Īpašums cietis plūdos, bet ārkārtas situācijas nebija. Ko nu? 0
Maniem radiem, kuri dzīvo Daugavpils novadā, šopavasar plūdos kārtējo reizi pamatīgi cieta īpašums, taču pašvaldība atteicās palīdzēt, jo ārkārtēja situācija tur it kā nebija izsludināta jeb, īsāk sakot, pats vainīgs, ka nedrošā vietā dzīvo… Kādos gadījumos nosaka ārkārtas situāciju un kas par to ir atbildīgs? Skaidrīte Lūse Rīgā
Rīcību ārkārtas situācijās tagad nosaka jaunais, šogad aprīlī pieņemtais likums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, kas valsts apdraudējuma gadījumos paredz konkrētu rīcību, lai nodrošinātu nacionālo drošību.
Definīcija un mērķis
Agrāk jēdziens ārkārtējā situācija bija minēts “Nacionālās drošības likumā”, “Civilās aizsardzības likumā”, “Meža likumā”, kā arī atsevišķos Ministru kabineta tiesību aktos, bet gan nekur nebija atrodama tā definīcija un skaidrojums. Proti, Latvijā esošais tiesiskais regulējums nebija precīzs, tāpēc arī amatpersonām, ekspertiem un sabiedrībai bija atšķirīga izpratne par šā jēdziena būtību un ārkārtējās situācijas praktisko risinājumu.
Tagad likumā ierakstīts, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesisks režīms, kuru var izsludināt valsts apdraudējuma, katastrofu vai to draudu gadījumos, kā arī infrastruktūras (tie ir objekti, sistēmas vai to daļas, kas svarīgas, lai nodrošinātu nozīmīgas sabiedrības funkcijas) kritiska apdraudējuma gadījumā, ja būtiski traucēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
Izņēmuma stāvokli savukārt izsludina, ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts iekārtu, valsts suverenitāti vai teritoriālo integritāti.
Jaunais likums paredz kārtību, kā valstī izsludina un atceļ ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli, nodrošina uzraudzību, kā arī valsts iestāžu, privāto un juridisko personu tiesības un ierobežojumus šajā laikā. Proti, Ministru kabinets ārkārtējo situāciju var izsludināt uz noteiktu laiku, bet Saeima apstiprina vai noraida šo lēmumu, kā arī īsteno turpmāko kontroli.
Likums turklāt nosaka, kā iedzīvotājus informē par ārkārtēju situāciju un izņēmuma stāvokli – izziņojot to radio, televīzijā, elektroniskajās publikācijās, pašvaldību mājaslapās un izvietojot informāciju redzamās vietās pie valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju ēkām.
Ārkārtējās situācijas laikā valdībai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
Likumā arī iekļauts princips, ka ārkārtējās situācijas pasākumus veic tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams situācijas normalizēšanai – tas nozīmē, ka tiem jābūt samērīgiem.
Ministru kabinetam savā lēmumā ir jāuzrāda arī ārkārtas situācijas izsludināšanas iemesls un mērķis. Saeima tad deleģē kabinetam tiesības noteikt pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus, kā arī transportlīdzekļu kustības un saimnieciskās darbības ierobežojumus. Tāpat Ministru kabinetam ir tiesības noteikt īpašu kārtību preču, medikamentu, energoresursu, pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai.
Laiks un būtība
Ministru kabinetam tātad atļauts noteikt valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju tiesības veikt iedzīvotāju un to kustamā īpašuma evakuāciju, tostarp piespiedu pārvietošanu, kā arī tiesības iekļūt privātajā īpašumā, aizturēt personas, kuras pārkāpj ārkārtējās situācijas režīmu. Valdība nosaka arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju tiesības aizliegt personām atrasties noteiktās vietās bez speciālām atļaujām vai personu apliecinošiem dokumentiem.
Ministru kabinetam atļauts ārkārtējo situāciju izsludināt uz laiku, ne ilgāku par trīs mēnešiem, īpašas nepieciešamības gadījumā to pagarinot vēl par trīs mēnešiem. Tātad maksimālais laiks ir seši mēneši. Jārēķinās, ka tiklīdz valsts apdraudējumu novērsīs vai pārvarēs, lēmumu par ārkārtējo situāciju atcels.
Ārkārtēju situāciju var noteikt dabas katastrofu gadījumos, piemēram, ja ir postošas vētras, viesuļi, lietusgāzes, krusa, plūdi, zemestrīce, stiprs sals, apledojums, sniega vētras, ledus sastrēgumi, lieli ugunsgrēki mežos un kūdras purvos, liels karstums un sausums. Arī cilvēki paši diemžēl var izraisīt bīstamas katastrofas, piemēram, ugunsgrēkus vienlaicīgi daudzās ēkās vai tautsaimniecības objektos, ražošanas avārijas ar ķīmisko vai radioaktīvo vielu noplūdi, sprādzienus, ēku un būvju sabrukšanu. Tāpat ārkārtēju situāciju izsludina, ja konstatē bīstamus cilvēku, dzīvnieku un augu masveida saslimšanas gadījumus.
