Īpašie produkti briseliešu galdā 0
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai palepotos un lieku reizi atgādinātu par īpašo produktu esamību, Briselē Eiropas Savienības (ES) Parlamentā pēc Francijas prezidentūras ierosmes tika rīkota prezentācija, kuras laikā katras dalībvalsts eksperti galdā cēla savus īpašos nacionālos produktus.
Latvijas pārstāvis – Zemkopības ministrijas Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vadītājs Juris Zinārs – parlamentāriešus cienāja ar Straupes Jāņu sieru, salināto rudzu rupjmaizi no maiznīcas ”Lielezers” un sklandraušiem no maiznīcas ”Cannelle Bakery”. Esot garšojis labi, no cienasta ne drupatas neesot palicis pāri.
Jāņu siers, sklandrauši, nēģi katram latvietim ir sen zināma un ierasta lieta, atkarībā no sezonas iekļaujama ikvienas saimes ēdienkartē. Tikmēr eiropiešiem tā ir delikatese, reizēm varbūt ne īsti saprotama, bet tādēļ ne mazāk interesanta. Turklāt katrai Eiropas tautai ir šādi gardumi, kas citiem šķiet īpaši jeb specifiski.
Itāļiem tāds ir, piemēram, “Parmigiano Reggiano” siers, svaigais siers “Mozzarella” un “Pizza Napoletana”, spāņiem – īpašos apstākļos žāvētais šķiņķis “Jamon Serrano”, beļģiem – augļu alus “Kriek”, lietuviešiem – siklandis jeb cūkas kuņģī pildīta kapāta gaļa. Produkti ļoti dažādi, bet tos vieno sena izcelsme un katras tautas vēlme saglabāt attiecīgo recepti – tieši tādu, kā to izmantoja pirms desmitiem gadu. Tādēļ ES ir izveidoti saraksti, kuros pēc ilgas saskaņošanas tiek ierakstīts attiecīgs produkts. Tādi ir veseli trīs – Eiropas Komisijas Aizsargātu ģeogrāfisko norāžu reģistrs, Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrs.
Kopumā ES ir reģistrēti 59 garantēto tradicionālo īpatnību produkti, 655 aizsargātas cilmes vietas nosaukumi un 702 aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu produkti. No tiem Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā ir Latvijas pelēkie zirņi, Rucavas baltais sviests un Carnikavas nēģi, bet Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā – Jāņu siers, sklandrausis un salināta rudzu rupjmaize.Uz ES preču zīmi var pretendēt tikai tādi ES valstu pārtikas produkti, kas tradicionāli tiek lietoti konkrētā teritorijā un kam vismaz 25 gadu garumā ir apliecinājums par receptes nodošanu no vienas paaudzes nākamajai. Šī preču zīme patērētājiem visā ES liek pievērst uzmanību konkrētajiem produktiem, jo tā norāda – šie produkti ir tradicionāli tikai vienam ES reģionam.
Šīm pārtikas shēmām vienojošs, pirmkārt, ir produktu marķējums ar īpašiem logotipiem. Otrkārt, katrā valstī ir izstrādāta kontroles un uzraudzības sistēma, kuras ietvaros tiek pārbaudīta produktu atbilstība kritērijiem. Tas ir galvenais, kas šos produktus atšķir no dažādiem privātiem ražojumiem.
Kāds ir ieguvums no ES pārtikas kvalitātes shēmām? Ražotājiem ir iespēja marķēt produktus ar ES un Latvijā atpazīstamiem logo, kas savukārt pastiprināti piesaista tūristu uzmanību. Pārtikas shēmas nodrošina arī lielāku patērētāju uzticēšanos. Kvalitātes shēmas nodrošina produktu aizsardzību pret viltošanu. Šiem produktiem ir arī augstāka pievienotā vērtība, un ražotājiem ir iespēja pretendēt uz valsts atbalstu. Valstij pārtikas shēmas ir prestiža jautājums, turklāt tā ir Latvijas tradīciju un kultūras integrēšana ES pārtikas jomā.
