Īpašumi noēd medicīnas naudu 0
Ņemot vērā trūcīgo veselības aprūpes budžetu, ir dīvaini, ka Veselības ministrijai (VM) nav skaidras ainas, kurus īpašumus nav jēgas apsaimniekot un kuri būtu pārdodami. VM nenodarbojas ar īpašumu apsaimniekošanu – ministrija šo funkciju ir deleģējusi savām kapitālsabiedrībām, kā arī valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai vakar neizdevās saņemt izsmeļošas atbildes ne no VM, ne arī VNĪ amatpersonām, kuri īpašumi medicīnas vajadzībām nav nepieciešami, kādā stāvoklī tie atrodas un ko ministrija un tās pakļautības iestādes plāno ar tiem darīt. Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš aicināja VM un VNĪ savākt nepieciešamo informāciju, savstarpēji sazinoties, lai septembrī varētu rīkot atkārtotu sēdi.
Valsts kontrole, veicot revīziju Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā (RAKUS) par 2016. gadu, konstatēja, ka to telpu uzturēšana, kurām ilglaicīgi nav atrasts lietojums, slimnīcai izmaksā vismaz 115 tūkstošus eiro gadā. Turklāt kavēšanās pieņemt stratēģisku lēmumu par stacionāra “Linezers” atbrīvoto telpu turpmāku izmantošanu palielinās slimnīcas zaudējumus vēl par 200 tūkstošiem eiro gadā.
VM valsts sekretāra vietniece stratēģiskās plānošanas un resursu vadības jautājumos Egita Pole, kura ir arī RAKUS valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja, pastāstīja, ka Linezera slimnīca ir piedāvāta Aizsardzības ministrijai. Tās pārstāvjiem esot izrādītas telpas, jo ministrijai esot interese tās izmantot medicīnas centra vajadzībām. “Ministrija gan vēl nav sniegusi atbildi, bet mēs ļoti ceram, ka tā piekritīs,” sacīja Pole. Savukārt aizsardzības ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Līga Krapāne sacīja, ka šāds priekšlikums ministrijā neesot apspriests.
Linezera slimnīcā patlaban esot 15 dažādi nomnieki – ģimenes ārstu prakses, Gulbja laboratorija, Jura Vītola klīnika, Latvijas Universitātes zinātnes daļa un citas struktūras, kurām ir līgums ar RAKUS ar noteikumu, ja mainīsies apsaimniekotājs vai īpašnieks, pāris mēnešos telpas tikšot atbrīvotas. Pole informēja, ka nomnieki strādā vienā ēkā, bet otra stāv pilnīgi tukša un ziemā netiekot apkurināta.
Savukārt Valsts nekustamo īpašumu valdes loceklis Andrejs Milzarājs informēja deputātus par problēmām ar Rakstnieku poliklīniku Rīgā, Raiņa bulvārī 27. VNĪ, kurai tā nodota apsaimniekošanā, atteikusies pagarināt līgumu ar poliklīniku. Tajā iekļauts nosacījums, ka līgums tiks pagarināts tikai tad, ja nomnieks objektā ieguldīs savus līdzekļus. Nomnieks uzskata, ka tie ir veikti, savukārt VNĪ ieskatā neesot pierādījumu, ka ieguldījumi patiešām ir bijuši. Turklāt VNĪ nevēlas pagarināt līgumu arī tāpēc, ka nomnieks nevēlas maksāt tirgus prasībām atbilstošu nomas maksu. Galu galā Rakstnieku poliklīnika ir iesniegusi prasību tiesā pagarināt nomas līgumu. A. Milzarājs norādīja, ka poliklīnika ir klasiska komercsabiedrība, kura iznomā telpas zobārstiem un citiem speciālistiem, un ka VNĪ vēloties saglabāt ēkas pašreizējo funkciju, kā to ir lūgusi Veselības ministrija. Pusi ēkas aizņem Sporta medicīnas valsts aģentūra, kas turpinās izmantot pašreizējās telpas. Ja tiesa lems par labu VNĪ, tad tikšot rīkota nomas tiesību izsole privāto medicīnas pakalpojumu sniedzējiem.
Kā informēja VM resursu vadības departamenta direktors Āris Kasparāns, ministrija patlaban gatavo rīkojumu, lai Straupes narkoloģisko slimnīcu, kas atrodas skaistajā Lielstraupes pilī, nodotu pašvaldībai.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem tika pieņemts lēmums, ka valsts nekustamie īpašumi ir jāapsaimnieko centralizēti. “Nu neapmierinātība ir tā augusi, ka tos no “Valsts nekustamiem īpašumiem” grib ņemt atpakaļ, jo šai iestādei trūkst naudas, lai laikus novērstu bojājumus, veiktu ēkās tehniskus uzlabojumus. Jāteic, ka virkne nomnieku nemaksā atbilstošu nomas maksu vai to dara ar lielām grūtībām. Savukārt ir ministrijas, kuras pašas spēj apsaimniekot savus īpašumus. Man šķiet, ka vispirms ir nepieciešams sakārtot pašus “Valsts nekustamos īpašumus”,” atzina finanšu ministre.
