Īpašuma videonovērošana: vai palīdzēs pret pagraba labumu zagļiem? 0
Jau vairākus gadus tiek apzagts mans pagrabs un dārziņš. Pat uz neapšaubāmiem pierādījumiem iespējami vainīgā persona smīnot atbild: “Pierādiet!” Policijas darbinieki uz maniem iesniegumiem par nelikumībām atrakstās. Jāaizstāv sevi pašiem. Kā pareizi lietot novērošanas kameru? Vairāki cilvēki mani brīdināja, ka iespējamas problēmas, jo, nofilmējot zagli, varot pārkāpt viņa cilvēktiesības. Vai apzagtajiem arī ir savas cilvēktiesības? Novērošanas kameru, kas darbojas arī naktī, esmu nopircis. Kā man likumīgi rīkoties, lai aizsargātu savus īpašumus? UĢIS FELDMANIS
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Ilze Jurēvica skaidro, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu videonovērošanas ietvaros tiek veikta personas datu apstrāde, tāpēc uzņēmumiem (likuma izpratnē – pārziņiem) šāda personas datu apstrāde ir jāreģistrē Datu valsts inspekcijā, vai iespējams iecelt personas datu aizsardzības speciālistu. Primāri likums tātad attiecas uz juridiskajām personām, valsts un pašvaldību iestādēm, kuras veic vai plāno videonovērošanu un kuras likuma 2. panta 9. punkta izpratnē ir pārzinis (fiziskā vai juridiskā persona, valsts vai pašvaldību institūcija, kura nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus, kā arī atbild par personas datu apstrādi saskaņā ar šo likumu).
Fizisko personu datu aizsardzības likums neattiecas uz gadījumiem, ja videonovērošanu veic privātpersonas personiskām vai mājas un ģimenes vajadzībām, lai, piemēram, aizsargātu savu īpašumu no zādzībām (tostarp gadījumiem, kad videokameras novēro daļu no publiskas ielas vai citu publisku teritoriju apkārt īpašumam), un ja personas dati netiek izpausti trešajām personām. Prasības neattiecas arī uz videonovērošanu un videoattēliem, kas iegūti privātiem izklaides mērķiem ar mobilo telefonu, portatīvo videokameru vai fotokameru u.c.
Videoierakstu attēlu izpaušanai jāatbilst videonovērošanas mērķim. Piemēram, ja vēlas novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus, pieļaujams tos izpaust tiesībaizsardzības iestādēm, bet nedrīkst nodot medijiem vai vienkārši ievietot internetā jebkuram pieejamā veidā. Taču, pat ja mērķis nav noziegumu novēršana vai atklāšana, tiesībaizsardzības iestādēm ir tiesības pieprasīt un saņemt videomateriālus, ja tas nepieciešams noziedzīga nodarījuma atklāšanai.
