Atjaunojamās enerģijas ražotāji draud iesūdzēt valsti par 350 miljoniem eiro 15
Raivis Šveicars, Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Atjaunojamās enerģijas ražotāji biežo likumdošanas izmaiņu dēļ draud iesūdzēt tiesā Latvijas valsti par 350 miljoniem eiro.
“Mūsu investori nav populistu zākātie zagļi un bandīti, bet SEB, “Swedbank” un Citadeles banku pensiju fondi, kā arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un Eiropas Investīciju banka. Tātad liela daļa Latvijas iedzīvotāju.
Šaubos, vai zagļi un bandīti ir arī, piemēram, Igaunijas valstij piederošais “Enefit”, Somijas valstij piederošais “Fortum” un “Convergen”, kura patiesais labuma guvējs brits Nikolass Logotetis ir dibinājis nevalstisko organizāciju “Concordia”, kuras padomē savukārt atrodas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Mēs ne tikai aizsargāsim visas savu investoru likumīgās tiesības, bet nopietni apsveram vērsties tiesā pret individuāliem politiķiem par neslavas celšanu. Mums nav jāatbild par to, ka valsts institūcijas netiek galā ar atsevišķiem blēžiem. Tas, ka 1% sabiedrības ir zagļi, vēl nenozīmē, ka visa sabiedrība ir zagļi.”
Tā “Latvijas Avīzei” atbildēja riska kapitāla fonda “BaltCap Infrastruktūras fonds” investīciju direktors Matīss Paegle, norādot, ka vairāki enerģētikas jomā strādājoši ārvalstu investori no Somijas, Igaunijas, Dānijas, Luksemburgas un Kipras plāno celt prasību pret Latvijas valsti par vairāk nekā 350 miljoniem eiro, ja tiks īstenoti Ekonomikas ministrijas (EM) plānotie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kā dēļ tiktu atcelts piešķirtais atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) un stātos spēkā vēl virkne citu izmaiņu, kas attiektos uz AER ražotājiem.
Kopā ar vēl citu investoru prasībām kopējā prasītā summa varētu pārsniegt 900 miljonus eiro. Ar atklātu vēstuli investori vērsušies arī pie augstākajām valsts amatpersonām.
Turklāt Paegle uzsvēra, ka tiesvedību gadījumā investori vērsīsies starptautiskajā tiesā ne tikai pret t. s. “OIK atcelšanas likumu”, kura īstenošanu pavasarī īsi pirms amata zaudēšanas paspēja iesākt bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, bet pret visām izmaiņām, kas ir veiktas ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 221. un Nr. 262.
Paegle uzsver, ka izmaiņas minētajos noteikumos pēdējo desmit gadu laikā notikušas 12 reizes.
Solīts makā nekrīt
Vēstulē amatpersonām teikts, ka aizvadīto gadu laikā komersanti lēmuši par investīcijām enerģētikas projektos tikai tādēļ, ka pastāvējis atbalsta mehānisms – valsts solījums sniegt atbalstu tādu projektu īstenošanai, kas tirgus apstākļos nav rentabli, taču valstij vitāli nepieciešami, lai sasniegtu valsts noteiktos mērķus enerģētikā un vides aizsardzībā.
“Projektu realizācija enerģētikas jomā Latvijā līdz šim vispār nav bijusi iespējama un nav iespējama joprojām, paļaujoties tikai uz elektroenerģijas tirgus cenu. To pierāda fakts, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā darbību nav sākusi neviena jauna elektrostacija, kas būtu izveidota bez paredzētā atbalsta.”
Situācija gan nav unikāla tikai Latvijā – identiska situācija ir arī Igaunijā un Lietuvā, kā arī citās ES valstīs, jo AER elektrostaciju tehnoloģiskā attīstība līdz šim neļāva tās izmantot bez atbalsta. Tostarp bez OI nebūtu rentablas arī TEC-1 un TEC-2 stacijas.
“Ceru, ka politiķi, kas balsos par šādu anarhiju, ir gatavi personīgi atbildēt par simtiem miljonu zaudējumiem valsts budžetam. Mēs neesam par karu tikai karošanas pēc, bet esam gatavi aizsargāt savu investoru līdzekļus.
Jāsaprot, ka man ir jāatbild Latvijas pensionāru priekšā par zaudētiem pensiju uzkrājumiem. Protams, mēs netiesāsimies, ja valdība piedāvās saprātīgas alternatīvas vai variantus, kas ne tikai nodrošina līdzšinējo investīciju atdevi, ar kuru rēķinājāmies, veicot ieguldījumus, bet arī saglabā Latvijas virzību uz pienākumiem sasniegt noteiktus AER mērķus,” norāda Paegle.
Bez atbalsta – bankrots
“BaltCap” pārstāvis uzsvēra, ka tehnoloģiju efektivitāte un izmaksas mainās ļoti strauji, tāpēc nedrīkst salīdzināt vairāk nekā desmit gadu senas tehnoloģijas ar mūsdienu iespējām. Tieši tas noticis ar vēja, saules un citām tehnoloģijām – tās kļuvušas nesalīdzināmi lētākas un efektīvākas.
Paegle norādīja, ka pirms desmit gadiem būvēt zaļās enerģijas ražotni bez atbalsta bijis neiespējami.
