Investors Nr. 1 nedomā apstāties 0
Zviedrijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks V.E. Mats Stafansons intervijā “Latvijas Avīzei” .
– Zviedrija visos diplomātiskajos sarakstos šeit latviešu alfabēta dēļ ir pēdējā vietā, taču kā investors ir Nr. 1. Vēstnieka kungs, kā vērtējat šādu savas valsts uzņēmēju klātbūtni šeit?
– Jā, Zviedrijas uzņēmumu skaits šeit ir ļoti liels. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, tādu ar Zviedrijas kapitāla klātbūtni ir gandrīz astoņsimt, pērn no jauna reģistrētas 14 zviedru kompānijas, bet lielākā daļa to ir mazi uzņēmumi. Mēs lēšam, ka Latvijas tirgū aktīvi ir kādi divi trīs simti. Pavisam Zviedrijas kompānijas Latvijas ekonomikā ir investējušas ap diviem miljardiem eiro, un 2012. gadā no jauna investēti vēl 10 miljoni eiro.
– Turklāt banku, telekomunikāciju un mežiz-strādes sektorā Zviedrija ir līderis.
– Jā, šajās jomās dominējam, taču jāpatur prātā, ka Latvijas ekonomika ir relatīvi maza. Latvijas īpatsvars Zviedrijas eksportā un importā ir ļoti, ļoti mazs salīdzinājumā ar ziemeļvalstīm – labi, ja kāds pusprocents. Domāju, ka ar laiku tas noteikti augs, jo mūs vieno ciešas saiknes, laba infrastruktūra. Piemēram, prāmis 365 dienas gadā no Rīgas uz Stokholmu, arī no Ventspils. Tas sniedz daudz iespēju. Kaut arī esam vēsturiski tuvi kaimiņi, mūsu attiecībās vēl jāatgūst daudz padomju gados iekavētā. Starp citu, “IKEA” te bija mēbeļu bizness jau padomju gados.
Tomēr nav pamata būt pašapmierinātiem. Domāju, ka vienmēr var vēlēties vairāk ekonomisko kontaktu, un esmu pārliecināts, ka to arī būs vēl vairāk. Tas ir dabiski un nenovēršami. Tomēr ne jau vēstniecība ir tā, kas to kaut kādā veidā koordinē vai uzmana.
– Kurš tad?
– Līdz šā gada janvārim šeit darbojās Zviedrijas Tirdzniecības padome, kas veicināja komerciju. Janvārī Zviedrijā tā apvienojās ar organizāciju “Invest Sweden” (tā nebija pārstāvēta Latvijā), kļūstot par jaunu organizāciju “Business Sweden”, kuras birojs ir arī šeit, Rīgā. Tās ikdienas uzdevums ir veikt tirgus pētījumus, palīdzēt zviedru uzņēmējiem rast viņu produkcijai noietu vai izveidot filiāli citā valstī. Tos uzņēmēju lūgumus, ko līdz šim saņēmām vēstniecībā, tagad pāradresējam šai organizācijai.
– Mūsu ekonomikas ministrs pasludinājis ceļu uz industrializāciju…
– Nedomāju, ka šeit būs liela mēroga industriālā ražošana. Ja zviedru investoriem jāmeklē vieta lielām ražotnēm ar simtiem un pat tūkstošiem darbinieku, tad viņi raugās uz zemāku izmaksu valstīm – Ķīnu, Taizemi un citām.
Šejienes stiprās puses ir mazie un vidējie uzņēmumi (ar 20 līdz 30 strādājošajiem), labi izglītots un elastīgs darbaspēks, ko Zviedrijas uzņēmēji novērtē. Viņi neceļos uz Ķīnu, lai veidotu mazu uzņēmumu, bet lūkosies ap Baltijas jūru. Šajā ziņā Latvija konkurē ne jau ar Ķīnu, bet ar Igauniju, Lietuvu un Poliju.
