Īpašnieka mežā “Latvijas Gāze” saimnieko kā savās mājās 0
Amatas novada iedzīvotājs Ziedonis Veinbergs nav apmierināts, ka viņam piederošajos 3,16 hektāros meža lieluzņēmums “Latvijas Gāze” izcirtis kokus, tos uz vietas safrēzējot skaidās un īpašnieku atstājot ar garu degunu.
Viņaprāt, būtu taisnīgi, ja “Latvijas Gāze” nomātu viņam piederošo zemi, maksājot kompensāciju naudā vai graudā, proti, samazinot maksu par dabas gāzes izmantošanu īpašnieka mājoklī.
Kā noskaidrojām uzņēmumā “Latvijas Gāze”, Z.Veinbergam piederošos 3,16 hektārus šķērso divas 1972.un 1985.gadā ieraktās dabas gāzes caurules ar spiedienu vairāk par 1,6 megapaskāliem. Tām ir Aizsargjoslu likumā noteiktās ekspluatācijas aizsargjoslas – 15 metru attālumā no caurules ass uz katru pusi un drošības aizsargjosla – 150 metru attālumā uz katru pusi no caurules ass.
Iznākumā īpašnieka zemi pilnīgi pārklāj šīs aizsargjoslas.
Aizsargjoslu likumā uzskaitīti vairāk nekā divdesmit dažādu aizliegumu aizsargjoslās ap gāzes vadiem, apgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm. Citu starpā aizliegts audzēt kokus un krūmus. aizliegts traucēt gāzes apgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, pārbūves, avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas pasākumus. Būtībā likumā noteiktās prasības ir tik stingras, ka īpašnieks šo zemi nevar izmantot nekā.
Jautāts, vai, atgūdams īpašuma tiesības uz šo mežu, īpašnieks zinājis par zemē ieraktajām dabas gāzes caurulēm, Z.Veinebergs atbild apstiprinoši. Zemes robežu plānā šie gāzes vadi bijuši iezīmēti.
Diemžēl zemes īpašniekiem, kuriem piederošo zemi šķērso padomju laikā izbūvētās pazemes gāzes caurules, “Latvijas Gāze” neparedz nekādu kompensāciju. Izņēmums ir gāzes vadu jaunbūves. Ja plānots būvēt privātīpašnieku zemē, tad uzņēmums “Latvijas Gāze” var vienoties ar īpašnieku par vienreizēju kompensāciju naudā. Tiek uzskatīts, ka zemes reformas gaitā atgūstot īpašuma tiesības vai iegādājoties to par naudu, atguvējs vai pircējs zinājis par šiem gāzes vadiem un saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
Enerģētikas likumā noteikts, ka “Latvijas Gāze” maksā vienreizēju atlīdzību īpašniekiem par zemes lietošanas tiesību ierobežošanu, ja:
1) zemi izmanto jauna gāzes vada ierīkošanai;
2) veicot (gāzesvada rekonstrukciju, palielinās tā zemes platība, ko aizņem energoapgādes komersanta objekts vai aizsargjosla gar vai ap šo objektu.
“Iznāk, ka manā mežā var saimniekot kā savās mājās!” saka Z.Veinbergs, “Par ko ik gadu maksāju nekustamā īpašuma nodokli, ja īpašnieks esmu vien uz papīra un ja no meža negūstu nekādu ienākumu?”
Vienīgais atvieglojums par Aizsargjoslu likumā noteiktajiem apgrūtinājumiem – nekustamā īpašuma nodokļa atlaide. Pēc Ministru kabinetā apstiprinātajiem Kadastrālās vērtēšanas noteikumiem, zemei, kurai ir Valsts zemes dienesta uzturētajā Nekustamā īpašuma kadastrā ir reģistrēti saimnieciskās izmantošanas ierobežojumi, samazina zemes kadastrālo vērtību. Ja zemes izmantošanas ierobežojuma platība pārsniedz 80% no zemes īpašuma platības, tad kadastrālā vērtība sarūk par 30 %, tātad arī par zemi maksātais nodoklis1,5% no tai noteiktās kadastrālās vērtības.