Tolaik Latvijas biogāzes stacijas obligātajā iepirkumā saņēmušas 198 eiro par megavatstundu (MWh), bet, piemēram, Itālijā atbalsta summa bijusi vēl krietni lielāka – 280 eiro par MWh, un nevarot runāt arī par nesamērīgi lielu valsts atbalstu, jo to par samērīgu atzinusi gan Latvijas Satversmes tiesa, gan Eiropas Komisija.
“Ja minēto atbalstu atņem tā laika tehnoloģijām – visi uzņēmumi bankrotē,” pārliecināts investoru pārstāvis. Bet ar jauniem atbalsta mehānismiem esot pavisam citādi – atļaujot būvēt 240 metrus augstus vēja parkus ar jaunākajām turbīnām vai lielus saules parkus uzņēmuma elektroenerģijas pašpatēriņam, atbalsts vairs neesot vajadzīgs.
Viņaprāt, Latvija šobrīd var likties kā liela zaļās enerģijas ražotāja, bet, tā kā citas ES valstis zaļās enerģijas ražošanā līdz 2030. gadam investēs triljonu eiro, pēc desmit gadiem Latvija būšot vienā no vissliktākajām situācijām.
Kā zināms, Latvijai līdz 2030. gadam no zaļās enerģijas jāspēj saražot 50% no visas patērētās elektroenerģijas šā brīža 40% vietā.
Latvija – likumdošanas izmaiņu čempione
Ne tik ass atbildē bija Igaunijas energokompānijas “Enefit Green” vadītājs Latvijā Juris Antužs, taču arī viņš atzina, ka uzņēmums aktīvi seko līdzi likumdošanas izmaiņām un vērtē to potenciālo ietekmi uz uzņēmuma komercdarbību Latvijā.
Nepieciešamības gadījumā var tikt celta prasība tiesā par vairāk nekā vienu grozījumu projektu, bet šobrīd uzņēmuma primārā interese ir saglabāt Valkā izveidotās koģenerācijas stacijas spēju darboties rentabli.
“Biežas izmaiņas normatīvajos aktos jau gadiem raksturo Latvijas tiesību sistēmu. Pēdējo 5–7 gadu laikā Latvija parādījusi “izcilu sniegumu” tādu izmaiņu vairākkārtējā veikšanā, kurām ir piemitis atpakaļejošs spēks.”
Antužs sacīja, ka uzņēmuma investīciju prioritātes ir vēja un saules enerģija. Latvijā viņš vēlētos sagaidīt stabilu likumdošanas vidi, kurā valsts rīkojas saskaņā ar starptautiskajām hartām un investoru aizsardzības likumiem.
“Šobrīd prasām valstij turēt solījumus, kas investoriem doti vairākus gadus iepriekš, nodrošinot starptautiski akceptētus investoru vides standartus.”
Tāpat investoru vēstulē valsts amatpersonām izteikta neapmierinātība ar valdības pirms diviem gadiem pieņemto lēmumu citam OI saņēmējam “Latvenergo” par tam piederošajām gāzes termoelektrostacijām TEC-1 un TEC-2 izmaksāt avansā visu tām pienākošos OI maksājumu, kas veidoja 454,4 miljonus eiro.
“Šāda rīcība no valsts puses ārvalstu investoru ieskatā ir vērtējama kā pilnībā negodīga, nevienlīdzīga un pret citiem tirgus dalībniekiem diskriminējoša, draudot citiem komersantiem atbalstu pārtraukt nekavējoties un bez jebkādām kompensācijām un saprātīgiem pārejas mehānismiem, pretstatā valstij piederošajam dominējošajam uzņēmumam,” teikts vēstulē valsts amatpersonām.
Pildām Saeimas uzdoto
Atjaunojamās enerģētikas jomu pārraugošā ministrija – Ekonomikas – sniedza sausu komentāru šajā jautājumā.
Proti, ka likumdevējs Latvijā ir Saeima, valdība – tikai izpildvara un tādēļ Saeimas darbu ministrija komentēt nevarot, ministrija neanalizējot Saeimas pieņemtos likumus. Ministrijas pārziņā esot Ministru kabineta noteikumu izstrāde, un iespējams komentēt tikai tos.
“Kā zināms, jau vairākus gadus gan valdībā, gan Saeimā norit aktīvas diskusijas par to, kā pilnveidot valsts atbalstu saņemošo elektrostaciju uzraudzību un novērst krāpniecisku darījumu iespējamību.
Tāpat tiek norādīts, ka elektroenerģijas augstās izmaksas negatīvi ietekmē uzņēmēju konkurētspēju. Ministrijas uzdevums ir atbilstoši Saeimas lēmumam sagatavot valdības lēmumprojektus, lai izpildītu Saeimas uzdevumu un šos mērķus sasniegtu.
Šonedēļ Ministru kabinetā apstiprinātos MK noteikumus (domāti MK noteikumi par elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanu, par elektroenerģijas ražošanu izmantojot atjaunojamos energoresursus un par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā. – Aut. piez.) Ekonomikas ministrija izstrādāja, izpildot Elektroenerģijas tirgus likumā doto deleģējumu un līdz ar to arī uzdevumu ieviest normatīvajā regulējumā likumā noteiktos principus un nosacījumus,” teikts ministrijas komentārā.
