Būvnieku karteļa lietā iesaistītie uzņēmumi strauji maina īpašniekus 2
Nozares eksperti norāda – strauja un neplānota īpašnieku maiņa liek uzdot jautājumu par patiesajiem rīcības iemesliem. Cik tas ir ētiski – tas jau ir pašu uzņēmēju ziņā.
Vienam no labi zināmajiem būvniecības uzņēmumiem SIA “LNK (Latvijas novitātes komplekss)” izmaiņas dalībnieku sarakstā notika jau nākamajā dienā pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajām darbībām, kas saistītas ar pārbaudēm iespējamās kukuļošanas un cenu saskaņošanas lietā būvniecības iepirkumos.
Proti, uzņēmuma dalībnieku sarakstā 4. septembrī reģistrētas izmaiņas, saskaņā ar kurām viens no uzņēmuma līdzšinējiem dalībniekiem Aleksandrs Milovs savas daļas nodevis Nataļjai Milovai, kura tādējādi kļuvusi par uzņēmuma vienīgo līdzīpašnieci un arī vienīgo patiesā labuma guvēju. Līdz augusta beigām Nataļjai Milovai piederēja 75% uzņēmuma kapitāldaļu, bet Aleksandram Milovam – 25% kapitāldaļu. Milovs gan turpina ieņemt padomes priekšsēdētāja amatu.
Pēc notikušajām izmaiņām “LNK” Nataļja Milova kļuvusi par vienīgo patiesā labuma guvēju arī AS “Latvijas tilti”, kas ir “LNK” meitas uzņēmums. Tagad atbilstošas izmaiņas veiktas arī “Latvijas tiltu” patieso labuma guvēju sarakstā – Aleksandrs Milovs zaudējis patiesā labuma guvēja statusu, un to saglabā tikai Nataļja Milova.
Šīs izmaiņas ierakstītas komercreģistrā 16. septembrī. “LNK” pamatdarbība ir meitas un saistītu uzņēmumu vadība. “LNK” grupa darbojas trīs pamatvirzienos – būvniecība un ražošana, izmēģinājumu aprēķini un aviācijas tehnikas remonts, kā arī nekustamo īpašumu attīstība un pārvaldīšana. 2018. gadā SIA “LNK” konsolidētais apgrozījums bija 116,05 miljoni eiro, bet grupas peļņa pēc nodokļiem bija 1,3 miljoni eiro.
Nepatikšanas Lietuvā
Viens no holdinga meitas uzņēmumiem ir AS “Latvijas tilti”, kas nodarbojas ar infrastruktūras projektēšanas un būvniecības darbu veikšanu. Te gan jāatgādina, ka “Latvijas tilti” piedalās iepirkumos ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, to vidū Lietuvā.
Pirms dažiem gadiem bijušais “Latvijas tiltu” valdes priekšsēdētājs Genadijs Kamkalovs tika apsūdzēts kukuļdošanā Klaipēdas ostā, par ko pērn notiesāts ar naudas sodu. 2016. gadā, kad viņš tika aizturēts un vēlāk atstādināts no amata, uzņēmuma īpašnieku un valdes locekļu vidū notika plašas rokādes un tā paša gada beigās uzņēmuma akcionāri nolēma pamest biržu “Nasdaq Riga”.
Lietuvas gadījumā “Latvijas tiltu” tā laika valdes priekšsēdētājs bija devis kukuļus – 5175 eiro vērtu rokaspulksteni, alkoholiskā dzēriena pudeli un piecus tūkstošus eiro, kas ielikti dzēriena kastē, lai Klaipēdas ostas direkcijas pārstāvis pieņemtu Latvijas kompānijai labvēlīgus lēmumus. Tolaik “Latvijas tilti” vieni vai kopā ar partneriem kopumā bija saņēmuši Klaipēdas ostas pasūtījumus par gandrīz 45,8 miljoniem eiro. “LNK” nav vienīgais uzņēmums, kurā KNAB apmeklējums izraisījis pārmaiņas dalībnieku sarakstā.
Uzreiz pēc KNAB kratīšanām amatu atstāja arī uzņēmuma “RERE būve” valdes loceklis Aldis Gulbis, kas šo amatu ieņēma kopš 2015. gada. “RERE būve” dibināta 2014. gadā un ir būvniecības grupas “RERE” uzņēmums, kurš nodarbojas ar pilna cikla būvniecību, rekonstrukciju un restaurāciju.
Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir AS “RERE grupa”, kurā Aldis Gulbis joprojām ieņem valdes locekļa amatu, liecina “Lursoft” informācija. Pagājušajā gadā SIA “RERE būve” apgrozījums bija 45,854 miljoni eiro un uzņēmums strādāja ar 432 tūkstošu eiro zaudējumiem.
Dēli dibina jaunus
Nepagāja ne mēnesis kopš KNAB veiktajām kratīšanām uzņēmumos, kad divu lielāko būvkompāniju dibinātāju dēli – Rihards Rāvis un Vadims Milovs – reģistrējuši jaunus uzņēmumus.
Kā ziņo “Lursoft” Klientu portfelis, Rihards Rāvis nodibinājis uzņēmumu SIA “Skonto Group” ar pamatkapitālu 10 000 eiro. Rāvis ir vienīgais uzņēmuma dalībnieks. SIA “Skonto Group” valdē iecelti trīs valdes locekļi – Raimonds Freimanis, Edgars Godmanis un Dmitrijs Soldatenko.
Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīgā, Emiļa Melngaiļa ielā 1A, kur reģistrēti arī citi “Skonto” grupas uzņēmumi. SIA “Skonto Group” ierakstīta uzņēmumu reģistrā 24. septembrī. Jāatgādina, ka Rihards Rāvis šogad jūlijā pārņēma “Skonto” grupas uzņēmumu vadību no sava tēva, “Skonto” dibinātāja un vadītāja Gunta Rāvja.
“Lursoft” izziņa liecina, ka Rihards Rāvis šobrīd ir patiesais labuma guvējs 74 uzņēmumiem. Savukārt Vadims Milovs, “LNK” grupas dibinātāja Aleksandra Milova dēls, reģistrējis uzņēmumu SIA “LNK Solutions”. Tā pamatkapitāls ir 5000 eiro, vienīgais valdes loceklis – pats Vadims Milovs, kurš ir arī vienīgais uzņēmuma dalībnieks. Arī SIA “LNK Solutions” ierakstīts komercreģistrā 24. septembrī.
“Lursoft” izziņa liecina, ka jaundibinātais uzņēmums ir vienīgais, kurā Vadims Milovs ir īpašnieks un patiesais labuma guvējs. Taču viņš ieņem padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu vairākos citos “LNK” un tās meitas uzņēmumos.
Jāatgādina, ka vairākas būvkompānijas nonākušas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Konkurences padomes uzmanības lokā, izmeklējot vairākas lietas, tostarp būvnieku vienošanos par iespējamu karteli.
Tāpat jāatgādina – augustā KNAB pabeidza izmeklēšanu un lūdza apsūdzēt astoņas personas, tostarp vairākus uzņēmuma SIA “LNK Industries” pārstāvjus saistībā ar pārkāpumiem Salu tilta renovācijas darbu iepirkumos.
Neveicina uzticību
Par praksi mainīt uzņēmumu īpašniekus pēc tiesībsargu aktivitātēm lūdzām komentēt vairākiem ekspertiem, taču vairumā gadījumu viņi atteicās no komentāriem. Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā Andris Grafs skaidro, ka uzņēmumu korporatīvās pārvaldības pamatā ir skaidrs pienākumu un atbildības sadalījums starp uzņēmuma īpašniekiem, padomi, ja tāda izveidota, un valdi, kura ikdienā vada uzņēmumu.
Ievērojot šo pienākumu un atbildības sadalījumu, īpašnieku maiņa pati par sevi nesamazina uzņēmuma un tās valdes atbildību, ja izdarīti pārkāpumi. Parasti uzņēmumu īpašnieku maiņa notiek gadījumos, kad uzņēmuma daļas (akcijas) tiek pārdotas stratēģiskajam vai finanšu investoram, kā arī ģimenēm (privātpersonām) piederošo uzņēmumu gadījumā uzņēmuma daļas (akcijas) tiek nodotas nākamajai paaudzei (bērniem).
Strauja un neplānota īpašnieku maiņa liek uzdot jautājumu par patiesajiem iemesliem šādi rīkoties, kā arī neveicina ilgtermiņa uzticību no iesaistītajām pusēm, tajā skaitā klientiem, piegādātājiem, sadarbības partneriem un kreditoriem.