Tie uzņēmēji, kas ieguldījuši ražošanā pēdējo piecu gadu laikā, ir apmierināti ar darbaspēka kvalitāti. Neesmu dzirdējis, ka tāpēc kāds būtu šeit tirgu atstājis.
– Jā, tas ir rets gadījums, kad tik mazā tirgū kā mūsējais vienas valsts uzņēmumi nežēlīgi konkurē savā starpā: “Swedbank” ar “SEB”, “LMT” ar “TELE2”. Starp citu, vai “Telia” ir gatavi izpirkt valsts daļas telekomunikāciju uzņēmumos “LMT” un “Lattelecom”?
– Tas ir jāprasa pašiem “Telia” īpašniekiem, bet es neesmu dzirdējis, ka viņi būtu atkāpušies no nodoma palielināt klātbūtni šajos uzņēmumos.
– Kur, jūsuprāt, ir veiksmīgākie ražojošie uzņēmumi Latvijā?
– Dabiski, ka vislielākās investīcijas koncentrējušās Rīgā, taču ir ļoti daudz uzņēmumu visos Latvijas novados. Piemēram, Ziemeļvidzemē ilgi darbojas bioloģiskās kartupeļu cietes rūpnīca “Aloja Starkelsen”. Kurzemē veiksmīgi strādā atsperu un štancētu slokšņu ražotne “Lesjofors springs”, smago automašīnu riteņu disku ražotne “Trelleborg wheels”, ugunsdzēsības aprīkojuma ražotne “Interspiro firefighing equipment” Liepājā un darba apģērbu ražotne “Snickers Workwear” Tukumā.
Savukārt Latgalē viens ir lielākais mežu īpašnieks aiz “Latvijas valsts mežiem” – mežsaimniecības uzņēmums “Bergvik Skog”. Detaļas transporta uzņēmumiem un instrumentiem Rēzeknē gatavo “Leax”, Krāslavā koka granulas ražo “Latgran wood pellets”. Daugavpilī kopš rudens strādā centrs “Taxi Kurir”, kur 20 darbinieki zviedru valodā pieņem taksometru izsaukumus Stokholmai.
Zemgalē gribu pieminēt vilcienu ritošo daļu atjaunošanu “EuroMaint Rail” Jelgavā, kā arī “Lofbergs Lila” kafijas ražotāju – SIA “Melnā Kafija” un atkritumu apsaimniekotāju “RagnSells” Ķekavā.
– Kurš ir jaunākais ienācējs?
– Pirmais “H&M” Baltijā atvērtais apģērbu veikals Rīgā, vispirms “Galerijā Centrs”, tad “Alfā”. Taču, domājams, tās ir tikai pirmās investīcijas Baltijā.
– Vai jūtat kādas atšķirības biznesa vidē? Vai varbūt uzņēmēju biznesa lietu kārtošanas stilā?
– Nav tik viegli atbildēt. Pateicoties līdzīgai mentalitātei, pieeja biznesam abās valstīs balstās uz Ziemeļeiropas biznesa tradīcijām un ētiku.
Zviedru uzņēmēji šeit nesastop “eksotiskus pārstāvjus”, bet uzņēmējus, kas vairāk vai mazāk domā līdzīgi viņiem. Tas, ka zviedru uzņēmumu vadībā šeit lielākoties pieņem vietējos, ir apliecinājums tam. Labi, varbūt bankām valdēs ir daži cilvēki no centra, bet arī viņi pastāvīgi nedzīvo šeit.
– Kā Zviedrija raugās uz mazo Latviju – kā uz galastaciju (tirgu) vai kā tramplīnu uz lielākajām kaimiņvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju?
– Dažādi dažādās nozarēs. Mazās kompānijas parasti kā galatirgu uztver vai nu Latviju, vai Baltiju kopumā. Ir lielās kompānijas, kuras novērtē Latvijas speciālistu kompetenci – pēcpadomju cilvēku valodas un domāšanas veida zināšanas, tajā pašā laikā apgūstot ES praksi un Rietumu darba stilu, – un kopā ar viņiem strādā uz Krievijas, Baltkrievijas un visas postsovjetiskās telpas tirgu. Jā, ir piemēri, kad kompānijas no Baltijas ir izpletušās uz Krieviju un citām valstīm, ņemot vadošos darbiniekus no šejienes.
