Ūdensvīrs (21.01- 19.02) 7
Mēs visi dzīves gaitā iepazīstam to patiesību, kuras izpratnei šajā pasaulē nāk Ūdensvīri: cilvēkus var apvienot tikai Visaptveroša mīlestība.
Ūdensvīrs, kurš zina, kas ir Visaptveroša mīlestība, spēj novērtēt savas un cita cilvēka dvēseles skaistumu. Tāds Ūdensvīra saprot, ka viņš ir svarīga Visuma sastāvdaļa. Kad Ūdensvīrs uzzina, ko nozīmē patiesi mīlēt, viņš saprot, ka viss šajā pasaulē ir neatkārtojams un brīnišķīgs, tostarp viņš pats. Šīs zināšanas palīdz viņam saprast, pēc kā ir jātiecas cilvēcei.
Ūdensvīrs parasti ir pārliecināts, ka viņš atšķiras no citiem, un tāpēc viņam jādzīvo pašam par sevi. Taču viņš izpildīs vienu no saviem galvenajiem karmiskajiem uzdevumiem tikai tad, kad iemācīsies cīnīties ar šo savu atšķirības sajūtu.
Ūdensvīrs lepojas ar to, ka viņam ir atvērta domāšana un to, ka viņam patīk dažādība. Vienlaikus viņš ir nelabojams ideālists un gaida no cilvēces ļoti daudz. Ja cilvēki neatbilst Ūdensvīra ideāliem, viņš ir ļoti spēcīgi vīlies. Viņš sāk tos turēt aizdomās par egoismu, par to, ka viņi speciāli attiecīgi uzvedas. Doma par to, ka cilvēki necenšas rīkoties tā, kā viņiem vajadzētu, iedveš Ūdensvīrā riebumu.
Tieši šādos periodos Ūdensvīram nākas nolikt savu svarīgāko eksāmenu. Viņam ir jāsaprot, ka katrs cilvēks pats izvēlas savu ceļu. Kad Ūdensvīrs cenšas redzēt tikai labo tajā, ko dara citi cilvēki, viņš iegūst iespēju novērtēt dažādus veidus, ar kuru palīdzību cilvēki var pašizpausties.
Ūdensvīrs uzskata sevi par tik unikālu cilvēku, ka novēršas no visas pārējās pasaules. Tā vietā, lai palīdzētu citiem, viņš domā tikai par to, ka viņu neviens nesaprot, un tāpēc cenšas attālināties no pasaules. Un kas ir daudz sāpīgāk = viņš sāk ticēt, ka nav nevienam vajadzīgs.
Patiesībā tas tā nav. Pat saprotot, ka viņš atšķiras no citiem, Ūdensvīrs tiecas pēc vienotības ar viņiem – tā ir svarīga viņa dzīves mācībstunda. Ūdensvīram ir jāpaliek uzticīgam pašam sev, jānovērtē sava dvēsele kā pats svarīgākais, ko viņam devis Dievs, un nav svarīgi, vai viņš Dieva radīto pasauli ciena vai ne. Ūdensvīra unikalitātei ir jāpalīdz viņam būvēt attiecības un pareizi izmantot iespējas – tā, lai labumu gūtu visi apkārtējie.
Ja Ūdensvīrs attīstīs savu individualitāti, tas palīdzēs atrast kopēju valodu ar citiem cilvēkiem. Vienotības sajūtai ar pasauli ir jāpalīdz Ūdensvīram iedvesmoties, lai meklētu savu sūtību. Ūdensvīram jāatceras, ka cilvēce attīstās pa evolucionāro ceļu – tad viņš spēs kontrolēt savu neiecietību un uzturēt normālas attiecības ar apkārtējiem.
Ūdensvīram jāsaprot un jāpieņem, kas ir viņa sūtība – nedaudz (bet varbūt ļoti lielā mērā) jāapsteidz citi cilvēki, un tad viņš pārstās gaidīt, ka viņi ies ar viņu kopsolī. Kad Ūdensvīrs sapratīs, ka lielākā daļa cilvēku nav gatavi piekrist viņa viedoklim (vismaz ne šodien), viņš spēs koncentrēties uz to, ko patiešām spēj izmainīt – uz pašu sevi. Patiesībā vienīgais Ūdensvīra uzdevums ir pacensties kļūt labākam.
Atzīstot to, Ūdensvīrs iemācīsies cienīt citus cilvēkus par to, ka arī viņi cenšas pilnveidoties. Tā arī ir patiesa brīvība. Ūdensvīram ir jāsaprot, ka viņš varēs saglabāt savu brīvību, nezaudējot saikni ar cilvēci, ja iemācīsies mīlēt pasauli.
Ūdensvīram tik svarīga ir intelektuālā dzīve, ka bieži viņš neievēro jūtas un emocijas, jo uzskata, ka tās novērš viņa uzmanību no “patiesības”. Viņš tiecas savās emocijās meklēt loģiku. Taču jūtas loģikai nepadodas, un tās nav iespējams saprast ar prātu. Emocijas un jūtas ir kaut kas ļoti īpašs. Daudzi Ūdensvīri galu galā sāk mācīties jūtu valodu un šādi bagātina savu iekšējo pasauli.
Ūdensvīram ir jāsaprot, ka emocijas ir neatņemama dzīves daļa. Pateicoties emocijām, mēs saņemam svarīgu informāciju par realitāti, un tas ir kaut kas vairāk nekā tikai fakti. Emocijas palīdz cilvēkam attīstīt savus instinktus, izmantot emocionālo inteliģences koeficientu līdztekus intelektuālajam IQ.
Uzticība idejai Ūdensvīram var pārvērsties par stūrgalvību – lūk, viņa galvenā problēma. Parasti viņa stūrgalvība izpaužas tā, ka viņš metas virsū katram, kas pārliecina atteikties viņu no savām idejām. Šādā situācijā Ūdensvīrs nesaprot, ka neredz visu bildi.
Lai atšķirtu neatlaidību no stūrgalvības, Ūdensvīram sev jāpavaicā, vai viņš tuvinās mērķim. Ja viņš redz sev priekšā kādu mērķi un tuvojas tam, visticamāk, tā ir neatlaidība. Ja viņš spītīgi pastāv uz savu taisnību un nevēlas klausīties to, ko cenšas pateikt viņam citi cilvēki (vai pati dzīve), visticamāk, tā ir parasta stūrgalvība. Situāciju pasliktina tas, ka stūrgalvības dēļ Ūdensvīrs zaudē pašizteiksmes brīvību – to, ko viņš ciena visvairāk.
Stūrgalvības dēļ Ūdensvīrs visu dara pa savam – kā pieradis vai kā prot, un neievēro to, ka ir bezgalīgs daudzums citu veidu, kā darīt šo darbu. Ironija slēpjas tajā, ka brīvību mīlošais Ūdensvīrs kļūst par apnicīgu cilvēku, kas cenšas ierobežot ne tikai apkārtējo, bet arī savu brīvību. Ūdensvīra nelokāmība nomāc citus cilvēkus, un viņš vēl vairāk attālinās no savu karmisko uzdevumu izpildīšanas.
Vēl viens Ūdensvīra karmiskais uzdevums ir iemācīties pieņemt kā pašu par sevi saprotamu ikdienas dzīves rutīnu. Kad viņš meklē (un atrod) neparasto parastajā, viņš mācās rast prieku pat visparastākajās lietās. Lai cik paradoksāli neizklausītos, cenšanās būt tādam kā visi ir egoisma izpausme, tā liedz cilvēkam savienoties ar Dievišķo.
