Investīcijas un jauni produkti – labākās zāles pret stagnāciju 2
Kaut arī cenu kritums eksporta tirgos mežsaimnieku un kokrūpnieku dzīvi nav atvieglojis, stagnācijas nav. Tieši otrādi – arī pērn meža nozare uzrādījusi stabilu izaugsmi.
Cenas krītas, konkurētspēja saglabājas
Neraugoties uz to, ka situācija koksnes produktu tirgos šobrīd ir sarežģītāka nekā dižkrīzes laikā, Latvijas meža nozare pērn turpinājusi dot nozīmīgu pienesumu tautsaimniecībai un nodrošināt tik svarīgās darba vietas reģionos un lauku apvidos.
2016. gadā nozares uzņēmumi eksportējuši produkciju, kuras kopējā vērtība ir 2,12 miljardi eiro un tas ir jauns rekords, kas būtu vēl augstāks, ja tirgū nebūtu koksnes cenu kritums.
Taisnība, lauvas tiesu šajā eksporta bilances pieaugumā devuši divi Latvijā lielākie kokrūpniecības uzņēmumi – bērza saplākšņa ražotāja akciju sabiedrība “Latvijas Finieris” un kokskaidu un OBS plākšņu ražotāja SIA “Kronospan Riga”.
Tā kā aptuveni 80% no visiem ieņēmumiem kokrūpnieki gūst no realizācijas pasaules tirgos, tad šajos tirgos notiekošais atspoguļojas Latvijas uzņēmumu apgrozījumā.
Ja apskatām nozares 100 pēc apgrozījuma lielāko uzņēmumu sarakstu un salīdzinām to 2015. un 2016. gada apgrozījumu, tad nākas secināt, ka aptuveni 40% uzņēmumu tas audzis, 40% – samazinājies, bet 20% palicis iepriekšējā līmenī.
“Šobrīd nozarē ir lielāka krīze nekā 2008. gadā. Tāpēc jāatrod jauni veidi, kā nopelnīt,” secina SIA “Brodoor” īpašnieks Juris Saldaks, kura vadītais uzņēmums bez durvīm sācis ražot arī akustiskos paneļus un tumbas. Viņš stāsta, ka krīzē, kas bija pirms deviņiem gadiem, uzņēmuma apgrozījums samazinājies par trešdaļu, taču nopelnīt bijis vieglāk, jo izejvielu un darbaspēka izmaksas bijušas zemākas. Turpretim tagad ieņēmumi krītas, bet izmaksas aug.
Eksporta karte mainās
Kas pēdējā laikā mainījies Latvijas meža produktu un koksnes izstrādājumu eksporta kartē?
Pēc informācijas, kuru var atrast akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” 2016. gada neauditētā gada pārskatā, skuju koku zāģmateriālu plūsma no Latvijas pieaugusi uz Eiropas valstīm, Āzijas un Tuvo Austrumu reģioniem. Savukārt uz Ēģipti eksportēto skuju koku zāģmateriālu kravu apjoms sarucis par 20%.
Samazinājusies lapu koku zāģmateriālu ražošana un eksports. Kritusies lapu koku sortimenta realizācija Lielbritānijā, Nīderlandē, Beļģijā un Tuvajos Austrumos. Taču tendences rāda, ka pamazām pieaug pieprasījums pēc lapu koksnes produktiem Ķīnā, Dienvidkorejā un Vjetnamā.
Saplākšņa un kokskaidu plātņu eksports pieaudzis gan uz Eiropu, gan Tuvajiem Austrumiem un Āziju.
Kaut arī granulu tirgus 2016. gadā siltās ziemas un zemo naftas cenu dēļ bijis depresīvs, eksporta apjoms tomēr gada beigās pavisam nedaudz pārsniedzis iepriekšējā gada līmeni.
Runājot par enerģētiskās koksnes tirgu, Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Indulis Kovisārs uzsver, ka aktuāls ir jautājums par vietējā patēriņa palielināšanu. I. Kovisārs: “Latvija aiz Vācijas ir otra lielākā granulu ražotāja un eksportētāja Eiropā. Latvijā šo resursu vajadzētu izmantot aizvien vairāk. Taču nedrīkst pieļaut, ka šī enerģija ir dārgāka. ES kokskaidu granulu patērētājiem ir dažādi atbalsti.”
