Jaunava (24.08 – 23.09) 7
Mēs visi dzīves gaitā saprotam, kādam mērķim dzimst Jaunavas – viss šajā pasaulē jau ir pilnīgs, un viss, kas mums jādara – jāatzīst tas. Jaunava var pamodināt savu Augstāko Es, kad sapratīs, ka pasaulē pastāv pilnība, kad iemācīsies pieņemt visu, kas notiek, kā pašu par sevi saprotamu.
Protams, dzīvē ir daudz nesaprotamā un bieži vien – nepatīkamā, taču visā, kas notiek, ir Augstāka jēga. Izcilais prāts sniedz Jaunavai iespēju maksimāli izmantot pastāvošās iespējas (tā vietā, lai žēlotos par dzīvi), un pakāpeniski viņai jānonāk pie Visuma gudrības sapratnes – tas arī ir Jaunavas galvenais karmiskais uzdevums.
Ja Jaunava kā pašu par sevi saprotamu pieņem visu, kas notiek, tic, ka nav nepieciešamības pārtaisīt pasauli, tad šāda attieksme palīdz viņai saprast, ko nepieciešams darīt konkrētā brīdī, palīdz nest gaismu, dod spēkus, lai izpildītu savu sūtību.
Pārsteidzoši, bet ieraudzīt pasaules pilnību Jaunavai palīdz viņai raksturīgais perfekcionisms, sīkumainība un piekasīšanās. Pasaule reti atbilst mūsu gaidām, un rēķinoties ar to, ka apkārtējie un pati dzīve atbildīs Jaunavas augstajiem standartiem, viņa sevi nolemj pastāvīgai vilšanās sajūtai.
Kad Jaunava izmanto savas analītiskās spējas tikai tāpēc, lai meklētu trūkumus (tā vietā, lai atrastu priekšrocības un gūtu no tām maksimālu labumu), attiecas pārāk kritiski pret sevi un dzīvi kopumā, viņa apzog pati sevi. Viņas Liktenis pārvēršas par grūtu pārbaudījumu, un tas Jaunavai var daudz ko iemācīt.
Jaunavas laimes noslēpums ir izmantot savu perfekcionismu, lai meklētu pilnību mūsu pasaulē. Perfekcionisms ir trūkumu meklēšana. Ja Jaunava meklēs labo, viņa spēs ieraudzīt pati savas dvēseles un dzīves pilnību. Kad Jaunava vēlas ieraudzīt labo, viņa to atrod – sevī, citos cilvēkos, pasaulē, un tas atmodina viņas Augstāko dabu.
To pašu var sacīt arī par Jaunavas piekasīgumu. Viņai jāatsakās no sīkumainības (centieniem spriest, kas ir labi, kas slikti, kas ir pareizi un kas nepareizi) par labu prātīgam un objektīvam situācijas novērtējumam. Šajā gadījumā Jaunava varēs nodalīt nepieciešamās darbības no nevajadzīgajām, spēs pieņemt pareizos lēmumus. Kad Jaunava sāk dzīvē ieraudzīt skaisto, viņa savienojas ar Dievišķo plūsmu un viņas dzīves ceļš kļūst laimīgāks.
Jaunavai jāizvērtē dzīves situācijas, lai atrastu labāko rīcības taktiku, atsakoties no neefektīviem risinājumiem. Nav svarīgi, pie kā strādā Jaunava, – viņa uzreiz redz, ko iespējams izdarīt konkrētajā situācijā. Tā ir ļoti vērtīga īpašība, taču tā var kļūt arī par vilšanās avotu.
Dzīve reti kad attaisno visas mūsu gaitas – Visumam ir savs priekšstats par pasaules uzbūves pilnīgumu. Savus centienus pēc pilnības Jaunavai jāizmanto tikai tajā, ko viņa spēj kontrolēt, – savā uzvedībā -, un tad viņa varēs mierīgi attiekties pret dabisko notikumu gaitu.
Jaunavas laimes atslēga nav tajā, lai daudz strādātu, un pat ne tajā, lai mīlētu savu darbu. Viņai jāsaprot, ka pasaule ir pilnīga pat savā nepilnībā un jāpieņem to par pašsaprotamu.
Jaunavai jāsaprot, ka darbā nepieciešams gūt panākumus, nevis pilnību. Jaunava spēs sasniegt garīgo apgaismību, kad sapratīs, ka pasaule jau ir pilnīga, un pilnīgi ir jebkuri darba rezultāti pat tad, ja tie stipri atšķiras no gaidītajiem. Tāda ir dzīves gudrība.
Sirds atvērtība un humora izjūta palīdzēs Jaunavai ieraudzīt pastāvēšanas jēgu un saņemt no dzīves prieku. Bieži Jaunavas pārāk merkantili attiecas pret savu darbu, cenšoties nopelnīt iespējami vairāk, aizmirstot par intelekta un garīguma pilnveidošanu, tādējādi veidojot negatīvu karmu.
Dažkārt Jaunava tā pārdzīvo par otru cilvēku, ka uzņemas pārāk lielu atbildību, cenšoties palīdzēt par jebkuru cenu. Viņa aizmirst, ka katram cilvēkam ir savs Liktenis un savi karmiskie uzdevumi. Un tiecoties risināt viņa problēmas, tērējot tam milzu enerģiju un laiku, Jaunava aizmirst, ka iejaucas šā cilvēka Liktenī.
Dažreiz tas viņai izdodas, pateicoties savai spēcīgajai enerģētikai. Bet rezultātā viņa pati jūtas pārgurusi, izsmelta un slima. Jaunava izšķiež savus spēkus tā vietā, lai izmantotu bezgalīgās Dievišķās enerģijas rezerves. Viņai ir jānomierinās un jāļauj Dievam ārstēt pasauli, jāiemācās neiejaukties notikumu dabiskajā gaitā.
Savos centienos ideāli iekārtot savu dzīvi Jaunava nedrīkst aizmirst pašu svarīgāko – mūsu pasaulē jau pastāv pilnība. Vēl Jaunavai ir jāsaprot, ka katram cilvēkam ir tiesības uz savām kļūdām un tiesības no tām mācīties, un tam var būt nepieciešams ilgāks laiks, nekā šķita sākumā. Jaunava nereti uzstājīgi virza savas idejas, lai gan pārējie tās nespēj saprast.
Aizkaitināmība, aizvainojuma jūtas, nepārliecinātība par sevi, neiecietība – lūk, pazīmes, kas liecina, ka Jaunava ir nogājusi no pareizā ceļa. Šādas emocijas ir signāls tam, ka Jaunava atrodas savas Zemākās dabas ietekmē. Kad Jaunava mierīgi (bet labāk – ar mīlestību) vēro citu cilvēku darbības, viņa savienojas ar to savu dvēseles daļu, kura zina, kā panākt vislabākos rezultātus jebkurā jomā.
