“Īpaši gaidītas ģimenes ar bērniem.” Attālināti strādājošos vecākus Latgalē aicina apgūt jaunas prasmes 0
Attālināti strādājošie vecāki Latgalē aicināti apgūt jaunas prasmes un uzlabot savas informācijas tehnoloģiju lietošanas prasmes tiešsaistes nodarbībās, aģentūru LETA informēja biedrība “Viedokļu līderu skola”.
Projekts “No izolācijas uz inovācijām” piedāvā apgūt jaunas prasmes tiešsaistes nodarbībās. Ģimenēm tiek piedāvāta iespēja uzlabot savas informācijas tehnoloģiju prasmes vai zināšanas elektronikā, kā arī izveidot animācijas klipu vai mirgojošu gaismas objektu – sveci.
Kopumā projektā paredzētas četras nodarbības tiešsaistē, un pirmā norisināsies 6.decembrī plkst.12. Tiešsaistes nodarbību laikā komunikācija notiks latviešu, latgaliešu un krievu valodā.
“Īpaši gaidītas ģimenes ar bērniem. Nav noslēpums, ka skolēniem lielākā daļa ikdienas paiet, sēžot pie datora, gan attālinātajā mācību procesā, gan atpūšoties no mācībām, spēlējot spēles. Arī vecāki ir pārguruši no pandēmijas radītā stresa, tāpēc vairs nespēj izdomāt noderīgas izklaides saviem bērniem,” pauda nodarbību veidotāji.
Projekta “No izolācijas uz inovācijām” galvenā mērķgrupa ir dažādās valodās runājoši Latgales vecāki, kuri Covid 19 pandēmijas dēļ ir spiesti strādāt no mājām un apgūt jaunu – skolotāja lomu – arī interešu izglītībā.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2020.gada sākumā 220 000 ģimeņu jeb 43,2% no visām Latvijas ģimenēm auga vismaz viens bērns, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu. Izplatītākais ģimenes tips bija viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem, savukārt 16,2% bija precēti pāri ar nepilngadīgiem bērniem.
Latgales reģionā šajā gadā bija 37,7% ģimeņu ar nepilngadīgiem bērniem. Salīdzinot ar 2011.gadu, būtiski pieaudzis viena vecāka ģimeņu, īpaši vientuļo māšu, īpatsvars. Septiņi no desmit Latvijas novadiem ar augstāko ģimeņu īpatsvaru, kur nepilngadīgi bērni aug kopā tikai ar vienu vecāku, atrodas Latgalē.
“Viedokļu līderu skola” norāda, ka daudzos gadījumos vecāku pašu pieredze un bērnības atmiņas nesniedz paraugus tam, kā izmantot tehnoloģijas kā audzinošus un attīstošus instrumentus, un rezultātā tehnoloģijas netiek izmantotas kā iespēja bērnu attīstības veicināšanai, bet gluži otrādi – kļūst par draudu.
Daļai vecāku trūkst kompetences, lai tehnoloģiju apguves procesu mērķtiecīgi virzītu uz bērna attīstību laikā, kad interešu izglītības apguves iespējas ir ierobežotas vai neiespējamas.
