Investorus vilina ar pilsonību 0
Bulgārijā spēkā stājušies daudz apspriestie labojumi pilsonības piešķiršanas kārtībā. Līdz ar pieņemtajiem labojumiem, kas paredz piešķirt pilsonību ārvalstniekiem, kuri Bulgārijas ekonomikā ieguldījuši vismaz vienu miljonu eiro, valsts parlaments mēģinās atjaunot ārvalstu investīciju plūsmu, kas pēdējos gados ir pamatīgi apsīkusi.
“Saskaņā ar izmaiņām Investīciju stimulēšanas likumā pilsonība tiks piedāvāta citu valstu pilsoņiem, kuri Bulgārijā ir nodzīvojuši vismaz gadu un ieguldījuši vismaz miljonu eiro prioritārā investīciju projektā,” atsaucoties uz bulgāru deputātu paziņoto, informē Bulgārijas ziņu aģentūras “Focus” interneta vietne, paskaidrojot, ka tas var būt “jebkurš rūpniecības, infrastruktūras, transporta vai tūrisma projekts”. Uzņēmums nedrīkst būt parādā naudu valstij vai algas strādniekiem, un tajā nedrīkst būt sākta bankrota procedūra.
Bulgārija jau iepriekš sāka pilsonības piešķiršanu ārvalstīs dzīvojošiem etniskajiem bulgāriem. Tie galvenokārt ir Maķedonijā, Serbijā, Ukrainā un Turcijā dzīvojošie bulgāri. Taču nule parlamentā apstiprinātie labojumi izraisījuši kritiku kā no Tieslietu ministrijas, tā prezidenta administrācijas. Tāpat, pēc Bulgārijas mediju ziņām, bažas par iespējamo apdraudējumu nacionālajai drošībai, kas varētu rasties pēc pārliekas pilsonības izdāļāšanas, izteikusi arī Iekšlietu ministrija un drošības policija. “Politiskā un ekonomiskā nestabilitāte Tuvajos Austrumos, kas radusies pēc arābu pavasara revolūcijām, varētu likt bagātniekiem bēgt no reģiona problēmām un pieteikties šai “pilsonība pret ieguldījumu” programmai,” atsaucoties uz bulgāru drošības dienestu paustajām bažām, informē ziņu aģentūra “AFP”.
Līdzīgu veidu ārvalstu investīciju piesaistei apspriež arī vairāku citu Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas. Taču vairākumā gadījumu apmaiņā pret ieguldījumu valstī pilsonības vietā ārvalstniekiem tiek piedāvāta uzturēšanās atļauja.
Piemēram, spāņu deputāti pašreiz apspriež plānu piešķirt uzturēšanās atļauju ārvalstniekiem, kuri Spānijā nopirkuši vismaz 160 tūkstošu eiro vērtu dzīvokli vai māju. “Pēc tam, kad 2008. gadā finanšu krīzes dēļ sabruka valsts nekustamo īpašumu tirgus, Spānijā joprojām saimnieku nav 700 tūkstošiem māju,” ziņo “AFP”. Līdzīgu politiku piekopj arī Īrija un Portugāle, kuras sola ārvalstniekiem piešķirt uzturēšanās atļaujas, ja viņi iegādāsies nekustamos īpašumus attiecīgi 400 tūkstošu un 500 tūkstošu eiro apmērā. Arī Ungārijas parlamentā sāktas debates par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu ārvalstniekiem, kuri valstī iegādājas nekustamo īpašumu vismaz 250 tūkstošu eiro vērtē. Domājams, ungāru deputāti šādus labojumus uzturēšanās atļaujas piešķiršanas kārtībā apstiprinās jau šajā gadā. Kā ziņo “AFP”, Ungārijā labojumu mērķauditorija būs ķīniešu ieguldītāji.