Likuma 9. pantā ierakstīts, ka lēmumā par ārkārtējo situāciju jānorāda:
• izsludināšanas iemesls;
• laiks, uz kuru to izsludina;
• teritoriju, kurā izsludina;
• atbildīgā un līdzatbildīgās institūcijas, kā arī to īpašās pilnvaras;
• izmantojamie resursi;
• privāto un juridisko personu tiesību ierobežojumi;
• valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju īpašie pienākumi, uzdevumi un tiesības;
• lēmuma par ārkārtējo situāciju izplatīšanas kārtību;
• cita informācija atbilstoši valsts apdraudējuma veidam, intensitātei un raksturam, kā arī apdraudētās teritorijas lielumam.
Ja apstākļi mainās, valdība ar Saeimas akceptu var mainīt īpašā režīma nosacījumus vai darbības teritoriju. Ja Saeima to noraida, valdības lēmums zaudē spēku un ieviestie pasākumi nekavējoties jāatceļ.
Praktiskā pieredze
Par laimi, izņēmuma stāvokli Latvijā nav nācies izsludināt, taču ar dažādām ārkārtējām situācijām gan esam saskārušies.
Daudziem vēl atmiņā ir 2011. gada janvārī piedzīvotais, kad valdība šādu situāciju izsludināja 40 novados plašo un ilgstošo energoapgādes traucējumu dēļ, ko izraisīja sniegs un sals. Īpašā tiesiskā režīma noteikšana toreiz ļāva bez iepriekšējas saskaņošanas izcirst no sniega smaguma lūztošos kokus ārpus elektrolīniju aizsargjoslām un privātos mežos.
Šopavasar ārkārtējo situāciju noteica tikai atsevišķās vietās, kas visvairāk cieta no plūdiem. Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska apstiprina, ka ārkārtēja situācija bija arī šajā novadā. Piespiedu evakuāciju piemērot, par laimi,neesot bijis nepieciešams. Visvairāk apdraudētie paši sapratuši situācijas nopietnību un labprātīgi atstājuši savus īpašumus.
Īpaša komisija vērtējusi postījumu apmērus un sniegusi iedzīvotājiem nepieciešamo palīdzību. Pašvaldība šiem mērķim atvēlējusi 9017 latu, no kuriem 50 % pēc tam segusi valsts. Iespējams, ka kādam plūdos cietušajam materiālā kompensācija arī atteikta, taču tas varētu būt tikai tad, ja cilvēks novadā nav deklarējis savu dzīvesvietu (piemēram, viņa īpašums – vasarnīca un neliels zemes pleķītis – atrodas dārzkopības sabiedrībā), vai arī postījumi bijuši salīdzinoši nelieli.
Iedzīvotāji, kuriem atlīdzība pienācās, to iespēju robežās esot saņēmuši.
SVARĪGI Izsludinot ārkārtējo situāciju, Ministru kabinetam ir tiesības noteikt: • īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību vai to ierobežojumus; • īpašu kārtību transportlīdzekļu kustībai vai šīs kustības ierobežojumus; • īpašu saimnieciskās darbības kārtību vai šīs darbības ierobežojumus; • īpašu kārtību preču, medikamentu, energoresursu, pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai; • valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju tiesības pieņemt lēmumu par iedzīvotāju un to kustamā īpašuma evakuāciju, kā arī, ja nepieciešams, veikt šāda lēmuma izpildi ar piespiedu pārvietošanu; • valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju amatpersonu tiesības iekļūt privātā īpašumā; • valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju amatpersonām papildu tiesības aizturēt un nodot tiesībaizsardzības institūciju amatpersonām personas, kuras nepakļaujas to likumīgajām prasībām vai izdara citus pārkāpumus; • valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām tiesības noteikt aizliegumu personām atrasties noteiktās vietās bez speciālām atļaujām vai personu apliecinošiem dokumentiem; • valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kuras sagatavo un izplata oficiālu informāciju par ārkārtas situāciju; • starptautiskajos līgumos noteikto saistību izpildes pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja to izpilde var negatīvi ietekmēt valsts apdraudējuma novēršanas vai pārvarēšanas spējas. Par ārkārtējās situācijas laikā izdarītiem pārkāpumiem amatpersonas un citas personas var saukt pie kriminālās, administratīvās vai disciplinārās atbildības. |
