ASV īpašā sūtņa biežās vizītes 0
Domstarpības par pieminekli
Šī ir jau trešā viņa vizīte. Iepriekš Deividsons Latvijā viesojās 2011. gadā un šogad – pirms diviem mēnešiem. Kā jau ierasts, viņš tikās ar Latvijas ebreju kopienas pārstāvjiem, taču šoreiz vizītes programmā bija iekļauts arī Bauskas apmeklējums. Tur pašlaik notiek diskusijas ar vietējo pašvaldību par monumenta veidošanu Otrā pasaules kara laikā iznīcinātajiem ebrejiem. Sakarā ar Bauskas vizīti izskanējis jautājums, vai Deividsona vizīte Bauskā nav iejaukšanās Latvijas iekšpolitikā. “Es domāju, ka bieži tieku vainots, ka ļoti iejaucos, taču šeit runa ir par traģēdiju. Cilvēki vēlas uzbūvēt pieminekli holokausta upuriem. Ir cits piemineklis Bauskā, kas tika uzcelts ļoti ātri. (No sarunas konteksta izriet, ka domāts piemineklis Bauskas aizstāvjiem pret otrreizējo padomju okupāciju. – Ģ.V.) Nebūtu slikti uzcelt pieminekli holokausta upuriem,” skaidroja D. Deividsons. Problēmas ar pieminekļa veidošanu radušās tāpēc, ka Bauskas pašvaldība nepiekrīt Latvijas ebreju kopienas piedāvātajam projekta metam. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks (Nacionālā apvienība) skaidroja, ka piedāvātais piemineklis, kuru kopiena vēlētos redzēt Bauskas vecpilsētā bijušās sinagogas vietā, neiederoties pilsētplānojumā un bojāšot pilsētvidi, tādēļ pašvaldība piedāvā to uzstādīt vietējos ebreju kapos vai rīkot atklātu konkursu par jaunu pieminekļa metu. Viņš atminas, ka savulaik naudu piemineklim piedāvājuši Bauskā dzīvojušo ebreju pēcteči no ASV bez Latvijas ebreju kopienas starpniecības, taču tā esot protestējusi. “Tā bija formāla vizīte – Deividsona kungs izrādīja interesi, kāpēc mums nav pieminekļa,” piebilda R. Ābelnieks, sakot, ka nav jutis kādu īpašu spiedienu attiecībā uz šo jautājumu. Tomēr viņš teic, ka savulaik bijusī ASV vēstniece Džūdita Gārbere savu pilnvaru laikā apmeklējusi Bausku divas reizes – viņa esot interesējusies gan par pilsētas reģionālo attīstību, gan arī uzsvērusi pieminekļa jautājumu.
Atbraucis, lai atgādinātu
Īpašais sūtnis pusdienoja ar vairākiem Latvijas parlamentāriešiem, kuru vārdus gan sarunā ar žurnālistiem viņš nenosauca, aizbildinoties ar tikšanās neformālo raksturu. Vēlāk noskaidroju, ka pusdienās “Vienotību” pārstāvējuši Ojārs Ēriks Kalniņš un Atis Lejiņš, Reformu partiju – Daina Kazāka un Kārlis Eņģelis, “Visu Latvijai”/”TB”/LNKK – Einārs Cilinskis, bet “Saskaņas centru” – Boriss Cilevičs un Igors Pimenovs, kā arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Viktors Valainis. D. Deividsons deputātiem esot izskaidrojis, kāpēc ebreju īpašumu jautājums ir būtisks ASV, un atgādinājis, ka tas ir mazs kairinošs elements Latvijas un ASV labajās attiecībās. Ojārs Kalniņš man atzina, ka sākotnēji iespējams ebreju kopienai atgriezt īpašumus, kuri neprasa finansiālus ieguldījumus no valsts puses un šo lietu varētu atrisināt jau šogad un pēc tam vērtēt nākamos soļus. “Deividsona kungs bija atbraucis uz šejieni, lai atgādinātu par šo jautājumu, jo ir sākusies Saeimas rudens sesija,” piebilda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Viņš skaidroja, ka kādai no frakcijām būtu jāierosina atbilstošs likumprojekts. “SC” frakcijas deputāts Boriss Cilevičs tikšanos ar D. Deividsonu raksturoja kā konstruktīvu un labu viedokļu apmaiņu. “Vislabākais būtu, ja šis jautājums netiktu politizēts un visas Saeimā pārstāvētās partijas nonāktu pie kopsaucēja,” teica B. Cilevičs. Pēc viņa domām, restitūcijas jautājums tiktu politizēts, ja attiecīgo likumprojektu ierosinātu opozīcijas partija, bet solīja vēlāk šo jautājumu apspriest “SC” frakcijā.
Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis sacīja, ka uzklausījis D. Deividsona teikto un to pārrunās frakcijā, taču viņš atzina, ka šobrīd darba kārtībā ebreju īpašumu restitūcijas jautājums nav būtiskākais, jo Saeimā norit darbs pie valsts budžeta.
Vēlas atgriezties kā tūrists
Jautāju D. Deividsonam, vai mūsdienu Latvijas ebreju kopienu var uzskatīt par mantinieci Latvijas pirmskara ebreju kopienai, jo jāņem vērā, ka pašreizējo kopienu pārstāv arī cilvēki, kas ieradušies Latvijā pēc kara. Viņš minēja līdzību ar Ameriku, kur ASV nedzimušie ebreji tiek uzskatīti par tādu pašu ebreju kopienas daļu kā pārējie. “Pie mums ieradās daudzi ebreji no citām valstīm, starp kuriem ir arī daudzi zinātnieki un Nobela prēmijas laureāti. Starp ASV nedzimušajiem ebrejiem ir arī pazīstamais uzņēmējs Džordžs Soross. Pašlaik cilvēkiem ir dažādas identitātes, un apgalvojums, ka ebreju ģimenes kādā valstī ieradušās vēlāk un nav uzskatāmas par mantiniekiem iepriekšējai kopienai, ir pretrunā ar mūsdienu Rietumu izpratni par cilvēktiesībām,” apgalvo D. Deividsons. Viņš norādīja, ka turpinās sekot notikumiem Latvijā un viņam šajā jautājumā jau palīdz ASV vēstniecības darbinieki. “Es varu atgriezties Latvijā. Pagājušajā vasarā es biju Jūrmalā un labprāt tur atgrieztos kā tūrists, lai izbaudītu atpūtu pie jūras. Bet es saprotu, ka ir cilvēki, kas uz mani skatās kā uz naidīgu spēku,” teica D. Deividsons.