– Vai domājat “Swedbank” kā piemēru?
– Jā, “Swedbank” Krievijas bankas vadībai izvēlējās Māri Mančinski, kurš tagad vada šo banku Latvijā.
– Kādas plaša patēriņa preces ir vispopulārākās?
– Ikdienā Latvijas iedzīvotājiem visvairāk iespēju iepazīt Zviedrijas produktus ir “Rimi” lielveikalu ķēdē (kas pieder pārtikas piegādātāju kompānijai “ICA Baltic”). Apģērbu iegādājas “H&M” veikalā, kosmētiku – “Oriflame”, kas, starp citu, iesaista ļoti daudz cilvēku tiešajā tirdzniecībā. Ar Zviedriju noteikti tiek saistīti “Euroskor” apavi, “Electrolux”” elektropreces, “Husqvarna” instrumenti, “Volvo” automašīnas, “Absolut” degvīns, “Tetrapak” iesaiņojums.
Taču esmu novērojis, ka arvien vairāk Latvijas preces ir nopērkamas Zviedrijas veikalos. Piemēram, gaļas produkti, desmit dažādu veidu šprotu konservi.
Kļūstam arvien tuvāki, pateicoties labai satiksmei. Kad atbraucu šurp kā vēstnieks 2008. gadā, vēlie apmeklētāji restorānos bieži tika apkrāpti. Kopīgiem pūliņiem Rīga ir atguvusi drošas un godīgas pilsētas reputāciju zviedru acīs. Tagad arvien vairāk zviedru tūristu brauc uz Latviju.
Fakti Zviedrijas tirdzniecība ar Latviju * Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju, 2012. gadā Zviedrija bija sestais lielākais Latvijas preču eksporta noieta tirgus (462 763 302 EUR jeb 5,10%). * Zviedrija ir astotā lielākā importa partnervalsts (360 042 976 EUR jeb 3,26%). * 2012. gadā Latvijas un Zviedrijas preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 822,81 milj. EUR, Zviedrijai ieņemot 6. vietu Latvijas tirdzniecības partneru vidū. * 2012. gadā Latvijai ir pozitīva preču tirdzniecības bilance ar Zviedriju – 102,72 milj. EUR. Zviedrijas investīcijas Latvijā * Zviedrijas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā 2012. gada 3. ceturkšņa beigās sasniedza 2363,6 milj. EUR (1. vieta). * Uzņēmumu reģistrā 1. aprīlī reģistrēts 771 Zviedrijas–Latvijas kopuzņēmums. * Zviedrijas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sasniedz 1196,73 miljonus LVL (1. vieta). Avots: Latvijas Banka, “Lursoft” Zviedrijas lielākie investori Latvijā (investīcijas virs 10 milj. LVL): 1. “Swedbank AB” – investīcijas 662 643 270 LVL. 2. “Skandinaviska Enskilda Banken AB” – investīcijas 103 154 254 LVL. 3. “Ekternet Latvia AB” – investīcijas 96 463 033 LVL. 4. “Bergvik Skog AB” – investīcijas 67 785 615 LVL. 5. “Tele2 Sverige Aktiebolag” – investīcijas 50 002 000 LVL. 6. “NCC Property Development Baltic AB” – investīcijas 21 002 000 LVL. 7. “Telia Sonera Aktiebolag” – investīcijas 17 581 629 LVL. 8. “SPP Livforsakring AB” – investīcijas 14 973 200 LVL. 9. “ICA Baltic AB” – investīcijas 13 196 900 LVL. 10. “Sodra Skogsagarna ekonomisk forening” – investīcijas 10 115 080 LVL. |
