Ārvalstu investori Latvijas investīciju vides pievilcību joprojām vērtē kā viduvēju 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ārvalstu investori Latvijas investīciju vides pievilcību joprojām vērtē kā viduvēju, neskatoties uz to, ka vērtējums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nedaudz pieaudzis, liecina jaunākais Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījums.
2021. gadā veiktajā 53 ārvalstu investoru aptaujā investīciju vides vērtējums ir vidēji 2,9 punkti piecu ballu skalā. Vērtējumu 5 nav sniedzis neviens ārvalstu investors. Vienlaikus jaunākais vērtējums ir nedaudz labāks nekā iepriekšējos gados, piemēram, 2020. gada aptaujā vērtējums bija 2,7, 2019. gadā – 2,6, 2018. un 2017.gadā – 2,5.
Tradicionāli FICIL investīciju vides indeksa pētījumā ārvalstu investorus lūdz novērtēt, vai ir panākts progress vai regress attiecībā uz galvenajām problēmām, kas identificētas iepriekšējos pētījumos.
2021. gada FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījuma rezultāti liecina, ka ārvalstu investori vismazāko progresu ir novērojuši šādās trīs jomās – demogrāfija, darbaspēka pieejamība un valsts politikas nenoteiktība –, šajos trijos jautājumos vairums aptaujāto uzskata, ka nav vērojams nekāds progress. Vēl apmēram puse aptaujāto investoru nesaskata nekādu vai arī saskata tikai daļēju progresu augstākās izglītības un zinātnes līmenī.
Lūgti norādīt labākos lēmumus vai politikas iniciatīvas, ko Latvijas valdība vai Saeima ieviesusi iepriekšējo četru gadu laikā, investori visbiežāk minējuši progresu nodokļu sistēmā, sevišķi 0% nodokļa ieviešanu reinvestētajai peļņai un lielāku nodokļu sistēmas prognozējamību.
Citi galvenie labākie lēmumi, pēc ārvalstu investoru domām, ir augstākās izglītības reformas sākšana un atsevišķos gadījumos arī virzība, dažādu valsts organizāciju un procesu efektivitātes uzlabošanās – tostarp publiskā sektora digitalizācija, Valsts ieņēmumu dienesta, Konkurences padomes un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darba progress, pozitīvas izmaiņas ierēdņu darbā pieņemšanas procesā, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana.
Ievērojama daļa ārvalstu investoru, kas piedalījās 2021. gada pētījumā, atzinīgi vērtē arī atbalstu, kas sniegts uzņēmējdarbībai Covid-19 krīzes laikā, Covid-19 krīzes vadību, kā arī valsts iestāžu darbu finanšu sektora stabilitātes uzlabošanā Latvijā un Ekonomisko lietu tiesas izveidi.
Daudzi ārvalstu investori norādīja, ka daži no lēmumiem vai politikas iniciatīvām, kas tika minētas starp labākajām, bija arī vissliktākās, kas īstenotas iepriekšējo četru gadu laikā. Proti, ārvalstu investori nav apmierināti ar pārvaldības un plānošanas efektivitāti parlamenta darbā iepriekšējo četru gadu laikā.
Šajā kontekstā tiek uzsvērta nespēja koncentrēties uz ilgtermiņa jautājumiem un nespēja izvirzīt skaidrus mērķus, īstermiņa domāšana un stratēģiskas pieejas trūkums, politikas veidotāju atbalsta trūkums, lai uzlabotu investīciju klimatu un vispārējo uzņēmējdarbības vidi Latvijā.
Kā galvenie trūkumi tiek uzsvērti valdības sadarbības prakse ar privāto sektoru, kompetences trūkums, kā arī problēmas saistībā ar Atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu.
Tāpat investori norāda uz lielām problēmām saistībā ar darbaspēka pieejamību un cilvēku prasmēm, tostarp ar darbaspēka pieejamību kopumā saistītajiem izaicinājumiem, problēmām saistībā ar darbinieku pieņemšanu no citām valstīm – neefektīva imigrācijas politika, kvalificētu ekspertu piesaistes politika, darbaspēka kvalifikācijas celšanas politika.
Līdzīgā mērā investori ir neapmierināti ar Latvijas valdības īstenoto Covid-19 politiku – daudz izmaiņu, bieži vien sasteigti pieņemti un grūti saprotami lēmumi, reakcijas ātrums un nereti arī lēmumu nepieņemšana krīzes situācijā. Ievērojams skaits ārvalstu investoru, kas piedalījās 2021. gada pētījumā, ir neapmierināti arī ar neseno nodokļu reformu un izmaiņām tiesību aktos par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un ar to saistīto pārāk stingro banku regulējumu.
Citas svarīgas jomas, kurās, pēc ārvalstu investoru domām, valdība ir pieņēmusi sliktus lēmumus, ir veselības aprūpes sistēma (atalgojums, optimizācijas trūkums, finansējuma nodrošināšana), Zaļais kurss (nav skaidrības par to, kas tas ir un kas tiks darīts, nav skaidras stratēģijas, nekonsekvence), nav panākts progress obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jautājuma risināšanā, valsts uzņēmumu pārvaldība, kā arī vairāki citi lēmumi vai politikas iniciatīvas.
