Investīcijas ļauj audzēt apjomus, jāpilnveido produkcija 0
Saglabāt zvejniecības konkurētspēju, palielināt akvakultūras produkcijas ražošanas apjomus, paplašināt produkcijas noieta tirgu – šie ir daži no zivsaimniecības nozares izaicinājumiem 2014. – 2020. gada plānošanas periodā. Tāpat nozares uzņēmumiem jāveicina inovāciju, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstība un sadarbība ar zinātniekiem, kā arī jāpalielina produktivitāte.
ES naudu izmanto veiksmīgi
Līdz šim nozarei izdevies veiksmīgi piesaistīt Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) finansējumu. Zemkopības ministrijas sniegtā informācija liecina, ka iepriekšējā plānošanas periodā rezervētais publiskais finansējums – 173 miljoni eiro – ir lielāks par pieejamo finansējumu – 166,7 miljoniem eiro. Līdz šim projektu realizētājiem izmaksāti 136 miljoni eiro, bet jāņem vērā, ka daudzi projekti vēl tiek īstenoti un nav pabeigti. Augsts līdzekļu izmantošanas procents bijis Zvejas flotes sabalansēšanas pasākumā, bet Akvakultūras pasākumā pieejamais finansējums ir mazāks nekā pieteiktais, līdz ar to Latvija uzņēmusies virssaistības. Zvejniecībā EZF finansējums izmaksāts 66,8 miljonu eiro apmērā un redzama produktivitātes palielināšanās. Proti, ar katru zvejas kuģi nozvejots par 38% vairāk, neskatoties uz pieejamo resursu samazināšanos, un produktivitāte zvejniecībā pieaugusi par 50%. Tas noticis, pateicoties bieži vien kritiski uzlūkotajai kuģu sagriešanas programmai, vērtē ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš. Arī saražotās akvakultūras produkcijas apjomi pēdējos gados arvien palielinās – 2013. gadā saražotas 643,7 tonnas zivju produkcijas. Kopumā akvakultūras uzņēmumiem investīcijās izmaksāti 19,4 miljoni eiro, bet dīķsaimniecībām par videi draudzīgu saimniekošanu – 5,8 miljoni eiro. N. Riekstiņš ir gandarīts, ka akvakultūrā palielinās gan saražotās produkcijas apjoms, gan produktivitāte. Tiesa, darbaspēka pieaugums nav vērojams, jo nozarē ir tendence ieviest arvien modernākas tehnoloģijas, kas neprasa lielus darbaspēka resursus. Zivju produktu apstrādes uzņēmumiem kopumā pagājušajā periodā izmaksāti 25,3 miljoni eiro, bet jaunu noieta tirgu sekmēšanai vēl papildus 2,8 miljoni eiro. Lai arī produktivitāte apstrādē nedaudz sarukusi no 28,9 eiro uz vienu nodarbināto 2012. gadā līdz 27,5 eiro 2013. gadā, nozarei, pēc N. Riekstiņa paustā, ir visas iespējas izaugsmei. Tiesa, jaunajā plānošanas periodā jārēķinās, ka lielajiem uzņēmumiem vairs netiks piešķirts ES atbalsts.
Jāpiebilst, ka zivsaimniecības nozares devums iekšzemes kopproduktā bijis stabils, pērn nedaudz palielinoties līdz 0,8%.
Pēdējos gados vērojama stabila zivju produktu eksporta attīstība, joprojām eksports ir lielāks nekā imports – pērn pavisam eksportēta produkcija 129,6 tūkstošu tonnu apjomā, bet importēti 67,2 tūkstoši tonnu, līdz ar to ārējās tirdzniecības bilance ir pozitīva. Liela daļa no importa ir izejviela, ko apstrādes uzņēmumi izmanto gatavās produkcijas ražošanā un pievienotās vērtības radīšanā. 2013. gadā zivju produkcija galvenokārt eksportēta uz Lietuvu un Igauniju, bet zivju konservi – uz Krieviju, kas veidoja 50% no eksporta apjoma. Salīdzinājumā ar 2012. gadu pērn būtiski – par 55% – palielinājies zivju konservu eksports uz Zviedriju – četras reizes, uz Dāniju – par 36%, uz Vāciju – par 13%, bet uz NVS valstīm zivju konservu eksports audzis tikai par 1%.
