršanu “Rail Baltica” projektam. Bet jau pavisam drīz masveidā no mērniekiem mēs varētu saņemt projekta īstenošanai nepieciešamo zemes gabalu sadalīšanas plānus un īpašumu reģistrēšanas pieprasījumus.
Nenoslīksiet pasūtījumu jūrā?
Tāpēc sarunas sākumā sacīju, ka jau no 1. oktobra VZD darba organizācija būtiski mainīsies. Uz to mūs lielā mērā pamudināja arī šis vērienīgais dzelzceļa būves projekts.
