Lauva (23.07 – 23.08) 7
Mēs visi dzīves gaitā uzzinām, kāpēc Lauva nāk šajā pasaulē – mīlestības vara ir spēcīgāka nekā mīlestība pret varu, bet iemācīties sevi mīlēt ir svarīgāk nekā būt mīlētam.
Augstākais Lauvas Es ir viņa sirds, vīrišķība un mērķtiecība. Tas dod viņam spēkus, lai sasniegtu izvēlētos mērķus. Lauvas galvenais uzdevums ir panākt, lai viņa ķermenis un mērķtiecība kalpotu sirdij, pakļauties Augstākā spēka viedumam. Kad Lauva seko savas atvērtās sirds balsij, viņš dāvā citiem cilvēkiem Saules enerģiju. Dabiskā pievilcība, pašvērtējuma apziņa un paredzēšanas spējas palīdz viņam gāzt kalnus.
Kad Lauva sāk izdabāt savam spītīgajam Ego, rezultātā viņš, kā likums, “apdedzinās”. Šajā gadījumā viņam ir jāsaprot, ka patiesa gudrība ir mīlestības varas izmantošana. Ego ir galvenā visu problēmu sakne un vienlaicīgi galvenais Lauvas skolotājs. Viņa Ego ir tik liels, ka Lauva nespēj pretoties savām vēlmēm un pat sajauc tās ar Dieva gribu.
Kad viena no Lauvas labajām īpašībām – ticība sev – pārvēršas par augstprātību, viņš sāk uzskatīt savas vēlmes un vajadzības par svarīgākām nekā citu cilvēku vēlmes. Un pārtop no līdera, kuru mīl, par diktatoru, kuru ienīst. Turklāt, ja Lauva akli iet uz savu mērķi, ignorējot citu cilvēku kritiku, viņš nonāk nepavisam ne tur, kas viņam patiesībā vajadzīgs, pa ceļam uzkrājot karmiskos parādus.
Valdonīgā Lauvas augstprātība var aizvainot citus cilvēkus. Viņš kļūst nevaldāms un pašpārliecināts, sāk ticēt, ka viņam nav nesasniedzamu mērķu. Pašpārliecinātība ir laba rakstura īpašība, bet ne tajā gadījumā, ja tās avots ir personīgā pārākuma jūtas.
Ja Lauva izmanto savu mērķtiecību, lai sekotu savas cēlās sirds balsij, viņa viedumu un spēku saskata apkārtējie un ir gatavi viņam palīdzēt. Šajā gadījumā Lauva sasniedz rezultātus, kas priecē gan viņu, gan apkārtējos. Kad Lauva seko savai sirdij, viņš dara to, ka patiešām nepieciešams konkrētajā brīdī. Tas ļauj viņam sasniegt tādus panākumus, kas nebūtu iespējami, ja viņš sekotu savam Ego.
Tieši mīlestībai ir jākļūst par Lauvas spēka avotu. Kad Lauva atsakās no spītības un izvēlas mīlestību, viņš kļūst patiesi spēcīgs. Viņam nevajadzīgas kļūst uzslavas un apkārtējo atbalsts.
Katram Lauvam jānonāk pie patiesības pa savu ceļu. Daļa Lauvu vienkārši zina par savas sirds cēlsirdību, tāpēc ieklausās tajā. Citi atver savas dvēseles enerģiju caur pozitīvām emocijām, mīlestību pret bērniem, dzīvniekiem, dabu. Lauva savienojas ar savas sirds enerģiju, kad domā par mīļotajiem cilvēkiem. Lai kādu savas sirds atvēršanas veidu Lauva neizvēlētos, viņam tas noteikti ir jāizdara – jo tieši sirdī ir visa viņa gudrība un viss viņa spēks.
Viens no veidiem, kā sasniegt garīgo pilnību, ir it visā izrādīt pazemību. Pateicoties pazemībai, cilvēka dvēsele vienmēr paliek atvērta un cēlsirdīga, pazemība neļauj izveidoties uzpūstam Ego. Pat būdams pieticīgs cilvēks, Lauva vienmēr atceras, ka viņš ir karalis, un to neviens viņam nespēs atņemt. Pazemība atver viņam ceļu uz augstāko spēka avotu. Vairāki Lauvas par to saka: “Visums šodien ļoti daudz izdarīja ļoti daudz ar manām rokām!”
Nopietna problēma Lauvām ir, ka viņi nejūt brīdi, kad vajag atteikties no kādas lietas un virzīties tālāk. Bieži vien savas ietiepības dēļ Lauvas uz ilgu laiku iestrēgst vienā nodarbē. Dažkārt Lauva tikai pienākuma apziņas dēļ nodarbojas ar lietu, kas nekādi neveicina viņu pilnveidošanos. Lauva var domāt, ka atteikšanās no savām saistībām ir vājuma pazīme, lai gan ļoti bieži tā ir spēka un gudrības izpausme.
Cita karmiska Lauvas kļūda ir, ka viņi sāk uzskatīt sevi par Visuma centru. Tad viņš pārvēršas par egoistisku tirānu un atņem enerģiju apkārtējiem tā vietā, lai šo enerģiju viņiem dotu. Uzskatot sevi par labāku nekā citi, Lauva ierobežo savas iespējas. Viņš uzskata sevi pārāku par ikdienību un zaudē spēju priecāties par dzīvi. Cenšoties it visā atšķirties no citiem, Lauva visus spēkus tērē sava tēla radīšanai. Taču viņš ir tāds pats parasts cilvēks, kā visi.
Sava pārākuma sajūta spēj sagrozīt galvu jebkuram cilvēkam, un Lauvam ir jāatceras, ka tā ir viltus sajūta. Kad cilvēks izdomā, ka viņš ir īpašs, labāks par citiem, viņš pārstāj dzirdēt sirds balsi, savu Augstāko Es.
Lauvam jāizjūt, kad viņš uzņemas pārāk daudz, un šajā brīdī viņam jāatceras par sevi. Lai kāds cits uzņemas daļu problēmu. Ja Lauva tērē visus spēkus tikai, lai radītu iespaidu par sevi, viņš to dara pa tukšo, jo šajā gadījumā nesniedz nesavtīgu dāvanu no tīras sirds, bet strādā pie sava imidža. Lauvam ir jāsaprot, ka patiesais cēlums rodams viņa Garā.