Investīcijas veicina attīstību
EZF Rīcības programmas 2007. – 2013. gadam izvērtējums liecina, ka lielākā daļa jeb 76,7% no finansējuma saņēmējiem darbojās zvejas nozarē, kamēr akvakultūrā 15%, bet zivju apstrādē 8%. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) Lauku attīstības novērtēšanas nodaļas vadītāja Elita Benga stāsta, ka saņemtās investīcijas pozitīvi ietekmējušas zivju apstrādes uzņēmumu neto apgrozījumu – tā atvēsināto un saldēto zivju uzņēmumu apgrozījums pēdējo sešu gadu laikā audzis par 216%, kūpinātu zivju uzņēmumiem – par 55%, kulinārijas izstrādājumu ražotājiem – par 82%, savukārt tiem uzņēmumiem, kas atbalstu nav saņēmuši, apgrozījums sarucis par 28%. Tiesa, desmit gadu laikā būtiski nav mainījusies saražotās produkcijas struktūra – joprojām lielākā daļa jeb 68% no kopējā ražošanas apjoma tiek ražoti zivju konservi, bet otra lielākā grupa ir atvēsinātas un saldētas zivis, zivju filejas, kas 2013. gadā veidoja 26%. Šajā laikā gan ir mainījusies izejvielas izcelsme – pamatā tiek izmantota vietējā izejviela, bet tomēr importa zivju īpatsvars audzis no 8% 2005. gadā līdz 22% 2013. gadā. LVAEI eksperte apstrādes uzņēmumiem iesaka turpmāk virzīties uz jaunu noieta tirgu apgūšanu, inovatīvu produktu ražošanu, kā arī šobrīd pieejamo zivju veidu apstrādes dažādošanu. Tāpat investīcijas būtu vēlams ieguldīt tajos zivju apstrādes uzņēmumos, kas par izejvielu izmanto akvakultūras zivis. Nozvejas apjomi samazinās ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, līdz ar to būtu nepieciešams veidot ciešāku apstrādātāju sadarbību ar akvakultūras uzņēmumiem izejvielu jomā. Paši akvakultūras audzētāji norāda uz katastrofālu zivkopības speciālistu trūkumu, tāpēc ZM sadarbībā ar citām institūcijām jāveicina zināšanu un prakses ieguve. E. Benga uzsver, ka Latvijas tirgū ir niša vietējai akvakultūras produkcijai, vienlaikus jādomā par tās apstrādi, jo dzīvas zivis lielos apjomos neviens negrib pirkt.
Jaunajā plānošanas periodā lielāks uzsvars tiks likts uz jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību. “Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai” paredz veicināt zvejniecības konkurētspēju, kooperāciju un darbību dažādošanu, īpaši akvakultūrā un piekrastes zvejā. Pasākumā “Atbalsts zvejniecībai” plānots novirzīt 41,9 miljonus eiro, kur zvejas flotes modernizācijas ietvaros paredzētas investīcijas drošības un darba apstākļu uzlabošanā, zvejas produktu kvalitātes un energoefektivitātes uzlabošanā un nosacījumu izpildē saistībā ar nevēlamo nozveju. “Atbalsts inovācijām” ir jauns pasākums, un uz to varēs pretendēt zvejnieki un zvejnieku ražotāju organizācijas sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām. “Atbalstam akvakultūrai” jaunajā plānošanas periodā paredzēti 46,3 miljoni eiro, bet “Atbalstam tirdzniecībai un apstrādei” – 54 miljoni eiro. Savukārt 15 miljoni eiro jaunajā plānošanas periodā paredzēti atbalstam zivsaimniecības teritoriju ilgtspējīgai attīstībai sabiedrības virzītas vietējās attīstības pasākumu ietvaros – šajā pasākumā finansējumu varēs saņemt fiziskas un juridiskas personas, biedrības, nodibinājumi un vietējās pašvaldības, kas projektu realizē vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā.
