Īpaši svarīgi “mazo algu” saņēmējiem: no VID var atgūt naudu 7
Rīt, šī gada 1.martā, sākas Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana gan tiem nodokļu maksātājiem, kam tas jādara obligāti, gan tiem, kuri to vēlas darīt brīvprātīgi, lai saņemtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).
VID norāda, ka šis ir pirmais gads, kad tie nodokļu maksātāji, kuru gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs 2016.gadā nepārsniedz 12 000 eiro, no 1.marta var iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas izveidosies, piemērojot gada diferencēto neapliekamo minimumu.
Iedzīvotāji, kuri brīvprātīgi vēlas iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2016. gadu, lai saņemtu atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem un to nodokļa pārmaksu, kas izveidosies, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu, var to izdarīt no 2017. gada 1. marta līdz pat 2020. gada 16. jūnijam. Tāpat visa 2017. gada laikā vēl var pieprasīt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli arī par 2014. un 2015.gadu, bet līdz 2017. gada 16.jūnijam – vēl arī par 2013. gadu.
VID aicina iesniegt deklarāciju ērtāk un ātrāk, izmantojot EDS, jo tajā automātiski tiek atspoguļota visa VID rīcībā esošā informācija par nodokļu maksātāju, proti, nodokļu maksātāja gūtie ienākumi, neapliekamie ienākumi, informācija no kredītiestādēm par veiktajām iemaksām pensiju fondos, informācija no apdrošināšanas sabiedrībām par veiktajām iemaksām par dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem, informācija no izglītības iestādēm par personas veiktajiem maksājumiem par izglītību, kā arī no iepriekšējiem gadiem pārnestie attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem.
Ikviens var pieslēgties un lietot EDS, izmantojot savas internetbankas lietotājvārdu un paroli, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegto eID viedkarti vai VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” izsniegto elektronisko paraksta viedkarti (e-parakstu). Gada ienākuma deklarāciju var iesniegt arī papīra formātā VID klientu apkalpošanas centros.
VID atgādina, ka obligāti Gada ienākumu deklarācija par 2016. gadā gūtajiem ienākumiem laikā no 2017. gada 1. marta līdz 1.jūnijam jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.); ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli; ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2016.gadā pārsniedza 4000 euro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas); ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no dividendēm, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas, no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā); ir guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, t.sk. no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Šogad gada ienākumu deklarāciju plāno iesniegt vien katrs otrais iedzīvotājs jeb 57%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja
Trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka deklarāciju šogad neiesniegs, savukārt katrs desmitais (13%) vēl šaubās. Iedzīvotāji visbiežāk norāda (54%), ka neplāno iesniegt deklarāciju, jo gada laikā nav bijuši deklarējami izdevumi. Taču šāds priekšstats varētu būt maldīgs, jo šogad iedzīvotājiem ir iespēja atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli ne tikai par ārstniecības izdevumiem, izglītību un uzkrājumiem privātajai pensijai, bet arī par bērnu pulciņiem jeb interešu izglītību un diferencēto neapliekamo minimumu, kas pārsniedz mēnesī piemēroto.
Biežāk nekā vidēji deklarāciju plāno iesniegt sievietes (62% pretstatā 52% vīriešu) un iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (66%). Izteikti maza interese iesniegt gada ienākumu deklarāciju (to plāno vien 35%) vērojama iedzīvotāju grupā, kuri saņem zemus ienākumus (līdz 280 eiro pēc nodokļu nomaksas), savukārt ievērojami aktīvāki (70%) uz pārmaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa atgūšanu ir iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (500 līdz 700 eiro).
Kas jāzina par neapliekamo diferencēto minimumu?
Lai arī teju puse (46%) iedzīvotāju ir informēti par iespēju atgūt pārmaksu par diferencēto neapliekamo minimumu, tomēr tikai nelielai daļai (15%) tas kalpo kā papildu stimuls deklarācijas iesniegšanai. Tai pat laikā aizvien liela daļa sabiedrības ir neizpratnē vai nav informēti par izmaiņām, kas skar diferencēto nepaliekamo minimumu. Tā, piemēram, 14% iedzīvotāju nav skaidrs, kādu summu viņi varētu atgūt, iesniedzot deklarāciju, savukārt katrs otrais jeb 50% atzīmē, ka līdz šim vispār nav bijuši informēti par šādu iespēju.
“Iedzīvotājiem, kuri 2016.gadā pelnījuši darba algu līdz 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir iespēja atgūt to neapliekamā minimuma daļu, kas netika piemērota ikmēneša ietvaros algas izmaksas brīdī. Īpaši svarīgi šo iespēju ir izmantot “mazo algu” saņēmējiem. Piemēram, iedzīvotājiem ar algu 380 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, ar vienu vai bez reģistrētiem apgādājamiem un bez papildu ienākumiem, iesniedzot deklarāciju, no valsts iespējams atgūt 69 eiro par nepiemērotā diferencētā neapliekamā minimuma daļu,” skaidro Evija Kropa.
Taču aptaujas dati atklāj, ka viszemākais informētības līmenis ir tieši to iedzīvotāju vidū, kuru dēļ, lai mazinātu nevienlīdzību, šīs izmaiņas tika ieviestas. Vairums respondentu (līdz pat 54%) ar ienākumiem līdz 500 eiro mēnesī nav informēti par iespēju atgūt nodokļa pārmaksu par diferencēto nepaliekamo minimumu, kas rada šaubas par šīs pieejas efektivitāti. Iedzīvotāju viedoklis apstiprina jau iepriekš paustās bažas, ka liela daļa iedzīvotāju nepietiekamas informācijas un augsto administratīvo barjeru dēļ gada ienākumu deklarāciju varētu neiesniegt un attiecīgi sev pienākošos naudas summu neatgūt.
Svarīgi gan ņemt vērā, ka atgūstamo summu par nepiemēroto nepaliekamo minimumu ietekmē papildu ienākumu un citu atvieglojumu apmērs. Lai aprēķinātu, kādu summu iespējams atgūt, iedzīvotāji tiek aicināti izmantot Swedbank Finanšu institūta izstrādāto kalkulatoru. Savukārt iedzīvotājiem, kuru ienākumi mēnesī pārsnieguši 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas, papildus nodokļa atmaksai diferencētā neapliekamā minimuma rezultātā nevar pieteikties.
Šogad iespēja deklarēt arī bērnu interešu izglītības izdevumus
Deklarējot 2016. gada attaisnotos izdevumus, svarīgi ņemt vērā, ka tajos iekļaujami arī izdevumi par interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem līdz 18 gadu vecumam. Līdz ar to bērnu vecāki var atgūt Iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu no summām, kas samaksātas, piemēram, par mūzikas, deju vai sporta nodarbībām.
Lielākā daļa (73%) vecāku atzīst, ka viņu bērni apmeklē kādus pulciņus ārpus mācību iestādes obligātās programmas. Taču par iespēju saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli informēti ir tikai 66% iedzīvotāju, un 14% respondentu tas ir papildu motivējošs apstāklis iesniegt gada deklarāciju.
“Attaisnoto izdevumu kopējā summa izglītībai un ārstniecības pakalpojumiem par vienu bērnu 2016.gadā ir 215 eiro – tātad maksimālā summa, ko šogad var atgūt par izdevumiem šim mērķim katram bērnam, ir 49,45 eiro. Svarīgi pārliecināties, ka gada laikā samaksātais Iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav mazāks par atgūstamo summu,” atzīmē Evija Kropa.
