Īpašumu kadastrālo vērtēšanu nodalīs no nodokļa. Kādu “specvērtību” plāno ieviest? 6
Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests sagatavojuši jaunu plānu, kā turpmāk valsts novērtētu zemi un ēkas, no kā atkarīgi to īpašnieku maksātie nekustamā īpašuma nodokļi.
Nodokļa aprēķinam būs “specvērtības”
Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamo namu un ģimeņu privātmāju apbūves zemei paredzēts ieviest “specvērtību”, kas būtu procentuāli mazāka nekā īpašumiem noteiktās kadastrālās vērtības.
Nodalot kadastrālo vērtēšanu no nekustamā īpašuma nodokļa, Latvija tādējādi pārņemtu citu Eiropas valstu pieredzi, kurās šādas īpaši noteiktās vērtības jau izmanto nekustamā īpašuma nodokļa aprēķiniem. Tur nodokli aprēķina no nekustamam īpašumam noteiktās tirgus vērtības procentuālās daļas.
Piemēram, Zviedrijā nodokļa aprēķināšanai šī daļa ir 75% no īpašumam noteiktās tirgus vērtības. Norvēģijā šīs daļas apmērs pirmajam un vienīgajam īpašumam ir 20 līdz 25%, bet otrajam vai trešajam īpašumam – 70 līdz 90%. Lietuvā dzīvojamo namu apbūves zemei – “specvērtība” ir noteikta 35% apmērā no kadastrālās vērtības. Igaunijā ciematos par zemi 0,15 ha, citviet 2 ha platībā, uz kuras uzcelta dzīvojamā māja, kurā tās īpašnieks dzīvo pastāvīgi, nodoklis nav jāmaksā vispār.
Kāds varētu būt šīs procentos noteiktās “specvērtības” apmērs Latvijā, par to vēl jāspriež nodokļu politikas plānotājiem Finanšu ministrijā
.
Nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības tiktu maksimāli pietuvinātas tirgus vērtībām. Bet, ieviešot pieminētās “specvērtības”, tās vairs neietekmētu īpašnieku maksātos nekustamā īpašuma nodokļus.
Šādas “specvērtības” nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam Latvijā daļēji jau ir ieviestas. No 2016.gada tiem par 3 hektāriem lielākiem zemes īpašumiem laukos, kuriem Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā kāds no reģistrētajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem ir lauksaimniecība, mežsaimniecība vai ūdenssaimniecība.
Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķini šai zemei balstās uz vērtību, kas nepārsniedz 10% no aizvadītajā gadā noteiktās “specvērtības” nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam. Šāda kārtība, ja vien netiek pārgrozīts likums, šiem lauku zemes īpašumiem noteikta līdz 2026. gadam.
Plānotā īpašumu kadastrālās vērtēšanas kārtība satur virkni būtisku pārmaiņu, kuras skartu gan apbūves zemes, gan uz tās uzcelto ēku īpašniekus.
Apbūvētai zemei noteiks standartplatību
Pirmkārt, apbūves zemei zem daudzdzīvokļu namiem paredz ieviest standartplatību.
Bet platību, kas to pārsniedz, novērtētu kā zaļo zonu, kurai kadastrālā vērtība atbilstu dabas pamatnes zemei un attiecīgi būtu ievērojami mazāka nekā nama uzturēšanai noteiktajai standartplatībai.
Šāds novērtējums samazinātu dzīvokļu īpašnieku par zemi maksāto nekustamā īpašuma nodokli, kā arī būtu kaut kāds atspaids tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri pārvērsti par zemes piespiedu nomas gūstekņiem. Tādējādi tiktu novērsts tas, ka vienam daudzdzīvokļu namam piesaistīta ievērojami lielāka zemes platība nekā būtu vajadzīga tā uzturēšanai, kuru turklāt izmanto vairāku daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji.
Otrkārt, zemi zem ģimeņu privātmājas pamatiem 150 kvadrātmetru platībā turpmāk novērtētu nevis kā apbūves, bet kā dabas pamatnes zemi.
Savukārt atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai apbūves standartplatībai, piemēram, 1200 vai 1500 kvadrātmetriem kadastrālā vērtība būtu, piemēram, uz pusi mazāka nekā tai platībai, kas pārsniedz pieminēto apbūves standartplatību. Šāds aprēķins ģimeņu privātmāju zemei 1200 vai 1500 kvadrātmetru platībā samazinātu kadastrālo vērtību, līdz ar to par zemi maksāto nodokli.
