Zemes dzīļu izpēte par 20 eiro hektārā. Vai ņemti vērā zemes īpašnieku niknie iebildumi? 12
Līdz nākamā gada beigām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) jāsagatavo grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”, kuri atvieglotu zemes dzīļu izpēti vara, niķeļa, platīna vai citu krāsaino metālu rūdu iegulu atrašanai un ieguvei.
Šodien valdībai skatot VARAM pārlaboto koncepciju par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei, tika atbalstīts plāns noteikt zemes un zemes dzīļu lietošanas tiesību ierobežojumus zemes dzīļu izpētes gadījumos, kā arī iespēju noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus derīgo izrakteņu izmantošanai.
Atšķirībā no pirms diviem gadiem ministrijā sagatavotās koncepcijas, kurā paredzēja radikāli pārskatīt zemes īpašuma tiesības, atstājot pašreizējiem zemes īpašniekiem īpašumā tikai zemes virskārtu, pašlaik netiek plānots grozīt Civillikumā noteikto, ka zemes īpašniekam pieder ne tikai zemes virskārta, bet arī dzīles. Kā zināms, zemes īpašnieki nikni iebilda pret šo plānu grozījumiem, tāpēc divus gadus VARAM šī sākotnēji sagatavotā koncepcija tālāk nekur netika virzīta.
Zemes dzīļu izpētes gadījumos neparedz noteikt īpašniekam arī kādus saimnieciskās darbības ierobežojumus. Bet, ja izpētē atklātos, ka dzīlēs ir atrodami ļoti vērtīgas derīgo izrakteņu iegulas, tad zemes īpašumam tomēr noteiktu saimnieciskās darbības ierobežojumus. Kādi tie būtu, tas koncepcijā nav pateikts.
Toties ir pateikts, ka likuma “Par zemes dzīlēm” grozījumos jāparedz atlīdzība par zemes dzīļu izpētes darbu gaitā sējumiem vai mežaudzei nodarītajiem zaudējumiem, kā arī par zemes dzīļu izmantošanu.
Pēc koncepcijas autoru ieceres, VARAM izsniegtās licences darbības laikā uzņēmums, kas veiktu izpēti,zemes dzīļu maksātu zemes īpašniekam nomas maksu 20 eiro par hektāru. Ja zemes īpašnieks nepiekrīt izpētes veikšanai zemes gabalā, kas šķiet nozīmīgs izpētes veikšanai, tad valstij būtu tiesības organizēt izpēti bez viņa piekrišanas, izmaksājot atlīdzību un nomas maksu.
Savukārt, uzsākot derīgo izrakteņu ieguvi, zemes īpašniekam izmaksātās atlīdzības apmērs būtu atkarīgs no pārdoto derīgo izrakteņu apjoma. kompensācijas apmērs – 30 eiro par hektāru gadā un 0,15% – 2% no iegūtā derīgā izrakteņa tirgus vērtības. Kompensāciju maksātu derīgo izrakteņu ieguvējs.
Krāsaino metālu rūdu ieguvējam būtu svarīgi laikus zināt, kāds būs dabas resursu nodokļa apmērs. Pašlaik ar šo nodokli apliek 21 zemes dzīļu resursu veidu, kuri pārsvarā ir bieži sastopamie derīgie izrakteņi, piemēram, kūdra, dolomīts, kaļķakmens, kā arī virszemes un pazemes ūdeņi. Bet vēl neizpētītiem resursiem, kurus varētu iegūt nākotnē, nodoklis nav noteikts. Tādējādi Dabas resursu nodokļa likumā laikus jāparedz, kādas būs nodokļa likmes par krāsaino metālu rūdu ieguvi.
