Pēc FM valsts sekretāres vietnieka nodokļu, muitas un grāmatvedības lietās Ilmāra Šņucina paustā, darba grupa agrāk sliekusies atbalstīt priekšlikumu ieviest nodokļa atlaidi noteiktai zemes platībai, tāpat noteikt atlaidi par dzīvojamās telpas 30 līdz 60 kvadrātmetriem, tos reizinot ar deklarēto personu skaitu. Bet šo priekšlikumu noraida pašvaldībās, tāpēc ka tām būšot grūti aprēķināt un ievākt šo nodokli. Šī priekšlikuma īstenošanu sarežģī arī tas, ka zemes kadastrālais novērtējums Rīgā, Jūrmalā un citās pilsētās atšķiras no kadastrālā novērtējuma lauku novadu teritorijās. Pēc Valsts zemes dienesta (VZD) datiem, zemākās individuālās apbūves zemes bāzes vērtības, piemēram, Zilupes novada Pasienes pagastā ir 0,40 eiro par kvadrātmetru. Turpretī, piemēram, Jūrmalā, Majoros – 600 eiro par kvadrātmetru, tas ir, 1500 reižu vairāk nekā Pasienes pagastā. 8
FM darba grupas dalībniekam, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aizsardzības ekspertam Pēterim Leiškalnam jautāju, vai ticis apspriests viņa priekšlikums ieviest trīsdaļīgu nodokļa aprēķināšanas modeli: dzīvojamām mājām piekrītošai zemei 0,05 eiro par kvadrātmetru; 0,5 eiro par dzīvojamās ēkas kvadrātmetru; 0,1% no īpašuma kadastrālās vērtības. Viņš atbild, ka tā vietā darba grupā aizrāvušies ar ideju ieviest nekustamiem īpašumiem vienotu likmi – 0,35% no ēkas un zemes kadastrālās vērtības.
Arī FM pārstāvis Ilmārs Šņucins atzīst, ka no līdz šim pārcilātajiem variantiem darba grupā neviens neliekas gana labs un atbalstāms. “Vairāk par iespējamiem grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļa politikā un ar to saistītajiem riskiem būs izklāstīts ministrijas ziņojumā, kuru drīzumā iesniegsim valdībai. Bet pašlaik patiešām sliecamies “iesaldēt” nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, kuras izmanto gan nekustamā īpašuma nodokļa, gan piespiedu nomas maksas aprēķiniem,” saka amatpersona. Ar “iesaldēšanu” Valsts zemes dienestā iegūtu laiku, lai uzlabotu kadastrālo vērtību aprēķināšanā pielietotos paņēmienus un lai novērstu tos trūkumus, kurus piesaucis FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra.
FM Tiešo nodokļu departamenta direktore un darba grupas vadītāja Astra Kaļāne skaidro, ka galīgais lēmums pašlaik atduras būtībā pret kadastrālajām vērtībām. “Līdz šim no Tieslietu ministrijas esam saņēmuši tikai aptuveni iezīmētus rīcības virzienus par iespējamajām izmaiņām kadastrālajās vērtībās. Kamēr Tieslietu ministrija un VZD skaidri nav pateikuši, kādas būs šīs izmaiņas, t. i., iespējamos kadastrālo vērtību pieauguma apjomus, termiņus un biežumu, tikmēr nav iespējams veidot stabilu, līdzsvarotu, vienveidīgu un ilgtermiņā piemērojamu nekustamā īpašuma nodokļa politiku,” saka viņa.
Šā iemesla dēļ 28. februārī rīkotajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kurā FM iepazīstinājusi klātesošos ar jaunajām nodokļu politikas reformām, priekšlikumi par nekustamā īpašuma nodokli vēl netika skatīti.