Toties zemes īpašumiem, kas pārsniedz šo standartplatību, par pārsniegto platību vērtības samazinājuma nav. Par platību, kas pārsniedz šo standartu, nekustamā īpašuma nodokli rēķinātu, balstoties uz apbūves zemei noteikto bāzes kadastrālo vērtību. Cik lielām ģimeņu privātmāju apbūves zemes platībām piemērotu “specvērtību” nodokļa aprēķinam un kāds būtu procentuālā samazinājuma apmērs, tas vēl būtu jānosaka Ministru kabinetam.
Samazināts apgrūtinājumu skaits
Dzīvojamo ēku apbūves zemei paredzēts krasi samazināt apgrūtinājumu skaitu – līdzšinējo 140 apgrūtinājumu vietā saglabājot 51, (piemēram, komunikācijas, sanitārās, ceļu vai dzelzceļu aizsargjoslas). Bet pārējai apbūves zemei līdzšinējo 140 apgrūtinājumu vietā būtu 8 apgrūtinājumi.
Lauku zemei pašlaik noteikto vairāk nekā 250 apgrūtinājumu vietā paliktu vien 7 (piemēram, augstsprieguma līnijas, ceļu servitūti). Apgrūtinājumu skaita samazināšana tādējādi ietekmētu zemes kadastrālo novērtējumu. Apbūves zemei un lauku zemei proporcionāli apgrūtinājumu aizņemtajai platībai vērtība samazinātos par 45%. Pašlaik apbūves zemei neatkarīgi no apgrūtinājumu aizņemtās platības kadastrālā vērtība samazinās par 20%. bet lauku zemei par 30%.
Ēkām jauns iedalījums
Līdz 2012.gadam celtās ēkas līdz šim vērtēja tikai vizuāli. Labiekārtojumu un nolietojumu vērtējumā ņēma vērā tikai no 2012.gada celtajām ēkām. Jaunā vērtēšanas kārtība paredz visu ēku novērtēšanu gan vizuāli, gan tehniski.
Ēku vērtēšanā ņemtu vērā: izmantošanas veidu; vērtību; apjomu kvadrātmetros un kubikmetros; nolietojumu; apgrūtinājumus; laiku, kad tā uzbūvēta.
Tā kā paredzēts neatteikties no nekustamo īpašumu masveida vērtēšanas un tā kā līdzās viena otrai dabā atrodas dažādos laikos celtas ēkas, tiek plānots, ka ēkas sagrupēs pēc to uzcelšanas laikposmos: līdz 1914.gadam; no 1915.līdz 1945.gadam; no 1946. līdz 1990.gadam; no 1991.līdz 2000.gadam; no 2001.gada.
Atkarībā no tā, kādā laikposmā ēka uzcelta, novērtēs tās nolietojuma pakāpi, kas savukārt ietekmēs tās kadastrālo novērtējumu.
Ieviešot šīs pārmaiņas, iespējams, mazināsies iedzīvotāju neizpratne, kāpēc līdz šim, piemēram, 19.gadsimtā celtas ēkas kadastrālā vērtība ir augstāka nekā ēkai, kas uzcelta pirms pārdesmit gadiem.
Līdz 2019.gada 1.novembrim Tieslietu, Ekonomikas, Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām jāsagatavo jauna būvju klasifikācija. Cerams, no jaunā iedalījuma ministriju ierēdņiem ienāks prātā izsvītrot to acīmredzamo muļķību, kas vasarnīcas un tā dēvētās dārza mājas bez pastāvīgai dzīvošanai nepieciešamās apkures un ūdensvada pieskaita dzīvojamām. Nedeklarējot pastāvīgu dzīvesvietu ēkā, kurā pastāvīgi dzīvot nav iespējams, īpašniekam iznākumā jāmaksā tāds pats nekustamā īpašuma nodoklis kā par labiekārtotu dzīvokli vai labiekārtotu ģimenes privātmāju.
Vērtības paturēs “sasaldētas” līdz 2021.gadam
Laimdotas Straujumas valdības laikā “iesaldētās” kadastrālās vērtības, kuras pēc Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma būtu “jāatkausē” šī gada beigās, Tieslietu ministrijā plāno “iesaldēt” tās vēl uz vienu gadu – līdz 2020.gada beigām.
Tas nozīmē, ka nekustamā īpašuma nodoklis, ja vien īpašuma sastāvā nav notikušas kādas pārbūves vai citas pārmaiņas, nākamgad vēl neceltos.
Savukārt pieminētā jaunā kadastrālās vērtēšana tiktu ieviesta no 2021.gada. Plānots, ka kadastrālajām vērtībām jāatbilst vidējam nekustamo īpašumu tirgus cenrādim 2019.gada 1.jūlijā.
Šodien, 29.aprīlī, Nacionālā trīspusējās sadarbības padome atbalstīja Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta sagatavoto jauno kadastrālās vērtēšanas noteikumu projektu, kurš tagad nodots sabiedriskajai apspriešanai.
