“Inženieru arsenāla” vadītājs: “Gan īpašnieks stāvēja blakus, gan arī mēs stāvējām un visi trīcējām, lai tik tā mašīna uzbrauktu vienā gabalā” 0
Konkursa Eksporta un inovācijas balva kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” mēs meklējam tos, kuri spējuši izveidot produktus un pakalpojumus, kas piesaista, neraugoties uz attālumu un robežām. Tie ir inovatīvi produkti ar augstu pievienoto vērtību, kas veidota, saglabājot vietējos resursus, un tiek attīstīti, ņemot vērā vietējās kultūras, dabas, sociālos, ekonomiskos un citus aspektus. Produktus vērtējam divās grupās – komersantu veidotie tūrisma produkti un biedrību, nodibinājumu, plānošanas reģionu vai pašvaldības iestāžu veidotie tūrisma produkti.
“Inženieru arsenālā” ir izveidotas četras ekspozīciju zonas ar kopējo platību 2500 kvadrātmetru: industriālā dizaina, vēstures un spectehnikas, padomju spēkratu, mototehnikas un Rietumu retro automobiļu sektori.
Kopumā centrā izvietotas vairāk nekā 40 retro automašīnas, vairāk nekā 80 motocikli un mopēdi, liels skaits aksesuāru.
Īpaša loma veltīta Daugavpils industriālajam mantojumam.
Kopā tas viss veido stāstu par reģiona, Latvijas un pasaules tehnikas un dizaina attīstības vēsturi.
Iespaidīgā “Inženieru arsenāla” divstāvīgā ēka ir uzcelta laikā no 1840. līdz 1845. gadam pēc Aleksandra Štalberta projekta. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pateicoties plašai restaurācijai, centrs kalpo izstāžu veidošanai, tematisko pasākumu un koncertu rīkošanai.
“Inženieru arsenāla” tūrisma produkts
“Kā zināms, Daugavpils cietoksnis ļoti strauji attīstās un mēs arī attīstījām, pateicoties Daugavpils pašvaldībai, “Inženieru arsenālu”. Galvenā doma ir izzināt gan ēkas vēsturi, gan arī Daugavpils vēsturi, un, protams, tehniku. Apmeklētājs var atnākt un ieraudzīt sava tēva, vectēva vai kāda cita tuvinieka transportlīdzekli, ar ko ir braucis bērnībā. Attiecīgi tās ir gan bērnības atmiņas, gan arī ieskats tehnikas attīstībā, kas notika padomju laikos un mūsdienās,” stāsta Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina centra “Inženieru arsenāls” vadītājs Raitis Ķikusts.
“Inženieru arsenāla” ekspozīcija veidota tā, lai interesanti būtu gan bērniem, gan skolēniem, gan pieaugušajiem.
Lielākais izaicinājums tapšanas procesā
“Paši tiešām bijām ļoti pārsteigti, jo baidījāmies, kā tad mēs to visu piepildīsim, jo te ir vairāk par 2,5 tūkstošiem kvadrātmetru. Atsauksme no iedzīvotājiem, no kolekcionāriem, kad atbrauca pirmais un “iedzina” savu moci, tad pateica draugiem un paziņām…
Tas ir tāds pārsteigums, jo šobrīd dažreiz mēs pat atsakām, bet, paldies Dievam, mums ir pastāvīga ekspozīciju maiņa. Bet jā, pats grūtākais un interesantākais bija sarunāt, lai telpas nebūtu tukšas,” atminas Raitis Ķikusts.
Cilvēki, kas palīdzēja izveidot “Inženieru arsenālu”
“Runājot par darbiniekiem, sākumā mums bija diezgan mazs štats, bija tikai septiņi cilvēki. Tas viss, protams, sākās ar tādu nelielu draugu un paziņu loku, kas bija apzināts, kam garāžās ir kaut kas, un, protams, tika arī oficiāli sūtītas vēstules Daugavpils lielākajiem uzņēmējiem, ražotājiem. No draugu loka tas aizgāja tālāk un tas tā arī nospēlēja, ka gada laikā mēs spējām piepildīt visas telpas ar lieliem un maziem eksponātiem,” stāsta viņš.
Lielāko daļu ekspozīcijas veido privāto kolekcionāru īpašumā esoši objekti.
“Galvenā ideja ir tāda, ja jums garāžā stāv un jūs ar to braukājiet ļoti reti vai vispār nebrauciet, šeit ir fantastiski apstākļi. Jūsu garadarbu un dzīvesstāstu var atstāt šeit, “Inženieru arsenālā” uz kādu laiku vai garāku laiku,” piebilst Ķikusts.
Telpu atjaunošanas procesā piedalījās divi arhitekti. Viena no tām ir Daugavpils iedzīvotāja Ilze Ratniece un otrs – Pēteris Blūms, “kuri kopā veica tiešām fantastisku darbu tieši ēkas vēsturiskā izskata un vēsturiskās sastāvdaļas saglabāšanai”.
Kā eksponāti – mašīnas – nonāk “Inženieru” arsenāla telpās?
Apskatot “Inženieru arsenāla” ekspozīciju, nevienam vien apmeklētājam rodas jautājums – kā šie eksponāti nonāk izstāžu zālē, kas atrodas otrajā stāvā?
“Mums iekšēji ir tāds joks, ka mēs tās iedzenam pagalmā, izjaucam pa detaļām, nesam augšā un tad saliekam atpakaļ kopā. Bet, nē, pateicoties tam, ka mums ir liela aparele, pa kuru mēs dzenam augšā mašīnas. Dažas mašīnas pašas uzbrauc augšā, dažas, protams, nākas uzvilkt ar trosi.
Vienu mums nācās pat pa sniegu dzīt augšā un laist lejā. Tiešām bija lieli pārdzīvojumi. Gan īpašnieks stāvēja blakus, gan arī mēs stāvējām un visi trīcējām, lai tik tā mašīna uzbrauktu vienā gabalā,” pastāsta “Inženieru arsenāla” vadītājs.
Un uztraukumam ir pamats – dārgākais “Inženieru arsenāla” eksponāts maksā ap 800 tūkstošiem eiro.
“Inženieru arsenāla” nākotnes plāni
“Lielākais izaicinājums un lielākā cerība mums ir atjaunot konservējamo korpusu, kas tā teikt ir puse no ēkas, un papildināt ekspozīciju, izveidot arī restaurācijas meistardarbnīcu,” ar ieskatu nākotnes plānos dalās Raitis Ķikusts.
“Inženieru arsenāla” galvenās vērtības
“Galvenās vērtība “Inženieru arsenālam” ir sniegt apmeklētājiem to ieskatu, kas tad ir bijis un kā tas viss attīstījies, piemēram, skatoties uz spīdveju, kad braucēji sākumā vienkārši brauca ādas jakās un ar minimālu drošību. Mūsdienīgajam spīdvejam ir pilns ekipējums, kas aizsargā braucēju pret kritieniem un visu pārējo.
Principā tā ir katrā sekcijā, var apskatīt, kā tad tā tehnika attīstījās, un saņemt to informāciju, ko būtu grūti atrast pat interneta vidē,” norāda “Inženieru arsenāla” vadītājs Raitis Ķikusts.
Raidījumu cikls tiek finansēts no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam pasākuma “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” un Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas “Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā”.
